Sauc policiju, jo vīrs grūž ārā no gultas, spārda Ziemassvētku bumbu, solīds kungs apķēpā namīpašumu: kriminālā province

Toties Liepājā kāds solīds kungs vēlā vakarstundā ar krāsu baloniņu pamanījās pamatīgi apķēpāt koka nama Peldu ielā fasādi, vēju pilsētas iedzīvotājiem paziņojot, ka aiz tā sienām patvērumu raduši zagļi un krāpnieki.

Ogres vietvaru saniknojuši nekustamo īpašumu saimnieki, kuri, ignorējot likumu par tauvas joslām, citiem ļaudīm liedz piekļuvi Daugavai un citām upēm. Ne vienmēr varam būt priecīgi par ārzemju tūristiem, ja Rīgā viņi taisa visādu pigorus pie Brīvības pieminekļa vai Vecrīgas laukumos, tad Daugavpilī pa naksnīgo pilsētu spārda Ziemassvētku egles rotājumus.

Sieva izsauc policiju, jo vīrs ar viņu negrib gulēt un grūž laukā no gultas

Kuldīgas laikrakstam “Kurzemnieks” Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Madara Šeršņova sīki pastāstījusi par kāda “jautru” iedzert kāru laulātu pāri Vārmes pagastā, kas piecu dienu laikā – no 14. līdz 19. janvārim no aptuveni 25 kilometrus attālā rajona centra Kuldīga licis pie sevis traukties valsts policijas ekipāžai ar ieslēgtām bākugunīm. Lielākā nešpetniece bijusi laulene, kura saukusi policiju tādēļ, ka vīrs neejot pie viņas sāniem gultā, viņu arī saniknojusi laulātā drauga uzvedība, kurš sievu izgrūdis no gultas un pieprasījis uzrādīt viņas privātās īsziņas saturu mobilajā telefonā. Kašķīgajai sievai nu draud ne tikai vīra niknums, bet arī pamatīgs naudas sods par nepamatotu speciālā dienesta izsaukšanu. Sods par to ir no 35 līdz 140 eiro; ja sodu piemēros četras reizes par katru izsaukumu atsevišķi, tad kašķīgajam pārim uz labu laiciņu nāksies ierobežot tēriņus “šmigas” iegādei. “Kurzemnieks” par šo vārmenieku ģimenīti raksta:

“19. janvārī ap 23:00 saņemta informācija, ka ģimenē Vārmē izcēlies konflikts. Policiju izsauca sieviete, kas janvārī to darījusi jau četras reizes. Nevienā gadījumā fakts nav apstiprinājies, bet ikreiz gan sieva, gan vīrs bijuši krietnā reibumā un kašķējušies par sadzīves niekiem.

14. janvārī vienos naktī konflikts radies tāpēc, ka sieva nav vīram rādījusi, ar ko telefonā sarakstās. Divas dienas vēlāk ap 23:00 sieviete, būdama divu promiļu reibumā, policiju, izsauca tāpēc, ka vēlējās iet gulēt, bet dzīvesbiedram ar trim promilēm miegs nenāca, un viņš gribēja dzeršanu turpināt. Pēc pāris dienām divos naktī sieviete (1,29 promiles) zvanīja tādēļ, ka vīrs dzērumā (2,48) esot izgrūdis no gultas. Pēdējā reizē abiem konstatētas attiecīgi 1,88 un 4,94 promiles”.

“Ziemassvētku futboliste” Daugavpilī spārda egles bumbu

Savukārt vecā Jaunā gada otrās dienas – 15. janvārī (pēc pareizticīgo kalendāra) naktī Daugavpils pašvaldības policija notvēra kādu trīsdesmitgadīgu ārzemnieci, kura no pilsētas galvenās egles Vienības laukumā norāva dekoru – bumbu un pēc tam to spārdot “pārvietoja” pa naksnīgo pilsētu, līdz bumba saplīsa, bet pati “varone” nonāca policijas “apskāvienos”. Un nu viņai draud pat līdz pustūkstotim eiro liels naudas sods. No kādas aizjūras zemes ieradusies Daugavpils viešņa, policijas pārstāvji gan neatklāj.

Daugavpils pašvaldības policija vairākas dienas pēc tam, kad tika aizturēta “ziemassvētku futboliste” informēja: “15. janvārī, agrā rītā Daugavpils pilsētas pašvaldības policija aizturēja ārvalstu tūristi, kura norāva un saplēsa pilsētas centrālās Ziemassvētku egles dekoru.

