"Aizsardzības ministrijas preses konference līdzinājās orķestrim, kurā katrs spēlēja savu meldiņu," atklāj politologs
Politologs Filips Rajevskis norādījis, ka Aizsardzības ministrija nav gana nopietni piegājusi komunikācijai ar sabiedrību par Latgales pusē nokritušo dronu, un tās rīkoto preses konferenci viņš salīdzina ar orķestri, kurā katrs spēlēja savu meldiņu.
Jau ziņots, ka pirmdien, 9. septembrī, Aizsardzības ministrija rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja sabiedrību ar jaunāko informāciju par Latgales pusē nokritušo Krievijas dronu. Tomēr konferencē ekspertu viedokļos bija manāmas vairākas pretrunas, kas daļai sabiedrības šķita visai mulsinošas. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš konferencē norādīja, ka “NBS monitorēja situāciju jau no brīža, kad drons šķērsoja Latvijas teritoriju”, savukārt Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis vēstīja, ka “zemi lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti ieraudzīt!”. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka šādām pretrunām vēstījumos bijuši vairāki iemesli.
Katrs konferencē spēlēja savu meldiņu
"Preses konferencē cilvēks iziet sabiedrības priekšā un praktiski tiek izģērbts. Šajā mirklī jābūt gataviem uz visiem jautājumiem, tomēr, manuprāt, vadības gatavība un komunikācijai izvēlētais formāts negāja kopā. Izkatījās, ka eksperti pirmo reizi satikušies, lai runātu par šo tēmu, tikai konferencē," Jauns.lv atklāj politologs, norādot, ka šajā gadījumā daudz veiksmīgāk būtu nostrādājis preses brīfings vai paziņojumu sniegšana.
"Manuprāt, cilvēki nebija šim piegājuši gana nopietni. Jautājumi, kas nāca no žurnālistiem nebija pārlieku neparasti, neprognozējami vai ģeniāli. Līdz ar to, situācija izskatītos krietni labāka, ja šīs trīs personas pirms konferences būtu nosēdušās viena otrai līdzās uz kādām trīs stundām un simulējušas jautājumus, kādi sabiedrību varētu interesēt. Tādējādi būtu izdevies nodot sabiedrībai vienotu, saskaņotu vēstījumu," norāda eksperts. Viņš AM rīkoto preses konferenci salīdzina ar orķestri, kurā katrs spēlēja savu meldiņu".
Jāmobilizē cilvēki valsts austrumos
Tāpat Masulis konferencē vēstīja, ka “drons nav ieradies Latvijā ļaunprātīgu motīvu dēļ”, savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) vēstīja, ka “šis ir ārkārtas incidents un Latvija piedzīvo līdzīgus izaicinājumus kā Lietuva un Rumānija." Rajevskis uzskata, ka "šāda diskusija par to, vai drons bija ienācis Latvijā ļaunprātīgu vai neļaunprātīgu motīvu rezultātā, esot bijusi lieka".
"Manuprāt, nav starpība vai drons bijis Latvijai draudzīgs vai nedraudzīgs. Es uzskatu, ka šāda diskusija nebija īsti vietā. Drons pārkāpa mūsu gaisa telpas robežas, un mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums aizstāvēt un aizsargāt savu gaisa telpu no svešķermeņiem," skaidro Rajevskis. Uz jautājumu, vai NBS šādā veidā nav centies piesegt savas kļumes, eksperts atbild, ka "šī ir lieliska iespēja, lai mācītos no Ukrainas pieredzes iedzīvotāju iesaistē aizsardzības jautājumos".
"Ukrainā gaisa telpa ir krietni lielāka nekā mums un viņi to nemonitorē visu laiku. Tomer cilvēkiem ir aplikācijas un iespējas nekavējoties ziņot, ja viņi pamana ko neparastu. Šī ir Latvijas iespēja mobilizēt cilvēkus austrumos - ja droni ir lieli, tad tie būtu jāmonitorē arī NBS, bet ja tie ir tadi mazi, tad nevar novērtēt par zemu sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā," skaidro politologs.
Šī visiem būs laba mācība
Eksperts uzskata par pareizu Valsts prezidenta soli pēc AM preses konferences sasaukt RND sēdi. "Tas bija ļoti pareizs solis no prezidenta puses, jo šis tomēr ir nacionālās drošības apdraudējums, un es uzskatu, ka šajā gadījumā valsts prezidents parādīja, ka šī problēma viņam rūp. Prezidents, atšķirībā no AM, preses konferencei bija gatavs, un mēs vakar redzējām, ka viņš neparasti ilgi atbildēja uz jautājumiem un bija tam veltījis lielu uzmanību," skaidro politologs.
"Es domāju, ka šis notikums būs laba mācība visiem iesaistītajiem, un es ceru, ka Nacionālie bruņotie spēki par notikušo izdarīja secinājumus un iesaistīs aizsardzībā arī iedzīvotājus, vai nu izveidojot kādu vietni, vai aplikāciju kā ziņot, kur nosūtīt foto vai redzētā aprakstus". Eksperts cer, ka šis notikums kalpos arī par piemēru tam, lai nākotnē reakcija par valstī ienākošiem svešķermeņiem būtu viennozīmīgāka un precīzāka. "Tomēr, vai uzlabosies komunikācija? To es nezinu. Tomer tai ir jābūt stingrākai un sabiedrībai saprotamākai," norāda Rajevskis.
