Ar Krievijas oligarhiem saistītajai Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcai no Eiropas fondiem izmaksā vairāk nekā miljonu eiro
Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER), aiz kuras stāv Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvināti Krievijas oligarhi, no Eiropas fondu naudas saņēmusi 1,25 miljonus eiro. Pēdējā izmaksa veikta šogad martā, un šos maksājumus atgūt vairs nebūs iespējams. Turklāt uzņēmums vēl pretendē arī uz finansējumu no Atveseļošanās fonda projekta, kurā iesaistīts pusgadu pēc kara sākuma, kad jau bija publiski iztirzātas arī tā īpašnieku saites ar Kremli, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Ar Kremli cieši saistītie Andrejs Bokarevs un Iskanders Makhmudovs ir biežāk minētie aiz RER stāvošie Krievijas oligarhi. Taču caur uzņēmumu ķēdēm galā ir arī citi viņu Krievijas biznesa partneri - Dmitrijs Komissarovs un Kirils Lipa. LTV raidījumam “de facto” zināms, ka Latvijas rūpnīcā 2022. gada vidū fiksēts, ka viņiem kopā pieder ap 72% uzņēmuma. Bokarevam un Makhmudovam – katram pa ~18%, Komissarovam ~20%, Lipam ~16%. Četrotne ir saistīta arī ar ASV sankcijās iekļauto Krievijas vagonbūves uzņēmumu “Transmashholding”, kas agrāk RER mājaslapā tika norādīti kā RER partneris un kam rūpnīca Latvijā ražoja detaļas.
Kirils Lipa kā “Transmashholding” ģenerāldirektors vēl pērn augustā pie viena galda atskaitījās Vladimiram Putinam par to, kā veicas biznesā, cita starpā atzīmējot, ka kopumā zaudējumu “jaunajā situācijā” neesot. Piemēram, viņš Putinam stāstīja, kā joprojām sadarbojas ar Ungārijas uzņēmumu vilcienu vagonu piegādē Ēģiptei. “Mēs bijām spiesti aiziet no ungāru uzņēmuma kapitāla, bet visa finanšu un tehnoloģiskā saistība – tā visa ir saglabāta,” tikšanās laikā sacīja Lipa.
Tikmēr Latvijā viņu bizness RER personā saņem Eiropas naudu, lai paaugstinātu rūpnīcas energoefektivitāti un uzlabotu vilcienu elektroaprīkojuma ražošanu. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kas pārrauga Eiropas fondu projektus, stāsta, ka vienam projektam galīgā izmaksa veikta janvārī, otram nupat – martā.
To, ka rūpnīca vispār īsteno fondu projektus, bija zināms un arī LTV raidījumā “de facto” par to stāstījām jau pērn. Taču tobrīd tie vēl nebija pabeigti un risinājās kārtējā Eiropas sankciju kārta. Tās iznākums varētu ietekmēt naudas izmaksu, ja vien rūpnīcas faktiskie īpašnieki, no kuriem Bokarevs un Mahmudovs ir jau ir vairāku valstu sankcijās, būtu iekļauti arī Eiropas Savienības sankcijās. Taču tā nenotika.
“Aģentūra vērtējot izmanto, protams, informāciju par sankcijām un, ja kāda no personām vai uzņēmums būtu sankcionēts, tad, protams, sadarbība un maksājumi nenotiktu. Bet šobrīd normatīvie akti neparedz citu veidu, kā vērtēt uzņēmumus, kuriem ir kāda zināma saistība ar Krieviju. Līdz ar to aģentūra darbojas normatīvo aktu ietvaros un nevar pieņemt nekādu pretējus lēmumus, protams,” skaidroja CFLA direktora vietniece Gundega Šulca.
Taču tas vēl nav viss, ko uzņēmums varētu saņemt no Eiropas finansējuma. RER piedalās arī pētījumā, kuru līdzfinansē no Atveseļošanas fonda – arī Eiropas naudas. Tajā RER pretendē uz 156 ar pus tūkstošiem eiro. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, kas sākās pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, šis sākās pusgadu pēc tam.
