“Latviešu valoda ir jāstiprina un jākopj, un tur ir arī katra paša individuālā atbildība”; Logina aicina pēc būtības stiprināt valodu kā sabiedrības saistvielu

Ministre norāda, ka laikā, kad uz mediju darbu un saturu izskan dažādi ierosinājumi gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, ir būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija (KM).

Viņasprāt, to nedrīkstētu veidot "atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi". Logina uzsver, ka šādu "saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku" patlaban aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta.

Viņa atsaucas uz Mediju politikas pamatnostādnēm, kur pausta vēlme vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu.

Pamatnostādnēs uzsvērts, ka tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Tāpat atzīmēts, ka jau patlaban attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.

Logina vērsa uzmanību uz to, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsniegusi licences, lai 17 radiostacijas varētu raidīt krievu valodā, populārākais laikraksts valstī tiek izdots krievu valodā un vēl divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas radiostacijās brīvi tiek atskaņotas ES sankcionēto Krievijas mūziķu dziesmas. Viņa pauda vēlami risināt šos jautājumus ar stratēģisku pieeju, iesaistot nozari dialogā, nostiprinot pašregulācijas principus un atceroties virsmērķi, proti, stiprināt latviešu valodas lomu un stiprinot Latvijas drošību.

Kultūras ministre norādīja uz panākto, piemēram, radiostacijas lēmušas vairs neatskaņot ES sankcionētos Krievijas mūziķus, ar raidorganizācijām tiek diskutēts, kā panākt, ka vismaz daļā radiostaciju mūzika skan ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sabiedriskajos medijos no 2026.gada mazinās krievu valodas dominanci mazākumtautību satura vidū. Logina pauda gandarījumu, ka Latvijas Televīzija pati reaģēja uz diskusiju sabiedrībā un redakcionāli mainīja savu lēmumu par Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debašu rīkošanu krievu valodā. Viņas ieskatā tas ir vēl viens veiksmīgs pašregulācijas piemērs.

"Gribu uzsvērt, ka tieši pašregulācija ir veids, kādā mēs vēlamies risināt žurnālistu un mediju izteiktās bažas par vārda brīvības sašaurināšanos. Šo demokrātiskai sabiedrībai tik svarīgo principu nevajag tik vieglprātīgi iemainīt pret valsts drošības stiprināšanu, kas daudz tiek piesaukta tieši valodas jautājumos," akcentē Logina.

Viņa norāda, ka Satversme, kurā ir nostiprinātas būtiskas un latviešu valodas lomu stiprinošas tēzes, pati par sevi vēl negarantē saliedētu sabiedrību. Loginas ieskatā Satversmes gars ir jāienes praksē, stiprinot neatkarību, demokrātiju un savstarpējo uzticēšanos. Viņasprāt, tie ir instrumenti, kā mūsu sabiedrību padarīt drošāku.

Kultūras ministre aicina NEPLP, SEPLP un nozari iesniegt jēgpilnus priekšlikumus un risinājumus KM izstrādāto Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna kontekstā, kas paredz konkrētas darbības jau minēto pamatnostādņu mērķu sasniegšanai. Jūnijā KM aicinās nozares pārstāvjus iesaistīties plāna izstrādāšanā un sniegt savus priekšlikumus veicamajām aktivitātēm tajā skaitā, kas ir vērstas uz latviskākas mediju vides veidošanu un valsts valodas pozīcijas stiprināšanu informatīvajā telpā.

"Latviešu valoda ir jāstiprina un jākopj, un tur ir arī katra paša individuālā atbildība. Mums ir iespēja atbalstīt latviešu valodas nākotni, lasot tekstus latviešu valodā, diskutējot latviski, skatoties medijus un audiovizuālu saturu, kas tapis Latvijā un latviešu valodā, klausoties mūziku latviski. Mūsu valodas nākotne ir mūsu kopīga atbildība, un tur ar priekšvēlēšanu lozungiem nepietiek," pauž ministre.

Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Arī tos virzījuši NA un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Latvijas Žurnālistu asociācija iebilst pret minētajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai, informēja LŽA. LŽA ieskatā, ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.