Lielajā Piektdienā Vecrīgā un pirmo reizi arī Jelgavā ticīgie dosies Krusta ceļā

Šogad Krusta ceļa pārdomas un Svēto rakstu lasījumi mudinās tā dalībniekus dziļāk izprast, kas un kāda ir Dieva mīlestība un kā mīlestība izpaužas cilvēkos un viņu savstarpējās attiecībās. 

Krusta ceļam varēs sekot līdzi arī medijos.

Ekumeniskā Krusta ceļa lūgšana sāksies plkst.11 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Ceļā pa Vecrīgas ielām un laukumiem plānotas astoņas apstāšanās jeb stacijas. To laikā tiks lasīti Svēto rakstu fragmenti, skanēs dziesmas, būs lūgšanas, pārdomas, dažādu cilvēku liecības jeb personiskie stāsti.

Krusta ceļā piedalīsies un apstāšanās reizēs pārdomās dalīsies Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, kā arī citi dažādu konfesiju garīdznieki un pārstāvji.

Pirmo reizi arī Jelgavā

Pirmo reizi arī Jelgavā Lielajā piektdienā, 7.aprīlī, notiks Ekumeniskais Krusta ceļš, aģentūra informēja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Tas sāksies plkst.12.30 pie Jelgavas Svētās Annas prokatedrāles un noslēgsies pie Jelgavas Romas katoļu katedrāles.

Ceļa maršruts: Pētera iela-Svētes iela-Mātera iela-Jelgavas Baptistu baznīca-Zirgu iela-gājiens šķērsos Alunāna parku-Jelgavas Sv.Jāņa baznīca-Pasta iela-Raiņa iela-Jelgavas Romas katoļu katedrāle.

Krusta ceļa maršrutā pie dievnamiem būs apstāšanās vietas jeb stacijas, un tās ir veltītas Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei. Cilvēki gājienam var pievienoties visa maršruta garumā.

Plānots, ka gājiena dalībnieki pārsvarā pārvietosies pa ietvēm, taču ceļa laikā iespējami īslaicīgi satiksmes kustības ierobežojumi.

Jelgavas Sv.Annas prokatedrāle ir viens no retajiem manierisma stila pieminekļiem Latvijā, pausts tūrismam veltītajā Jelgavas interneta vietnē. Baznīcas gotiskie elementi ir tornis ar smaili un augstie logi. Prokatedrāle apskatāma 1910.gadā gleznotā Jāņa Rozentāla glezna "Kristus un samariete" 1994.g.gadā baznīcā tika uzstādītas Gēteborgas meistara Olafa Hammarberga 1938.gadā būvētās ērģeles. Tām ir 37 reģistri un 2072 stabules.

Plašajai diecēzes teritorijai,kas ietver Kurzemi un Zemgali, kā otrs centrs pēc Liepājas tika izraudzīta Jelgava. Tā prokatedrāles statusu ieguva Jelgavas Svētās Annas baznīca, vēsta publiski pieejamā informācija.