Sabiedrība
2023. gada 19. janvāris, 05:02

Iekšlietu ministrs Kučinskis: norāda, ka "Telegram" un "Tik Tok" strauji pieaug Krievijas agresiju slavinoši ieraksti

LETA

Galvenais Iekšlietu ministrijas pieteikums pašlaik ir krīzes vadības sistēmas izveidošana, jo līdzšinējo darbību drīzāk var saukt par haosu, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS). Viņš arī atzinīgi vērtē to, ka ir sākta diskusija par dažādajām izmeklēšanas struktūrām un to potenciālu apvienošanu, tomēr sola, ka pats nekādus lēmumus nepieņems, kamēr šis jautājums netiks izvērtēts kopumā valsts līmenī. Savukārt par īpaši satraucošu Kučinskis pašlaik sauc tendenci, ka strauji aug Krievijas agresiju slavinošu un dezinformācijas ierakstu līkne tādās sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformās kā "Telegram" un "Tik Tok".

Kura prioritāte jums kā jaunajam iekšlietu ministram ir pati galvenā?

Lielais pieteikums ir krīzes vadības sistēmas izveidošana. To, kas pastāv pašlaik, drīzāk var saukt par haosu. Ir ļoti daudz dažādu aktivitāšu, bet tam būtu jābūt vienotā sistēmā. Tāpēc es ar prieku uzaicināju Igoru Rajevu, un viņa kā ministrijas parlamentārā sekretāra darbības lauks ir krietni paplašināts, un tas nav tikai darbs ar parlamentu. Mēs esam jau vienojušies par darba grafiku. Sākumā ir iekšienē jātiek skaidrībā, jo tas ietver arī civilās aizsardzības sistēmu. Plānots, ka melnraksta modeli mēs apspriedīsim jau janvāra beigās. Tad tas vēl iekšienē tiks aprobēts, un tad mēs iesaistīsim šajā darbā gan pašvaldības, gan citas ministrijas, lai šogad rudenī nonāktu līdz tam modelim, ko gaida Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš iepriekš no valdības deklarācijas izsvītroja teikumu, ka šī struktūra atradīsies pie Ministru prezidenta. Mūsu sarunas beidzās ar to, ka jūs izstrādājat, parādiet un tad arī runāsim.

Pašlaik Krīzes vadības padomes sekretariāts darbojas viena cilvēka sastāvā un atrodas pat ne Iekšlietu ministrijā, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Tas nav īsti nopietni. Protams, es rēķinos, ka būs arī diskusijas par īsto vietu. Uzreiz jau varu pateikt, ka sistēma ietvers pastāvīgu monitoringu par to, kas notiek un kur var tuvoties kāda krīze. Šobrīd katrā ministrijā un pašvaldībā ir apzināti cilvēki, kuri iesaistās atkarībā no tā, kur ir krīze. Šobrīd šāda krīze ir plūdi. Līdz ar to, tiklīdz ir apdraudējums, sistēma sāk darboties.

Kad jaunais krīzes vadības centrs varētu sākt darboties?

Savā pieredzē esmu ievērojis, ka pati nepareizākā pieeja, kuru no valsts pārvaldes vajadzētu lēnām dabūt laukā, ir problēmas risinājumu uztvert tikai caur likumdošanu. Izmaiņas likumos jau nenozīmē, ka pēc būtības kaut kas tiek novērsts. Vispirms ir jābūt atstrādātam mehānismam, kā tas darbosies. Likumu, kā mēs zinām, ja ir griba un sapratne, var izmainīt vienas dienas laikā, bet pirms tam ir jābūt modelim, kas darbojas pēc tam, kad ir ieviestas izmaiņas. Šī pieeja tiks piekopta arī visos citos prioritāšu risinājumos.

Valdības deklarācijā ir minēts, ka iekšējās drošības struktūru finansējumam 2026.gadā jāsasniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik tiek skatīts budžets - cik liels finansējuma pieaugums būs vai nebūs šogad?

