Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, turi ausis un acis vaļā! Biežākie dezinformācijas temati, no kuriem uzmanīties
Pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vērtīgi iepazīties ar to, ko varam sagaidīt no vēlēšanu kampaņām un kā atpazīt dezinformāciju. Klimata pārmaiņas, karš Ukrainā un vēlēšanu viltošana var kalpot par klupšanas akmeni.
Lai labāk saprastu, kā un ar kādu informāciju varētu tikt ietekmēts sabiedrības viedoklis un lēmumi attiecībā uz ES Parlamenta vēlēšanām, Eiropas Digitālo mediju observatorija publicējusi pētījumu par izplatītākajiem dezinformācijas veidiem vēlēšanās Eiropas valstīs 2023. gadā.
2023. gada janvārī Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) izveidoja darba grupu pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai uzraudzītu un novērstu jebkādus mēģinājumus
ietekmēt un graut sabiedrības uzticību demokrātiskajam procesam. Tā mērķis ir nodrošināt
noderīgu informāciju un rīkus, lai veicinātu godīgas debates pirms vēlēšanām.
Pērnā gada vēlēšanās galvenie temati bija karš Ukrainā, ekonomika, klimata pārmaiņas un sociālie jautājumi.
Centieni padarīt vēlēšanu rezultātus par nederīgiem
Dezinformācijas naratīvi par vēlēšanu procesu tika identificēti visbiežāk. Starp šiem naratīviem bija runas par krāpšanos ar vēlētāju balsīm, negodīgu vēlēšanu praksi, kas varētu balsis padarīt par nederīgām. Tādā veidā viltus informācijas sniedzēji cenšas atzīt par nederīgiem vēlēšanu rezultātus.
Šādu paņēmienu 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās izmantoja Donalds Tramps, kurš centās apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, kuros uzvarēja pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens.
Visbiežāk novērots, ka runāts tiek par nelikumīgu balsu pievienošanu vai noņemšanu, elektroniskās balsošanas vai balsošanas pa pastu izraisīti darbības traucējumi vai apzināta krāpniecība, kā arī it kā neprecīza balsu skaitīšanas sistēma. Polijā tika izplatīta nepatiesa informācija, ka balstiesības dotas arī ukraiņu bēgļiem.
Šāda veida dezinformāciju izmanto gan pirms vēlēšanām, gan vēlēšanu dienā, gan pēcāk pie rezultātu paziņošanas un apstiprināšanas.
Ukrainas karš un Krievijas propagandas vēsmas
Andrejs Babišs, bijušais Čehijas premjerministrs, kurš cieta sakāvi vēlēšanu otrajā kārtā, mēģināja iebiedēt sabiedrību sakot, ka karš Ukrainā varētu paplašināties arī ārpus pašreizējās karadarbības zonas. Šis jautājums bija arī dezinformācijas naratīvu centrālais elements. Daudzi no dezinformācijas tematiem saistībā ar karu Ukrainā spilgti atspoguļoja Krievijas propagandu.
Igaunijā karš Ukrainā bija viens no galvenajiem dezinformācijas tematiem, kas vilka ļoti izteiktas paralēles ar Krievijas propagandu. To vidū plaši izplatījās informācija par bruņojuma piegādēm Ukrainai, politiskajām saitēm ar agresorvalsti, kā arī Ukrainas bēgļiem.
Kā vēl viens potenciāls dezinformacijas temats varētu būt jauno karavīru nosūtīšana uz Ukrainu. Neviena Eiropas Savienības valsts šādu iespēju nav skatījusi un neplāno to darīt.
Cīņa ar klimata pārmaiņām
Dažos nepatiesos apgalvojumos klimata pārmaiņas tika attēlotas kā kreisā spārna spiegošana, savukārt pārspīlēti apgalvojumi par emisiju samazinājumu tika izteikti saistībā ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Šajā sakarā cirkulēja pieņēmumi par dzīves sadārdzināšanos.
Somijā tika izplatīta dezinformācija, ka, cīņā ar klimata pārmaiņām, liela daļa cilvēku zaudēs savas darba vietas.