Daugavpils pilsētas videonovērošanas kameru redzeslokā Vienības laukumā nonāca vairāku personu grupa. Pašvaldības policija konstatēja, ka Ziemassvētku eglei ir norauta dekorācija un viena persona no šīs kompānijas aktīvi to spārda un galu galā dekorāciju arī saplēš.

Informācija par notiekošo tika nodota tuvākajai policijas mobilajai patruļgrupai, kura, sadarbībā ar videonovērošanas posteņa darbiniekiem, notvēra vainīgo personu – kādu 1993. gadā dzimušu ārvalstu tūristi.

Saistībā ar notikušo uzsākts process pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmās daļas “Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms)”. Par šādu pārkāpumu vainīgajai personai piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.

Piecdesmitgadīgs kungs ar krāsu atriebjas zaglīgajiem liepājniekiem

Liepājas pašvaldības policija ziņoja, ka tā 22. janvārī ap pulksten 22:20 Alejas ielā aizturējusi kārtējo ķēpātāju - vīrieti, kurš aprakstīja kādas ēkas sienu Peldu ielā. Tomēr šoreiz tas nebija parasts ķēpātājs – dauzonīgs tīnis vai ar pārprastām mākslas ambīcijām “apveltīts” jaunietis:

“Pašvaldības policijā tika saņemta informācija, ka Alejas un Peldu ielas krustojumā atrodas persona, kura, ar krāsas baloniņu, esot apķēpājusi kādas ēkas sienu. Pašvaldības policijas darbinieki, veicot minētās teritorijas apsekošanu, ievēroja aculiecinieka sniegtajam aprakstam atbilstošu personu. Ar vīrieti tika uzsāktas pārrunas, kuru laikā 1974. gadā dzimušais vīrietis savu vainu atzina. Persona tika nodota Valsts policijas darbiniekiem tālākās lietas apstākļu noskaidrošanai”.

Nākamās dienas rītā ne viena vien liepājnieka uzmanību piesaistīja Vecliepājas divstāvu koka nams Peldu ielā 36, uz kura fasādes ar sarkanu krāsu bija atstāti savdabīgi vēstījumi – “Zagle”, “Krāpnieki”, “Zagļi”. Bija aprakstīta ne tikai ēkas apakšējā stāva fasāde, bet arī otrā stāva līmenī ar lieliem burtiem uzrakstīts vārds “zagle”.

Interneta komentāros klīst visdažādākās versijas, kāpēc kungam solīdos gados bija nepieciešams ar šādiem uzrakstiem “izdaiļot” šo namu. Viens no pieņēmumiem: ēkai nule uzlikts jauns jumts un tiek izteiktas aizdomas, ka tā īpašnieki neesot samaksājusi strādniekiem nolīgto summu par darbu un nu šādi kāds no viņiem par to atriebies.

Pārgalvīgam “bembja” vadītājam Ventspilī vienā piegājienā seši sodi

Savukārt Ventspils pašvaldības policijai 20. janvārī pamatīgas galvassāpes sagādāja kāds BMW vadītājs uz pilsētas centrālās ielas - Lielā prospekta. Pret tā vadītāju policisti uzsākuši uzreiz sešus administratīvos procesus.

20. janvārī ap pulksten 23:40 pašvaldības policijas ekipāža, patrulējot Lielajā prospektā, pamanīja automašīnu BMW, kuras vadītājs automašīnu vadīja agresīvi. Iesākumā viņš šķērsoja brauktuvi vietā, kur brauktuves marķējums to neatļāva, pārbraucot pāri nepārtrauktai līnijai. Pašvaldības policisti pieņēma lēmumu automašīnu apturēt, taču autovadītājs uz signāliem nereaģēja un uzsāka bēgšanu Brīvības ielas virzienā.

Brīvības un Lielā prospekta krustojumā šoferis neapstājās, bet to šķērsoja pie sarkanā – aizliedzošā signāla, nogriežoties uz Brīvības ielu virzienā uz Dīķa ielu. Turpinot bēgšanu autovadītājs neapturēja BMW arī pie STOP zīmes krustojumā ar Latgales ielu un tālāk virzījās uz Dīķa ielas pusi.

