Vairākos Latvijas reģionos izplatās jaunais Covid-19 variants
Notekūdeņu monitorings uzrāda jaunā Covid-19 varianta "Eris" izplatību Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos, informēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.
Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.
Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no RTU, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).
"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.
Kā norāda Arāja, notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni desmit cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka jaunais omikrona paveids "Eris" Latvijā parādījās vēlāk, nekā dažās citās valstīs, un lēnām izplatās valsts teritorijā. Visticamāk, pēc kāda laika tas kļūs dominējošs, tāpat kā citi tā priekšteči, kas izraisīja mērenus saslimstības pacēlumus.
Perevoščikovs uzsver, ka Covid-19 pacientiem "Eris" pagaidām nav konstatēts, jo, mainoties riskiem, plaša iedzīvotāju pārbaude vairs nav lietderīga, tā tiek veikta pārsvarā stacionāriem pacientiem. Tādējādi notekūdeņu monitorings pašlaik ir epidemioloģiski nozīmīgs informācijas avots, lai sekotu līdzi vīrusu izplatības izmaiņām, kas atspoguļo cilvēku saslimstības izmaiņas, turklāt tas ļauj laikus atklāt vīrusu mutācijas un jaunu paveidu rašanos.
Kaut arī Covid-19 jaunās mutācijas nav tik postošas, kādas piedzīvotas vīrusa izplatības pašā sākumā, tomēr Pasaules Veselības organizācija šim variantam pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tas ir citādāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem vīrusa veidiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējā "Eris" izplatība Eiropas Savienības valstīs sasniedz 60%, taču nav pierādījumu, ka šis SARS-CoV-2 vīrusa paveids izraisītu smagāku slimību, norāda Perevoščikovs.
Kopumā notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka kopš augusta beigām Covid-19 izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem.
Notekūdeņu monitoringa īstenošanas metodika un sistēma, sadarbojoties RTU, "BIOR" un BMC, izstrādāta Covid-19 pandēmijas laikā, zinātniekiem veicot pētījumus valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektā "Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā". Šī sistēma kļuvusi par oficiālu valsts notekūdeņu monitoringu, pierādot savu lietderību gan visu līdz šim zināmo Covid-19 mutāciju konstatēšanā Latvijā, gan izplatības tendenču novērošanā dažādās Latvijas pilsētās.
RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka šī monitoringa programma sevi apliecina kā efektīvu - tā pirmā ļauj prognozēt potenciālo saslimšanas risku. Monitoringa metodi var izmantot arī citu vīrusu noteikšanai, tāpēc ir svarīgi turpināt tās izmantošanu. RTU īsteno dažādus pētījumus un izstrādnes, lai sekmētu Covid-19 identificēšanu un saslimšanas risku mazināšanu, gan pilnveidojot pašu monitoringa metodi un uzlabojot tās precizitāti, gan attīstot, piemēram, mākslīgā intelekta risinājumus saslimšanas scenāriju modelēšanā.
Savukārt RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus norāda, ka monitorings ir lielisks pierādījums, kā zinātniskie pētījumi un veiksmīga starpinstitūciju sadarbība ir kalpojusi par pamatu sabiedrības veselības uzraudzībai nozīmīgu rīku izveidē. Iecerēts, ka ilgtermiņā monitorings sniegs atbalstu arī citu infekcijas slimību izplatības novērojumiem Latvijā. Viņš arī atgādina, ka no notekūdeņos esošajām SARS-CoV-2 RNS daļiņām nav iespējams inficēties, jo tās nav dzīvotspējīgas.
