Novērtējums: Baltijas valstis tiek izmantotas galvenokārt noziedzīgi iegūtas skaidras naudas tranzītam
Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā.
Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.
Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.
Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.
Covid-19 pandēmijas radītie ceļošanas ierobežojumi, kā arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami samazinājuši skaidras naudas plūsmas no Krievijas.
Tomēr skaidras naudas kustība Baltijas valstīs joprojām ir augsta, un ievērojams apjoms skaidras naudas turpina ieplūst no citām valstīm. Lai arī naudas kustības tendences liecina, ka Baltijas valstis galvenokārt tiek izmantotas tranzītam, pastāv risks, ka noziedzīgi iegūta nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā.
Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai. Būtiski ir turpināt pētīt skaidras naudas plūsmas, lai attīstītu izpratni par noziedzīgi iegūtas skaidrās naudas tendencēm, kas prasa ciešāku sadarbību un datu apmaiņu starp Finanšu izlūkošanas dienestiem, tiesībaizsardzības iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm.
Svarīgi ir arī stiprināt naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvo regulējumu harmonizāciju, lai noziedzniekiem novērstu iespēju izvēlēties starp valstīm Eiropas Savienībā, kam var būt labvēlīgāki skaidrās naudas lietošanas noteikumi.
Kopīgā stratēģiskā novērtējuma izstrāde ir viena no AML inovāciju centra (AMLIH) aktivitātēm. AMLIH ir FID iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt inovatīvu risinājumu izstrādi efektīvākai naudas atmazgāšanas novēršanai, atklāšanai un apkarošanai.
Projektu "AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai" realizē no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma.
