Dana Reizniece-Ozola par "Rail Baltica" projekta dārdzību: "Kolektīvās bezatbildības piemērs"

Prezentējot “Rail Baltica” projektu Latvijas posma izmaksas tika lēstas ap diviem miljardiem eiro. Bet šoruden jau izskanējuši jauni skaitļi, ka dzelzceļa projekts varētu izmaksāt četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro. Lai saprastu mērogus jāpiemin, ka Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pēdējos gados bijuši ap desmit miljardiem eiro, un tikai šogad tie plānoti virs 12 miljardiem eiro. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai Rail Baltica projekts nenovedīs Latviju bankrotā?” To Jauns.lv vaicāja Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.

Viņai nav skaidrs ar ko nodarbojušies “Raik Baltica” projekta vadītāji un uzņēmumi, kas tika dibināti tā īstenošanai, ja tagad valdības vadītājs rāda pārsteigumu, ka patiesībā pat nezinām, cik projekts maksā un kā to īstenosim. “Tā nevar būt,” sašutusi ir Dana Reizniece-Ozola.

Ja gadu gadiem tiek vilkta gumija, taču ir skaidrs – jo vairāk to gumiju velkam, jo vairāk nāksies maksāt.

““Rail Baltica” Latvijai ir gadsimta projekts un attiecīgi šādam projektam ir jābūt premjera vadībā. Vismaz reizi mēnesī valdības vadītājam vai vadītājai ir jābūt kopā ar visiem atbildīgajiem – gan ministrijām, gan pašvaldību vadītājiem un jāsaprot, vai katrs iesaistītais dara to, kas jādara. Un, ja ir kādas problēmas, tās ir jārisina. Bet mums šobrīd pat nav skaidrs, cik projekts maksā un kādā secībā darbība jāveic. Tas rāda Latvijas nekompetenci vispār šādus projektus īstenot.

Jau sen bija jābūt vienošanām starp dalībvalstīm: kura cik ieguldīs projektā, kādā secībā tas tiks īstenots. Ja mēs kādu posmu veicam, tad loģiski būtu, lai turpinājums būtu arī Lietuvas pusē. Bet, cik saprotu, uz šiem jautājumiem atbildes nav,” kritiska ir šaha lielmeistare.

Viņa kā piemēru min mūsu problēmas ar austrumu robežas izbūvi. Ja mēs nespējam īstenot salīdzinoši tik nelielu projektu, tad šaubas ir arī par lielajiem starptautiskajiem projektiem kāds ir “Rail Baltica”. Arī nerealizētais sašķidrinātās gāzes termināla projektu, kuru visu triju Baltijas valstu vietā īstenoja viena pati Lietuvā Klaipēdā: “Mēs ilgi strīdējāmies. Pat ja pieņemtu, ka Eiropas Komisija mums iedotu naudu, un mēs to varētu būvēt Latvijā, tad bija strīdi kur – Ventspilī, Liepājā vai Rīgā. Respektīvi – strīds strīda galā un beigās čiks: termināļa mums nav! Sākas karš un visiem lielais pārsteigums – nepietiek gāzes un cenas trīskāršojas.

Tā pieredze ir bēdīga. Ņemot vērā, ka mums šī bēdīgā pieredze bijusi, tad jautājums – cik reizes tu vari kāpt uz viena un tā paša grābekļa? Tu saproti, ka netiec galā, tad arī valdības vadītājam attiecīgi jārīkojas. Ja mums pašiem nav tādu spēju, tad jākontraktē kāds ārzemnieks, kas var īstenot tādus projektus, kas laicīgi pateiks, ka ir, piemēram, sadārdzinājums un mums jāpārskata kādas aktivitātes vai jāredz, no kurienes mēs iegūsim naudu,” saka Dane Reizniece-Ozola.

Viņa teic, ka nevar būt tā, ka tad, kad tu jau esi lāpstu zemē iedūris, pēkšņi attopies , ka varbūt naudas nepietiks.

Kā Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē “Rail Baltica” projekta dārdzību, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.