Kas jāzina pirms šī gada atlaižu maratona? Speciālista padomi drošiem pirkumiem internetā

Kā liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” aptaujas dati, 45 % iedzīvotāju turpinās iepirkties internetā kā līdz šim, taču būs daudz piesardzīgāki.

Kā skaidro “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš, gaidāmie “Black Friday”, “Cyber Monday” un Ziemassvētku atlaižu piedāvājumi ir “pļaujas laiks” krāpniekiem – lai arī daudzi cilvēki kļūst piesardzīgāki, krāpnieki izmanto arvien rafinētākas metodes, kas izaicina pat cilvēkus, kuri ir pārliecināti par savām kiberdrošības zināšanām.

Lielo atlaižu sezona, kas ar katru gadu sākas arvien agrāk – vēl pirms “Black Friday”, “Cyber Monday” – un turpinās ar Ziemassvētku izpārdošanām, vairs nav tikai tirdzniecības notikums. Tā kļuvusi arī par kiberdrošības izaicinājumu pircējiem, jo tieši šajā laikā līdz ar tiešsaistes pirkumu pieaugumu aktivizējas krāpnieki, galvenokārt izmantojot cilvēku psiholoģiskās vājības – steigu, vēlmi pēc izdevīgiem piedāvājumiem un pašpārliecinātību kiberdrošības zināšanās.

20 % plāno iepirkties internetā bez īpašas piesardzības, 45 % – būs piesardzīgāki 

“Bite Latvija” aptauja atklāj pārsteidzošu tendenci – neraugoties uz kibernoziedznieku aktivitāti, 20 % iedzīvotāju plāno iepirkties internetā kā līdz šim, neievērojot papildu piesardzību. 45 % respondentu turpinās iepirkties digitālajā vidē, taču plāno būt piesardzīgāki. Vēl 12 % kiberdraudu dēļ plāno iepirkties internetā retāk, savukārt 14 % aptaujas dalībnieku bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Vienlaikus 9 % vispār neplāno iepirkties interneta veikalos. Tas nozīmē, ka kiberdrošība pakāpeniski kļuvusi par patērētāju ieradumu, tomēr piektā daļa cilvēku aizvien paļaujas uz veiksmi.

“Līdz ar pircēju aktivitātes pieaugumu atlaižu laikā aktivizējas arī krāpnieki, kuri vēlas ātru peļņu un izmanto cilvēku vēlmi pēc vilinošiem piedāvājumiem. Liela loma ir steigas elementam īpašajos piedāvājumos – “pērc tūlīt”, “tikai šodien”, “nenokavē” – ikviens no šiem uzsaukumiem manipulē ar mūsu spēju pievērst uzmanību detaļām un drošībai. Lēmumi tiek pieņemti impulsīvi, balstoties uz emocijām, nevis loģikas, un šajās lamatās iekrīt pat cilvēki, kuri ikdienā aktīvi izmanto tehnoloģijas un pārzina riskus digitālajā telpā. Kopumā krāpnieki labprāt rada laimes ilūziju par ekskluzīvu iespēju, liekot aizmirst par drošības pārbaudēm, kuras ikdienā mēs, iespējams, veiktu automātiski,” saka Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.

Gada nogalē kiberriski aug – Latvijas iedzīvotāji visvairāk baidās pazaudēt personas datus un naudu
Arī Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) jaunākais pārskats rāda, ka vairāk nekā 40 % kiberuzbrukumu Eiropā šobrīd vērsti pret tirdzniecības un maksājumu sektoru, un to intensitāte gada nogalē būtiski pieaug.

Tikmēr, no tiem, kuri iepērkas interneta veikalos, 47 % Latvijas iedzīvotāju satrauc personīgo datu drošība un 31 % – iespēja zaudēt naudu, liecina aptauja. 10 % satrauc iespēja, ka ierīce tiks inficēta ar ļaunatūru, tikmēr 12 % šajā kontekstā nekas nesatrauc.

Kā skaidro H. Eriņš, “karstākie” iepirkšanās periodi internetā visā pasaulē aizvien ciešāk tiek saistīti ar nepieciešamību pēc augstākas digitālās modrības, neļaujot sevi pārliecināt, ka vienmēr spēsim paredzēt riskus, jo īpaši mākslīgā intelekta laikmetā. Taču cilvēku piesardzība ir galvenais drošības instruments – tehnoloģijas pašas par sevi nevar pilnībā pasargāt no krāpšanas, ja lietotājs rīkojas neapdomīgi.

Vienmēr būtiski pārbaudīt interneta veikala reputāciju un atsauksmes par pirkumiem

Pērn decembrī “Bite Latvija” drošības risinājums “Antivīruss Plus” novērsa vairāk nekā 16 miljonus drošības risku, kas bija par 1,3 miljoniem vairāk nekā novembrī. H. Eriņš atzīst – kad visapkārt vilina daudz un dažādi piedāvājumi, ir viegli “paslīdēt kājai” un steigā nepietiekami izvērtēt, vai tirgotājs patiešām ir drošs un uzticams. 

“Lai gan priecē, ka 65 % cilvēku turpina iepirkšanos internetā, būtiski atgādināt sev, ka katrs klikšķis jāveic apdomīgi – ja rodas aizdomas par interneta veikala izcelsmi, to, kur tas reģistrēts, var pārbaudīt Latvijas Uzņēmumu reģistra datu bāzē, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā ir pieejams “melnais saraksts” ar aizdomīgiem un pārkāpumus veikušiem Latvijas un ārvalstu interneta veikaliem. Tikmēr antivīruss ierīcē nodrošinās papildu aizsardzību un brīdinās, ja vietne būs aizdomīga. Kopumā īpaši kritiski jāskatās uz piedāvājumiem, jo viss, kas šķiet pārāk labi, lai būtu patiesība, visticamāk, ir maldināšana. Tāpat būtiski atcerēties, ka krāpnieki meklē dažādus kanālus, kā aizsniegt savus upurus, izplatot informāciju par piedāvājumiem interneta veikalos ar īsziņu starpniecību, sociālajos medijos un e-pastos,” atgādina H. Eriņš.

Viņš papildina, ka, ienākot interneta veikala vietnē, noteikti jāpārbauda tās SSL sertifikāts – interneta adresei jāsākas ar “https://”, nevis, piemēram, “http://”. Slēdzenes ikona pie interneta veikala adreses norādīs, ka savienojums ir šifrēts. Arī atsauksmes no veikala klientiem platformā “Google” vai vietnēs “trustpilot.com” un “reviews.io” var palīdzēt izvairīties no krāpnieku nagiem.

Drošībai būtiski regulāri atjaunināt ierīces un programmatūru, izmantot spēcīgas, unikālas paroles un divpakāpju autentifikāciju, kā arī izvēlēties pārbaudītus maksājumu veidus. Ja ir kaut mazākās šaubas, drošāk ir atteikties no pirkuma, nevis riskēt ar datu vai līdzekļu zaudēšanu.