“Tas nav nejauši” - eksperts brīdina par Krievijas bīstamo spēli Baltijā
Krievijas hibrīdkampaņa Baltijas reģionā nav atsevišķu provokāciju virkne, bet gan ilgtermiņa centieni sagatavoties iespējamam konfliktam ar NATO, sacīja atvaļinātais Lietuvas pulkvedis Vaidots Maļiņonis, uzsverot, ka Maskava pārbauda, cik tālu var iet, neizraisot pilnvērtīgu sabiedroto reakciju.
Runājot TVP World raidījumā “World Talks”, Maļiņonis, Lietuvas aizsardzības eksperts un Nacionālās aizsardzības fonda dibinātājs, sacīja, ka GPS traucēšana, aviācijas darbības traucējumi, spiediens uz jūras satiksmi un citas naidīgas aktivitātes jāuztver kā daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir vākt izlūkošanas informāciju un nogurdināt frontes līnijas valstīs dzīvojošās sabiedrības.
“Šie hibrīduzbrukumi nav tikai viens atsevišķs notikums,” viņš teica. “Tā jau ir Krievijas stratēģija.” Pēc viņa domām, Kremļa mērķis ir palikt zem NATO kolektīvās aizsardzības 5. panta sliekšņa, vienlaikus noskaidrojot, kā reaģē sabiedroto valstis, kā darbojas radaru un sakaru sistēmas un kā traucējumi ietekmē gan militāro, gan civilo infrastruktūru.
Šis vērtējums izskan laikā, kad NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni austrumu flangā. Operācija “Eastern Sentry” tika sākta 2025. gada septembrī pēc Krievijas drona ielidošanas Polijas gaisa telpā, savukārt “Baltic Sentry” tika sākta vēl agrāk — 2025. gada janvārī —, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā.
Vācija 2025. gadā Lietuvā aktivizēja arī savu 45. bruņoto brigādi kā daļu no plašākiem centieniem stiprināt reģionu.
Maļiņonis raksturoja “Eastern Sentry” kā nozīmīgu pāreju no šauriem gaisa telpas patrulēšanas uzdevumiem uz plašāku reģionālās atturēšanas pozīciju, kas aptver Somiju, Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju.
Viņš norādīja, ka augsta ranga Vācijas komandieru klātbūtne Polijā apliecina — šī misija nozīmē ko vairāk par simbolisku žestu.
Atvaļinātais virsnieks pievērsa uzmanību arī pieaugošajām bažām par tā dēvēto Krievijas “ēnu floti”. Nesen publicētā informācija liecina, ka daži tankkuģi Baltijas jūrā pārvadājuši Krievijas personālu ar saiknēm ar “Vagner” un citām drošības struktūrām, radot jautājumus par to, kas varētu notikt, ja šādi kuģi tiktu pārtverti jūrā.
Šonedēļ publicētajās izmeklēšanās teikts, ka daži kuģi devušies reisos ar papildu Krievijas apkalpes locekļiem, kuru uzdevums, iespējams, bijis atturēt no kuģa pārmeklēšanas vai aizturēšanas.
Eiropas valstis pēdējos mēnešos ir pastiprinājušas kontroli pār “ēnu floti”, vairākām valstīm sperot soļus, lai bloķētu, aizturētu vai rūpīgāk pārbaudītu kuģus, kas tiek turēti aizdomās par palīdzību Maskavai sankciju apiešanā.
Maļiņonis uzskata, ka GPS traucēšana joprojām ir viena no skaidrākajām brīdinājuma pazīmēm. Viņš sacīja, ka šāda traucēšana ir ne tikai bīstama civilajai aviācijai, bet arī būtiska mūsdienu karadarbībā, kur precīzi vadāmie ieroči lielā mērā paļaujas uz satelītnavigāciju.
“Tā ir nepārtraukta Krievijas darbība,” viņš teica, piebilstot, ka NATO valstīm tas jāuztver gan kā drošības apdraudējums, gan kā izlūkošanas instruments, ar kura palīdzību tiek pārbaudīta sabiedroto reakcija.