Šie 2,5% ietver ne tikai Iekšlietu ministrijas struktūras. Ar šādu pieeju, kāda ir sākta šogad, 2026.gadā finansējums arī šo apjomu sasniegs. Jaunajā budžetā ir darba algas 10% pieaugums pilnīgi visiem, kas gan, protams, augstās inflācijas apstākļos varētu tikt mazāk novērtēts. Atsevišķi vēl nauda nāk klāt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), kas mums ir pavisam maz atalgota un kur vajag celt kapacitāti.

Šai valdībai izpratne par iekšējās drošības nozīmīgumu ir liela, un mēs budžetā jau šobrīd esam panākuši daudzas nozares nākotnei ārkārtīgi vajadzīgas lietas. Valsts ir gatava uzņemties saistības, un kopā ar jau esošajiem būs 34 jauni katastrofu pārvaldības centri. No tiem tikai viens ir tāds, kuru mēs varam uzskatīt par tīru VUGD depo. Kā nu kurš tiek komplektēts, bet tajos ir iekšā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība, dažos policija. Apjomīgākais centrs, kurš ietver pat PMLP rezerves bāzes vietu, ir Jelgavā. Tāpat budžetā ir paredzēta VUGD autoparka nomaiņa. Nesen ar skaudību skatījāmies, kā Lietuvā tiek "grieztas lentītes", diemžēl mūsu VUGD autoparks, kas brauc uz ugunsgrēkiem vai kādām citām krīzēm, ir ārkārtīgi kritisks. Tagad nākamo trīs gadu laikā līdzekļi VUGD autoparka atjaunošanai ir, un mēs varam pabeigt pirmo iepirkumu, par kuru konkurss ir bijis jau sen, un tad laicīgi gatavot arī nākamo. Vienlaicīgi VUGD darbības paplašināšanā iesaistīsim arī brīvprātīgo darbu. Dažkārt tas tiek pārprasts, un ir aktīvisti, kas mūsu punktu deklarācijā pārtulko, ka nupat nodos kaut kādas valsts funkcijas vai atbildību brīvprātīgo rokās. Noteikti, nē. Mūsu plāns ir ar pašvaldību piesaisti aktivizēt brīvprātīgo kopu darbu, kas faktiski nozīmē, ka ar pašvaldības palīdzību tiek apmācīti brīvprātīgie. Viņiem par darbu, protams, maksās, bet tas nebūs viņu pamatdarbs. Tā mēs redzam iespēju kompensēt trūkstošos resursus reģionos, un, lai gan tas skan paradoksāli, bet arī Rīgā ir liels iztrūkums.

Minējāt papildu 10% finansējumu atalgojumam, bet policisti jau gaida, kas notiks konkrēti ar viņu algām.

Tā jau ir policijas iekšējā lieta. Policijas reforma turpinās, un tālāk tā jau ir viņu lieta, kā mainās konkrētās algas, bet algas fonda pieaugums ir par 10% trīs nākamos gadus. Domāju, ka tā mēs arī 2026.gadā nonāksim līdz minētajiem 2,5%. Turklāt tie nav tikai policisti, tie ir arī ugunsdzēsēji, robežsargi.

Arī reforma dos iespēju, jo tad mēs varēsim runāt par trūkstošajām vakancēm, par iespējamām strukturālām pārmaiņām. Šobrīd visā valsts pārvaldē, ieskaitot policiju, tukšās štata vietas statistikā parādās ārkārtīgi daudz, nevis aiz labas dzīves, bet gan tādēļ - un tas nevienam nav noslēpums -, ka tas nozīmē arī algas fonda saglabāšanu. Ja, piemēram, šodien tiktu aizpildītas visas brīvās vakances, tad algas esošajiem darbiniekiem būtu jāsamazina. Tāda tā realitāte šobrīd ir.

Kādas kopumā ir idejas personāla trūkuma problēmas risināšanā un ne tikai policijā?