Krustojumā ar Durbes ielu autovadītājs to šķērsoja pie aizliedzošā signāla un turpināja braukt pa Durbes ielu virzienā uz Rūpniecības ielu. Krasta un Mārtiņa ielas rajonā autovadītājs no policijas redzesloka pazuda, taču vēlāk tika pamanīts Tārgales un Embūtes ielas krustojumā. Likumsargi ieslēdza bākugunis un norādīja transporta līdzeklim apstāties, ko BMW vadītājs arī izdarīja. Tika noskaidrots automašīnas vadītājs un uz notikuma vietu izsaukta Valsts policija, kura uzsāka administratīvā pārkāpumu procesus, šajā gadījumā sešus. Jāpiebilst, ka automašīnai nebija veikta arī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

Pie tam Ventspils pašvaldības policisti atpazina šo automašīnu arī kā automašīnu, kurā kādu laiku iepriekš degvielas uzpildes stacijā “Virši” tika iepildīta degviela un autovadītājs aizbrauca par degvielu nesamaksājis. Arī šo gadījumu tagad izmeklē Valsts policija. 

Ogres pašvaldība nikna uz Daugavas krastu “bloķētājiem”

Iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas lielākā novada – Ogres novada pašvaldību saniknojuši mūsu likteņupes karstos mītošie neapzinīgie pilsoņi, kuri citiem liedz piekļuvi upei. Vietvara skarbi paziņojusi:

“Tauvas joslā izveidotie norobežojumi nekavējoties jānojauc! Aizsargjoslu likums paredz, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās desmit metrus platā joslā aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus.

Diemžēl ir nekustamo īpašumu īpašnieki, kuri likumā noteikto aprobežojumu ignorē un ūdenstilpes krasta tauvas joslu norobežo vai pat apbūvē, padarot to nepieejamu citiem.

Ogres novada pašvaldība vairākkārt ir aktualizējusi jautājumu par tauvas joslas noteikumu ievērošanu. Jautājums par tauvas joslas norobežojumu likvidēšanu kādā no  Daugavas krastā esošajiem īpašumiem pat tika izskatīts pašvaldības domes sēdē, kurā pieņemts lēmums uzlikt par pienākumu šī nekustamā īpašuma īpašniekam mēneša laikā demontēt desmit metrus garo nožogojumu tauvas joslā, kā arī paredzot, ka šī nožogojuma demontāžu, ja to neveiks īpašnieks, izdarīs Ogres novada pašvaldības SIA “Ogres namsaimnieks” un visus ar demontāžu saistītos izdevumus pašvaldība piedzīs no nekustamā īpašuma īpašnieka.

Tā kā nekustamā īpašuma īpašnieks tauvas joslas nožogojuma demontāžu neveica, tad to nācās veikt SIA “Ogres namsaimnieks”. Uzņēmuma izpilddirektors Ritvars Cirītis informē, ka šobrīd demontāžas darbi vēl turpinās, paplašinot brīvi pieejamo tauvas joslu 10 metru platumā. Izdevumi, kas saistīti ar tauvas joslas atbrīvošanu, tiks piedzīti no nekustamā īpašuma īpašnieka”.

Bet šis Ogres novadā nav vienīgais žogs, kas liedz pabūt Daugavas krastā. Pašvaldība saņem daudz sūdzību par patvaļīgi apbūvētām vai kā citādi norobežotām tauvas joslām, liedzot brīvu piekļuvi ūdenstilpēm – gan Daugavai, gan citām upēm novada teritorijā. Būvvaldes speciālisti sadarbībā ar pilsētu un pagastu pārvaldēm ir apsekojuši tauvas joslas upju krastos – gan pēc pašu iniciatīvas, gan sūdzībās norādītajās vietās.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis teic: “Tauvas joslai ir jābūt brīvi pieejamai – to nosaka likums, un likuma prasības ir jāievēro ikvienam, nekāda normatīvo aktu interpretācija nav pieļaujama. Es aicinu nekustamo īpašumu īpašniekus, kuri ir prettiesiski norobežojuši tauvas joslu ūdenstilpju krastos, nekavējoties uzsākt šo norobežojumu vai tauvas joslā esošo būvju nojaukšanu.”

Domes priekšsēdētājs atgādina, ka pēc mēneša būvvaldes speciālisti atkārtoti apsekos šos īpašumus, lai pārliecinātos, vai šī prasība ir izpildīta. Ja īpašnieki nebūs veikuši tauvas joslas atbrīvošanu likumā noteiktajā 10 metru platumā, tad pašvaldības dome lems par norobežojumu demontāžu piespiedu kārtā.