Eksperte: radikāli labējie Eiroparlamenta vēlēšanās guvuši būtiskas uzvaras
Galēji labējie guvuši būtiskas uzvaras Eiropas Parlamenta vēlēšanās, īpaši Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, taču šīs uzvaras nav tik būtiskas, kā bija prognozēts, norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga.
"Patlaban var šķist, ka Urzulu fon der Leienu varētu izvirzīt par EK priekšsēdētāju, jo viņa pārstāv lielāko politisko grupu Eiropas Parlamentā (EP) - Eiropas Tautas partiju (ETP). Turklāt EP vēlēšanās Vācijas kristīgie demokrāti ieguva lielāko atbalstu, līdz ar to leģitimitāte viņas izvirzīšanai būtu. Taču nebūs arī pārsteigums, ja sarunās ar ES dalībvalstu līderiem varētu kaut kas notikt, kā rezultātā fon der Leienai uzticētu kādu citu augstu amatu EK un EK priekšsēdētāja amatā būs kāds cits kandidāts," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektore.
Kleinberga kā vēlēšanu labo ziņu minēja, ka tā saucamajiem centriskajiem spēkiem - ETP un sociāldemokrātiem - vēlēšanās ir gājis daudz labāk nekā iepriekš tika prognozēts. Pētniece uzsver, ka ETP ieguvušas papildu balsis, līdz ar to tas ir labs arguments, kāpēc arī turpmāk Eiropas Komisijas vadīšanu varētu uzticēt Urzulai fon der Leienai.
Savukārt, pievēršoties jautājumam par sakāvēm vēlēšanās, eksperte atzina, ka lielāko fiasko piedzīvojuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona izveidotā "Renew Europe" un Zaļā partija. Viņas ieskatā tas atspoguļo vēlētāju izvēli konkrētās valstīs, piemēram, Francijā pret Makronu, Vācijā pret zaļajiem un, iespējams, arī pret sociāldemokrātiem, kas Eiropas Zaļo kursu ir uzturējuši augstu dienaskārtībā, taču jāņem vērā arī tas, ka Vācijas ekonomika lielā mērā balstās arī uz tās auto industriju, kā rezultātā varētu būt bijusi lielāka pretestība.
"Ja runājam par radikāli labējiem, jā, mēs redzam, ka labējie ir guvuši būtiskas uzvaras, īpaši Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, taču šīs uzvaras nav tik būtiskas, kā bija prognozēts kopējā EP vēlēšanu kontekstā. Tāpat Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna partija "Fidesz" nav saņēmusi tik daudz balsu, kā bija paredzēts. "Fidesz" ieguva tikai 44% balsu, savukārt opozīcijā esošā Cieņas un brīvības partija spējusi izcīnīt 31% balsu," norādīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektore, piebilstot, ka vēlēšanu rezultāti ir kaut kas pa vidu tam, kas bija līdzšinējā EP sasaukumā, un tam, kas tika prognozēts. Pēc viņas domām, tas nav nemaz tik slikti kopējam Eiropas kursam.
Runājot par būtiskiem jautājumus jaunā EP sasaukuma dienaskārtībā, Kleinberga kā galveno minēja Eiropas noturību pret krīzēm, savukārt saistībā ar Krievijas karu Ukrainā būtisks darba virziens varētu būt, kā veicināt un stiprināt Eiropas drošību, ņemot vērā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un Donalda Trampa izredzes tajās.
Pēc pētnieces domām, svarīgs būs jautājums par militāro industriju, Eiropas Savienības (ES) spēju un kapacitātes stiprināšanu, būs jālemj arī par aizsardzības komisāra amata izveidi, tostarp arī Ukrainas kontekstā, bet ne tikai. Nākamajam EP būs arī jādiskutē par ES paplašināšanos, proti, nosacījumiem un ES iekšējām reformām, lai vidējā termiņā blokam varētu pievienoties jaunas valstis. Savukārt saistībā ar Krievijas karu Ukrainā no dienaskārtības nepazudīs arī jautājums par dezinformāciju un mākslīgo intelektu.
Kleinberga uzsvēra, ka runa būs arī par Eiropas Zaļo kursu. Viņasprāt, patlaban pat var nedaudz optimistiskāk skatīties uz tā tālāku īstenošanu, ja fon der Leiena tiks nominēta EK priekšsēdētājas amatam, apstiprināta Eiropadomē un viņai izdosies izveidot koalīciju ar pašreizējiem partneriem - sociāldemokrātiem un liberāļiem. Pēc pētnieces domām, tikai tad var prognozēt, ka Eiropas Zaļais kurss "ies uz priekšu, taču, iespējams, nedaudz piebremzētāk", taču tas netiks radikāli mainīts. Tāpat pētniece norādīja, ka dienaskārtībā būs jautājums arī par ES daudzgadu budžetu, lauksaimniecības un kohēzijas politiku, kā arī par drošību.
Taujāta, kāda būs radikāļu ietekme EP, RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektore uzsvēra, ka patlaban visa uzmanība ir vērsta uz to, ko darīs Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna. Viņa ir ieguvusi būtisku uzvaru, un patlaban ir jautājums, kā labējie radikāļi nodrošinās sev ietekmi EP, jo kā atsevišķa grupa tā nav tik ietekmīga un ir iekšēji sašķelta.
Kleinbergas ieskatā, jautājums ir par to, vai visi radikāļi atradīs vienotu kopsaucēju vai iestāties par kādām reformām, vai tās bloķēs, taču radikāļu balsis EP būs dzirdamas. Viņa pieļāva, ka, lai kaut kur piekāptos un neradikalizētu šo pariju vēlētājus vēl vairāk, kompromisi tiks panākti, bet pašreizējā izkārtojumā, ka EK priekšsēdētāja varētu būt fon der Leiena, radikāļi nevarēs kaut ko ļoti būtiski mainīt ES darba kārtībā. Taču pavisam cita lieta ir viņu pašu redzamība un aktivitātes, jo EP ir platforma, kur izteikties, debatēt, būt publiski redzamiem, un tādā veidā viņi, iespējams, var vēl vairāk noskaņot vēlētājus par labu sev, kas var arī atsaukties uz nacionālajām vēlēšanām, radikalizējot iekšpolitiku ES dalībvalstīs, pieļauj pētniece.
