Slovēnijas jaunais likums par asistēto pašnāvību referendumā neiztur pārbaudi
Slovēnijā svētdien notikušajā referendumā noraidīts likums, kas paredz legalizēt asistētās pašnāvības, liecina daļējie balsu skaitīšanas rezultāti.
Pret parlamenta apstiprinātā likuma stāšanos spēkā balsojuši 53% referenduma dalībnieku, kamēr to atbalstījuši tikai 47% balsotāju.
Vairākas Eiropas valstis, tajā skaitā Austrija, Beļģija, Nīderlande un Šveice, jau ļāvušas neārstējami slimiem cilvēkiem saņemt palīdzību nomirt.
Pēc tam, kad 2024. gadā slovēņi referendumā atbalstīja asistēto pašnāvību legalizāciju, arī Slovēnijas parlaments pieņēma attiecīgu likumu.
Taču, kad kāda pilsoniskā organizācija ar katoļu baznīcas un konservatīvās opozīcijas atbalstu savāca 46 000 parakstu, tika izsludināts atkārtots referendums.
Slovēnijā referenduma izsludināšanai nepieciešami 40 000 pilsoņu paraksti.
Saskaņā ar likumu, ja vairums referenduma dalībnieku, kas sastāda vismaz 20% no 1,7 miljonus lielā balsstiesīgo pilsoņu kopskaita, parlamenta apstiprināto likumdošanas aktu noraida, tas spēkā nestājas.
Likums, kam spēkā bija jāstājas vēl šogad, paredz, ka neārstējami slimiem pacientiem ir tiesības saņemt palīdzību nomirt, ja viņu ciešanas ir nepanesamas un visas ārstniecības iespējas ir izsmeltas.
Pacientam ir tiesības uz palīdzību nomirt, ja nepastāv pamatotas izredzes uz atlabšanu vai viņa stāvokļa uzlabošanos, taču ne gadījumā, ja nepanesamās ciešanas sagādā garīga slimība.
Premjerministrs Roberts Golobs aicināja pilsoņus atbalstīt likumu, lai ļautu katram pašam lemt par sevi un ar cieņu izbeigt savu dzīvi.
Savukārt organizācija "Bērnu un ģimenes balss", kas iestājas pret likumu, apsūdzēja valdību vēlmē noindēt slimos un vecos ļaudis.
Savukārt katoļu baznīca apgalvoja, ka likums esot pretrunā ar "ticības, dabisko tiesību un cilvēciskās cieņas pamatiem".
Aptaujas pirms referenduma liecināja, ka asistēto pašnāvību legalizāciju atbalsta 54% slovēņu, bet 31% ir pret jauno likumu, kamēr 15% pilsoņu vēl nebija izšķīrušies.
Ja likums referendumā tiek noraidīts, parlaments par šo jautājumu atkārtoti drīkst lemt tikai pēc gada.