Te ir jāsāk jau ar apmācībām, jo viens no ļoti svarīgiem nākotnes punktiem ir Iekšējās drošības akadēmija. Mēs ļoti labi apzināmies, ka policistu rekrutēšanai un pēc tam izmeklētāju un augstākā līmeņa iekšlietu darbinieku gatavošanai ir vajadzīga augstskola. Šo bāzi attīstīt ir ļoti svarīgi. Zaļā gaisma tam ir. Programmas konsorcija ietvaros tiek palielinātas gan Rīgas Stradiņa universitātē, kas šobrīd apmāca, gan Latvijas Universitāte iesaistās, bet mums ir vajadzīgs kopīgs zīmogs. Ne jau universitātes aicinās un rekrutēs jauniešus. Tāpēc arī mēs runājam par to, ka gala rezultātā tam ir jābūt Iekšējās drošības akadēmijas zīmogam, lai viss būtu vērsts uz cīņu par jauniešu piesaisti. Kā var par kaut ko cīnīties, ja tam nav kopīgas bāzes? Tāpēc tas viss ir projektā. Valsts policijas koledža varētu būt vieta, kur ir gan praktiskās nodarbības, gan mācību process. Konsorcijs nozīmē, ka gan pašas telpas, gan pasniedzēji var palikt arī esošajās augstskolās, bet galvenā bāze ir pie mums.

Tomēr Iekšējās drošības akadēmija nesīs augļus tikai pēc gadiem, personāla trūkums ir jau tagad akūta problēma. Kā jūs vērtējat ideju, ka ilgāk dienestā varētu paturēt izdienas pensijas vecumu sasniegušos policistus, ugunsdzēsējus un robežsargus, paralēli maksājot gan atalgojumu, gan izdienas pensiju?

Izdienas pensijas ir valdības kopējais jautājums. Ir arī jāsaprot, ka cilvēkiem, kuri iet ugunī vai riskē ar dzīvību, ir jābūt kaut kādai papildu motivācijai. Izdienas pensijas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki šeit strādā. Igauņi ir atraduši pareizo recepti un ilgtermiņā var visu. Arī tā turēšanās pie izdienas pensijām nav aiz labas dzīves, tas viss ir arī atalgojuma jautājums. Tāda konkrētā recepte šim nav izstrādāta.

Tomēr arī bruņotajos spēkos, kur ir labāks sociālais nodrošinājums nekā iekšlietu dienestos, profesionālajā dienestā trūkst karavīru. Vai tikai atalgojuma fonda palielināšana par 10% būs risinājums?

Protams, ka tā nav nekāda panaceja, taču katru nākamo gadu tas iedod zināmu stabilitāti. Taču ir jābūt arī citiem vilinājumiem. Piemēram, nesen izlasīju, ka Aizsardzības ministrija sadarbosies ar finanšu attīstības institūciju "Altum" par garantijām pirmā mājokļa iegādei dienošajiem, un, protams, es arī gribētu sadarboties ar "Altum", bet, ņemot vērā, ka atalgojuma starpība pagaidām ir diezgan ievērojama, prognozēju, ka sarunas būs diezgan pasmagas. Atalgojums būs cīņa.

Otra cīņa, kur ir jāsauc SOS un jāiesaista Izglītības un zinātnes ministrija, ir fiziskā sagatavotība. Gan robežsargiem, gan policistiem ir noteiktas prasības fiziskajai sagatavotībai, un pašlaik ir stāsti par to, ka trīs kilometru lēna skrējiena distancē cilvēki saļimst jau pēc pirmā kilometra un nespēj turpināt. Tas ir visu kopējais jautājums un rezultāts tam, ka skolās sporta nodarbības ir kļuvušas par izklaides pasākumiem un rotaļu stundām. Protams, var domāt, ka kādreiz zāle bija zaļāka, bet bija kaut kādas prasības un sporta stundas bija domātas tam, lai bērni un jaunieši fiziski attīstītos. Par to ir ne tikai jārunā, bet jau jābļauj, jo tas ir vēl viens drauds.

