Kas bija Radiotehnikas Duets? Mazliet komisks stāsts, kā Latvijā ražoja savu Walkman pleijeri
Kad 1979. gadā japāņu kompānija Sony laida klajā portatīvo kasešu atskaņotāju Walkman, tas īsā laikā kļuva par visu jauniešu sapņu objektu – būtībā tieši šī ierīce aizsāka mūzikas klausīšanos austiņās uz ielas, sabiedriskajā transportā un citur. Pagāja daži gadi, un kaut ko līdzīgu mēģināja uztaisīt arī padomju rūpniecība. Veiksmīgākais eksemplārs tapa Latvijā, apvienībā Radiotehnika, un saucās Duets.
Jauns.lv sadarbībā ar žurnālu “Latvijas Noklusētā Pagātne” publicē rakstu sēriju par Latvijai nozīmīgu pagātnes notikumu aizkulisēm.
Radiotehnika nebija pirmais uzņēmums, kas mēģināja iet japāņu pēdās. Kā jau padomju plānveida ekonomikā pienākas, uzdevums izstrādāt portatīvo atskaņotāju Made in USSR tika dots vairākiem attiecīgā profila PSRS uzņēmumiem. Kā pirmā 1984. gadā savu produktu klajā laida Zeļenogradas mašīnbūves rūpnīca, piedāvājot smagu un neparocīgu, metāla korpusā iepakotu uzparikti ar nosaukumu Elektronika. Vēlāk gan metāla korpusu nomainīja plastmasas, taču atskaņotājam bija nopietni trūkumi, piemēram, lenti pārtīt varēja tikai vienā virzienā. Toties dārgākajās versijās bija iebūvēts radiouztvērējs! Bet 1986. gadā iznāca Radiotehnikas ražotais atskaņotājs Duets.
Klausies divatā
Kaut gan vizuāli – vismaz pa gabalu – Duets atgādināja tā aizjūras radinieku Walkman, sociālistiskā saimniekošana tomēr atskaņotājam uzlika savu zīmogu. Salīdzinājumā ar Sony atskaņotāju Duets bija iznācis pasmags (svēra apmēram puskilogramu) un ne pārāk parocīgs. Bija vēl kāda problēma – baterijas. Japāņiem šajā ziņā nebija nekādu problēmu, viņi savā atskaņotājā izmantoja AA tipa pirkstiņbaterijas. Tādu pašu ceļu bija iecerējuši iet arī Radiotehnikas inženieri, taču bija viens bet. Patiesībā pat divi. Pirmais – Duets patērēja ļoti daudz enerģijas, tādēļ jau pēc pāris kasešu noklausīšanās baterijas bija tukšas. Otrais – astoņdesmito gadu vidū pirkstiņbaterijas nez kādēļ bija kļuvušas par deficītu preci (tāpat kā magnetofona kasetes, starp citu), tādēļ Dueta iegāde vēl nebūt nenozīmēja, ka varēsi klausīties mūziku, cik uziet. Nav bateriju – nav mūzikas. Inženieri abas šīs problēmas itin labi apzinājās, tādēļ paredzēja alternatīvu barošanas veidu – konteineru, kurā varēja ievietot četras lielās apaļās baterijas un pievienot atskaņotājam. Lieki teikt, ka, apkraujoties ar atskaņotāju un bateriju konteineru, melomānam nācās stiept līdzi apmēram pusotru kilogramu. Toties mūzika nebeidzās jau ar otro kaseti.
Šos trūkumus inženieri bija iecerējuši kompensēt ar kādu īpašu funkciju, kādas vismaz sākumā nebija Walkman, – atskaņotājam bija divas austiņu ligzdas, tātad vienlaikus mūziku varēja klausīties divi cilvēki. Ar noteikumu, ka viņiem bija līdzīga muzikālā gaume. Tiesa, pašas austiņas bija diezgan nejēdzīgas, un tajās izmantotās porolona uzlikas ātri saplīsa.
Divu gadu kavēšanās
Taču bateriju deficīts bija mazākā no Dueta problēmām. Kad atskaņotāju uzprojektēja, atklājās, ka tā sērijveida ražošanu nemaz nav iespējams uzsākt. 1987. gadā, tātad gadu pēc modeļa izstrādes, bija paredzēts saražot 30 000 atskaņotāju, taču neuztaisīja nevienu. Iemesls – Rīgas elektromehāniskā rūpnīca, kas bija apvienības Radiotehnika sastāvā, nespēja izgatavot pietiekami precīzus lentes vilcējmehānismus. Labākajā gadījumā ar mokām tā varēja kaut kā uzķīlēt 20 mehānismus dienā, kaut gan pēc plāna vajadzēja gandrīz desmit reizes vairāk. Turklāt mehānisma pašizmaksa pieckārt pārsniedza plānoto un sasniedza 200 rubļus. Tas savukārt nozīmēja, ka atskaņotājs veikalā maksātu vismaz 300 rubļus jeb divas vidēja padomju strādnieka algas. Skaidrs, ka par tādu naudu apšaubāmas kvalitātes izstrādājumu diez vai kāds pirktu, tādēļ rūpnīcai nācās strādāt ar zaudējumiem un tirgot atskaņotājus zem pašizmaksas.
Ar laiku ražošanas problēmas kaut kā izdevās sakārtot, un ar divu gadu kavēšanos Duets tomēr nonāca tirgū. Par kārotu mantu tas tomēr nekļuva, un, ja arī kāds to nopirka, tad tikai tādēļ, ka neko labāku nevarēja dabūt, bet komisijas vai valūtas veikalos palaikam uzpeldošie Sony atskaņotāji maksāja vairākas reizes dārgāk. Brīdī, kad deviņdesmito gadu sākumā brīvā tirgus apstākļos veikalos parādījās rietumu ražojumi, Dueta dziesmiņa bija nospēlēta.
