Igaunijas ārlietu ministrs sūta skarbu vēstījumu Putinam: “Ja sāksies karš, mēs dosim triecienu Krievijas sirdī”

Igauniju Otrā pasaules kara laikā anektēja Padomju Savienība, bet neatkarību tā atguva 1991. gadā. Tā bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām Eiropā, mudinot citus Eiropas Savienībai (ES) un NATO dalībniekus piešķirt Kijivai dalību organizācijās.

Cahkna sacīja, ka viņu satrauc apmēram miljons Krievijas karavīru ar kaujas pieredzi Ukrainā, kas varētu kļūt par noderīgu vervēšanas rezervi Kremlim, ja tas vēlētos radīt haosu Rietumvalstīs. “Tas jau notiek Eiropā. Putins vēlas atbrīvoties no šiem sliktajiem puišiem,” viņš sacīja. “Viņš nevar viņus paturēt Krievijā… tāpēc, visticamāk, viņi dosies uz Eiropu. Tad mēs varētu piedzīvot simtiem tūkstošu cilvēku ierašanos šeit.”

Igaunija jau aizliegusi simtiem Krievijas karavīru, kuri iebruka Ukrainā, jebkad ieceļot valstī, un mudinājusi arī Eiropas Savienībā darīt to pašu visā Šengenas zonā — bezpasu telpā, kas aptver lielāko daļu tās dalībvalstu.

Lai gan šis priekšlikums ir populārs daudzās Eiropas valstīs, daļa amatpersonu apšaubījušas, vai to būtu praktiski iespējams īstenot.

Igaunijas ārlietu ministrs sacīja, ka trīs iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas ielidojuši valsts gaisa telpā un uzturējušies tajā kopumā 12 minūtes. Taču Cahkna uzsvēra, ka pat tālām demokrātijām, piemēram, Austrālijai, būtu jāapsver līdzīga rīcība, ņemot vērā apdraudējuma apmēru.

Igaunija, kurā pastāv obligātais militārais dienests, joprojām ir ļoti nobažījusies par iespējamu Krievijas iebrukumu, jo pagājušajā gadā trīs Krievijas iznīcinātāji veica “bezkaunīgu” ielidošanu tās gaisa telpā.

Cahkna sacīja, ka Eiropas valstīm ir vitāli svarīgi pildīt nesen uzņemtās saistības strauji palielināt aizsardzības izdevumus, un norādīja, ka Trampa administrācija ir satricinājusi reģionu, izbeidzot gadu desmitiem ilgušo pašapmierinātību. “Eiropa, piedodiet, ka tā saku, ir bijusi kā vecs, resns, slinks kaķis… tā patiešām ticēja, ka iestājušies vēstures beigu laiki,” viņš sacīja Austrālijas Stratēģiskās politikas institūtā Kanberā.

“Tagad mums aizsardzībā jāiegulda daudz vairāk. Diemžēl Eiropu nepamodināja Putins, bet gan prezidents Tramps, ļoti skaidri pasakot, ka šīs attiecības būs stipras, taču tās vairs nebūs beznosacījumu.”

Viņš arī norādīja, ka Eiropai savas “sarkanās līnijas” jābalsta ar “reālu spēku”, lai atturētu Vladimiru Putinu un Krievijas armiju no Rietumu vājuma izmantošanas. “Mums jāsaprot, ka Putins spēlē uz mūsu bailēm — bailēm no eskalācijas, bailēm no kodolieročiem. Mēs nedrīkstam dzīvot šajās bailēs,” viņš sacīja.

Cahkna teica, ka laikā, kad Krievija pēdējo reizi savilka karaspēku pie viņa valsts robežas, tuvumā nebija NATO karavīru, taču tagad situācija ir pilnīgi citāda. “Tagad NATO karavīri ir integrēti mūsu spēkos. Tāpēc mūsu atturēšanas mehānisms ir tāds, ka jau pirmajās minūtēs un stundās [konflikta gadījumā] būs krituši karavīri no vairākām valstīm,” viņš sacīja.

“Tātad, ja karš sāksies, mēs dosim triecienu Krievijas sirdī. Jo tad tas mums būs izdzīvošanas jautājums.”