Īpaši tas attiecas uz robežsargiem, jo pašlaik ir grūtības nokomplektēt grupas Valsts robežsardzes koledžā. Turklāt jāatgādina, ka koledža atrodas Rēzeknē un Latgalē ir daudz lielāks bezdarbs nekā Rīgā. Tādēļ te fiziskās sagatavotības jautājums ir redzams visspilgtāk.

Kā vērtējat policijas prasmes mūsdienām raksturīgu noziegumu apkarošanā, kas ir, piemēram, kibernoziegumi, naudas atmazgāšana, citi ekonomiskie noziegumi?

Šīs nodaļas tiek stiprinātas, jau sākot no manas valdības laika, kad kļuva skaidrs, cik tam ir liela nozīme. Arī atalgojums tur ir labāks nekā citās vietās.

Protams, apmācību procesā mums vairāk ir jāiesaista mācībspēki no citām valstīm. Tas ir tāpat kā futbolā, kur viesspēlētāji paceļ līmeni un uzliek latiņu, uz kuru tiekties vietējiem. Arī Iekšējās drošības akadēmijā būs jārod iespēja izmantot pieredzi, ko var dot citas valstis.

Valdības deklarācijā bija punkts par nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Tas nozīmē, ka potenciāli tiks ņemti aizdevumi?

Nē. Deklarāciju rakstot, bija jāmeklē iespējas, zinot, ka šis ir akūts jautājums. Šobrīd mēs tomēr esam raduši iespējas to darīt caur valsts budžetu.

Uzreiz varu pastāstīt, ka jau rudenī mēs Rīgā redzēsim divas jaunas policijas bāzes vietas. Bāzei Mūkusalas ielā jau no budžeta ir piešķirti līdzekļi, lai sāktu nomāt un iekārtot telpas. Otra bāze būs Ernesta Birznieka-Upīša ielā. Beidzot būs Jurģi un varēs atteikties no tām 80. un 90. gadu telpām, kuras nekādu darba prieku cilvēkiem nevar radīt. Šīs būs nomātas telpas, kuras līdz ar budžeta pieņemšanu varēs sākt iekārtot policijas vajadzībām.

Ko uz šīm jaunajām bāzes vietām pārcels?

Visus mazos iecirkņus. Es pats nesen biju Teikas iecirknī un varu apliecināt, ka telpas ir briesmīgas.

Trešā bāze ir Gaujas ielā, un arī to ir plānots attīstīt un paplašināt, bet tas būs plāns pēc kādiem trīs četriem gadiem. Arī VUGD bāze Rīgā tiks stiprināta, un tam visam ir rasti līdzekļi.

Tādēļ nav tā, ka iekšējā drošība nebūtu novērtēta un par to nebūtu sapratnes no citiem. Šajā budžetā, tāpat kā aizsardzība, arī mūsu jautājumi ir ārpus tā, kur sākas ministriju un dažādu politiku finansējuma dalīšana.

Valsts drošības dienests (VDD) pēdējā laikā gandrīz katru otro dienu ziņo par aizturētajiem Krievijas aktivitāšu atbalstītājiem. Kā vērtējat dienesta darbu hibrīddraudu apstākļos?

To skaits, kuri pēc dienesta iesaistīšanās ir "pazuduši" jau drīz pēc parādīšanās, ir mērāms tūkstošos. VDD pašlaik ir atstrādājis ļoti lielu monitoringa sistēmu. Turklāt tas ir ne tikai VDD, bet arī policija. Pirmkārt, viņi sadarbojas, otrkārt, policijai ir arī sava darbības niša. Kā piemēru varu minēt, kad janvāra pirmās nedēļas beigās "Tik Tok" parādījās jau klaji naidīgas un brutālas runas, tas bija dažu stundu jautājums, kad tika atšifrēts, kur šis cilvēks atrodas. Tas ir tikai laika jautājums.

