Koalīcija sašķelta - ZZS turpina kritizēt “Progresīvos”, bet budžets jāpieņem steidzami
Valdībā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šonedēļ pret koalīcijas partneriem izspēlēja jaunu kārti, kas vēl vairāk nokaitē situāciju valdībā. ZZS sāka pārmest “Progresīvajiem” nepietiekamas rūpes par cilvēkiem reģionos, un divi deputāti pat piebalsoja opozīcijai par neuzticības izteikšanu progresīvo ministram.
ZZS, kuras biedru vairums nealkst palikt esošajā valdībā, tomēr apgalvo, ka paši Evikas Siliņas kabinetu negāzīs. Šādus nodomus ZZS gan tagad pieraksta “Progresīvajiem”. Valdību galvenokārt kopā vēl satur nepieciešamība pieņemt nākamā gada budžetu, kurā nebijuši lieli izdevumi paredzēti aizsardzībai. Un neraugoties uz daudzajām nesaskaņām, to varētu izdoties izdarīt, secina LTV raidījums “de facto”.
Pirmajā darba dienā pēc valsts svētkiem ministri sanāca uz valdības sēdi, lai caurskatītu vairāk nekā pustūkstoti priekšlikumu ar potenciālu 1,7 miljardu eiro ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu. Laikus uz sēdi neieradās neviens no Zaļo un zemnieku savienības ministriem. Sēdē sludināja pārtraukumu. Un pārējiem ministriem “zaļzemniekus” nācās gaidīt pusstundu - viņus esot aizkavējuši partijas biedri Saeimā.
Šis nebija vienīgais ZZS izgājiens šonedēļ, kas parādīja, cik nestabila ir situācija koalīcijā. Lai gan trešdien ministri, noraidot gandrīz visus Saeimas opozīcijas priekšlikumus, vienojās par izmaiņām budžetā, dienu vēlāk divi ZZS deputāti - Uldis Augulis un Jānis Vucāns - nobalsoja par opozīcijas ierosināto neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam no “Progresīvajiem”. Ministrs amatā noturējās ar pāris balsīm.
Abi ZZS frakcijas deputāti Švinkas demisijas pieprasījumu skaidroja ar problēmām reģionālajos autobusu pārvadājumos. “Ventspilī ir tādi kultūras centri kā Jūras vārti, teātra nams, kā koncertzāle “Latvija”, bet, ja es paskatos, vai kuldīdznieki un talsenieki var uz vakara izrādēm vai vakara pasākumiem atbraukt ar autobusu un aizbraukt mājās, mana atbilde ir nē,” tā neuzticības izteikšanu Švinkam pamatoja Vucāns.
Partijas “Progresīvie” priekšsēdētājs Andris Šuvajevs divu ZZS deputātu balsojumu saistīja “tikai un vienīgi” Ventspils ostas parādu nenorakstīšanu. ZZS politiķi iepriekš ierosinājuši norakstīt Ventspils ostas aizņēmumus Valsts kasē, kā arī pārkreditēt un nodzēst ostas kredītus privātās bankās, kam satiksmes ministrs nepiekrita.
Tomēr vismaz attiecībā uz budžetu, ko var uzskatīt par svarīgāko un, iespējams, arī pēdējo brūkošās koalīcijas uzdevumu, zināma vienprātība, vismaz lielos skaitļos, ir panākta. Lielā mērā tas ir pateicoties Finanšu ministrijas papildus atrastiem 22,3 miljoniem eiro, ko koalīcija trešdien varēja pārdalīt jauniem tēriņiem. Vēl 12 miljonus paņems no “Latvijas Valsts mežu” dividendēm, un 10 miljonus – ietaupot uz valsts parāda apkalpošanu.
Šo papildu atrasto nauda novirzīs “Rail Baltica” pārprojektēšanai, lauku ģimenes ārstiem, vardarbībā cietušajiem, sakrālā mantojuma saglabāšanai un citiem mērķiem.
ZZS tā arī nepanāca PVN samazināšanu cūkgaļai, bet ZZS deputāts Uldis Augulis atzīst, ka zināmi kompromisi ir panākti: “Protams, ir jārēķinās, ka ir kaut kādi kompromisi politikā, kas ir jāpanāk, un šobrīd mūsu ministri ir atbalstījuši, turpināsim skatīt to Saeimā.”
Jautājumu par iespējamu Ventspils ostas kredītu dzēšanu ZZS nesaistot ar budžeta pieņemšanu. “Es teiktu tā - tas nav budžeta jautājums, attiecībā uz kaut kādu parādu norakstīšanu, bet tur ir darbs satiksmes ministram, jo parādā ir valsts kapitālsabiedrība, kas ministram ir jārisina,” sacīja Augulis.
“Tīri politiski gan “Progresīvo” prioritātes uz otro lasījumu, gan ZZS, gan Jaunās Vienotības prioritātes, manuprāt, visas lielā mērā ir ņemtas vērā un atrisinātas,” uzskata Šuvajevs.
Tiesa, ZZS turpina runāt vienā balsī ar Saeimas opozīcijas partijām, ka taupības pasākumi budžetā nav bijuši pietiekami. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) gan tam īsti nepiekrīt: “Tikko mēs ķeramies klāt tiem pakalpojumiem, ko saņem iedzīvotāji, tā reakcijas ir ļoti skarbas, tā ka es gribu teikt, ka 270 miljonu eiro samazinājums, tas ir, manuprāt, cienījams. Tas jautājums, kā ies tālāk, to var diskutēt.”
Kopējie valsts budžeta izdevumi nākamgad gan nesamazināsies, bet pieaugs - līdz gandrīz 18 miljardiem eiro. Līdz ar tiem augs arī valsts parāds - tuvāko gadu laikā tas no pašreizējiem 48,9% pret IKP pārsniegs 55,2%. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ierindojama starp valstīm ar zemāko parādu, bet tā pieauguma temps gan šogad bijis otrs straujākais.
Saeimas opozīcijas partijas daudz kritizē valdību par pieaugošo parādu un tā apkalpošanas izmaksām, kas padara Latviju vieglāk ievainojamu potenciālās krīzēs. Arī Fiskālās disciplīnas padome atzīmējusi, ka, sastādot budžetu, izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus.
“Budžets un tie fiskālie rādītāji – gan deficīts, gan parāds - šobrīd atbilst gan nacionāliem nosacījumiem, gan ES prasībām. Mēs nevaram teikt, ka kaut kas nav izpildīts pareizi, bet, par ilgtermiņu runājot, par trim gadiem uz priekšu, mums obligāti ir jāatrod veids kādā veidā mēs varam tiešām taupīgāk izmantot valsts naudu,” saka padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Galīgais balsojums Saeimā par nākamā gada budžetu paredzēts pēc nedēļas, bet valdības tālākam darbam būtiska būs pirmdien gaidāmā koalīcijas partiju sadarbības sanāksme, kurā paredzēts runāt par reģionālajiem pārvadājumiem.