Pētījuma dalībniekus izvēlas Enerģētikas un transporta kompetences centrs. Tur informāciju par uzņēmumu pārbaudījuši un oficiālajos reģistros neko sadarbībai traucējošu neatrada. Centra valdes loceklis Māris Zubačs turklāt piebilda: “Mēs jau arī neesam nekādi soģi tam, lai saprastu, kādi uzvārdi un ar ko viņi sadarbojas Krievijā un kāds ir viņu svars. Un trešais – ja būtu kaut kāds ļaunums no visa tā, tad jau droši vien prasītu tos jautājumus, vai aizrādījumus izteiktu drošības dienesti vai policija un KNAB. Un tā kā mūs vēl pārbauda CFLA un Ekonomikas ministrija, tad, ko mums darīt, kā jūs domājat?”
Latvijas reģistros nevienu no Krievijas pārstāvjiem kā patiesā labuma guvējus tiešām vairs nevar redzēt, jo tie jāuzrāda no 25% īpašumtiesību robežas, kas katram atsevišķi sasniegta nav. Un lai arī Bokarevs un Makhmudovs ir ASV sankcijās, kuru ietekme finanšu sektorā sniedzas ārpus ASV robežām, un Latvija publicē ar ASV sankcijām saistītos uzņēmumus, arī šajā sarakstā viņu nav.
“Tur ir jāskatās, cik daudz kapitāla daļu, cik daudz akciju viņam pieder. Un, līdzīgi kā Eiropas Savienībā, arī ASV šī robežšķirtne ir 50%. Ja sankciju subjektam pieder 50% vai vairāk, tad tas būtu uzskatāms par sankciju subjektu. Tai skaitā arī divi mazākuma akcionāri, un kopā tie būtu vairāk nekā 50%. Tad arī tas būtu sankciju subjekts,” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Priekšlikums, ka būtu jābūt vēl kādiem filtriem bez oficiālajām sankcijām, caur CFLA ir ticis aktualizēts un runāts ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām. Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) birojā laiku ministram intervijai ar neatrada. Tur deleģēja atbildēt ierēdņu līmenī, kur savukārt konkrētu atbildi nevarēja sniegt. Vai kādi praktiski soļi šajā virzienā veicami, ir politisks jautājums – tostarp Eiropas līmenī. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas fondu jautājumos Armands Eberhards norādīja: “Ja tiek pieņemti lēmumi iet šajā virzienā, tad, protams, tas regulējums un praktiskā ieviešana sekos.” Finanšu ministrijā turklāt uzsvēra, ka Eiropas fondu investīciju principus nevar piemērot kādam konkrētam uzņēmumam. Cita lieta, ka var regulēt atlases kritērijus caur noteiktiem ekonomikas mērķiem, darbības nozarēm, ekonomiskās aktivitātes virzieniem.
Skaidra rīcība izpalikusi arī Ekonomikas ministrijā. Ministrs vien atzīst, ka no notikušā izmainīt vairs neko nevar. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja: “Mēs varam vērtēt, kā mēs līdz šiem lēmumiem esam nonākuši, bet nu šobrīd tā tiesiskā paļāvība ir, viņš ir jānoved līdz galam. Bet uz priekšu skatoties, protams, ka ir jāvērtē.”
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot šo situāciju, norādīja, ka ekonomiskās saites ar Krieviju ir saraujamas un viņa sagaida, ka esošā regulējuma un sankciju politikas iespējamās nepilnības tiek vērtētas atbildīgajās institūcijās un nepieciešamības gadījumā būs priekšlikumi.
Jāpiebilst, ka tikmēr arī RER saražoto preču eksports uz Krieviju ir turpinājies arī pēdējos vairāk nekā divus gadus. Virkne preču, ko ražo RER, gan pakāpeniski tikusi pakļauta sankcijām. Piemēram, no šī gada uz Krieviju vispār nedrīkst vest transformatorus un citas preces. Eksporta datos gan manāma tendence, ka RER preces Krievijā nonāk, piemēram, arī caur Turciju.