Mani pašlaik vairāk uztrauc interneta saziņas vietnes "Telegram" attīstība. Ja, piemēram, "Facebook" un "Twitter" Krievijas agresiju slavinošu un dezinformāciju izplatošu ierakstu līkne iet uz leju, tad "Telegram" un arī "Tik Tok" tā diezgan strauji ceļas.

Es arī kā bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs varu apliecināt, ka pēdējos gados dienestu kapacitātes celšanai tieši šajā jomā bija zaļā gaisma.

Agresijas līmenis arī ceļas?

Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm par to, ka Latvijas patriotu pēkšņi ir kļuvis vairāk un to skaits, kas uz Putinu skatās kā uz savu prezidentu, būtu samazinājies. Vienkārši ļoti daudzas darbības, kuras agrāk atļāvās, šobrīd vairs neatļaujas. Jau manis pieminētais gadījums par šo klajo naida runu, proti, kad pie šī cilvēka ieradās, tad viņš esot paziņojis, ka ir vislielākais Latvijas patriots un "Tik Tok" klips esot nevainīgs gadījums.

Minējāt, ka pēc dienestu iesaistīšanās daudzi no agresijas slavinātājiem "pazūd". Kas ar viņiem notiek - pēc pārrunām viņi pieklust, tiek piemēroti sodi?

Dažādi. Piemēram, mani ļoti apbēdināja ziņa, ka gadījumā par cilvēku, kurš 10.maijā vicināja Krievijas karogu un teica klaji naidīgas runas, prokuratūra nesaskatīja nozieguma sastāvu un izbeidza VDD ierosināto krimināllietu. Nu… Šādi signāli ir ļoti, ļoti slikti. Mēs kopā ar VDD noteikti pārskatīsim, vai tad joprojām nav pietiekami spēcīgas likuma normas vai problēma ir kaut kur citur.

Aktuāls jautājums ir arī par uzturēšanās atļauju pagarinājumiem. Viss šis mehānisms iet caur VDD, un es neparakstīšu nevienu izņēmumu, kaut ministram ir tādas tiesības, ja tas nebūs izgājis šo VDD vērtēšanu. Visi uzturēšanās atļauju pagarinājumi tiek ļoti strikti skatīti, un jābūt tiešām iemeslam. Es labāk pieturos pie viedokļa, ka, lai cilvēki, ja viņiem ir atteikta uzturēšanās atļauja, iet uz tiesu un par to lemj tiesa, bet es nebūšu soģis, kas, pretēji VDD, sāks vērtēt, vai cilvēkam tā pienākas vai nē, vai tur ir humāni apstākļi vai nē. Tur ir dubults vērtējums, kas iet cauri gan caur PMLP, gan VDD.

Vai, kopš esat amatā, tā dēvētajā melnajā sarakstā esat iekļāvis Krievijas vai Baltkrievijas iedzīvotājus?

Jā, esmu iekļāvis Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus. Es gan pašlaik nesaukšu konkrētus vārdus. Šie cilvēki bija saistīti ar kaimiņvalstu varas struktūrām.

Pēc kara sākuma Ukrainā Latvijā ieradās arī virkne gan Krievijas mediju, gan inteliģences pārstāvju, kuri pašlaik Krievijā ir atzīti par ārvalstu aģentiem. Vai viņiem uzturēšanās atļauju pagarinājumu izskatīšanas laikā ir par kaut ko jāuztraucas?

Es nenoliegšu, ka pēc kara sākuma Ukrainā izskatīšanas kritēriji ir kļuvuši nesalīdzināmi stingrāki. Tādēļ es arī runāju par to, ka nekādu izņēmumu nebūs. Mums arī ir jāsaprot, kurš ir kurš.

VDD uzrauga arī to personu aktivitātes, kuras jau ir šeit un uzturēšanās atļaujas viņiem jau ir piešķirtas?

Protams. Žurnālisti gan ir atsevišķs stāsts, un tur es vairāk paļaujos uz sadarbību ar Ārlietu ministriju.

Jūs pieminējāt, ka strauji aug Krievijas agresiju slavinošu ziņojumu skaits "Telegram", "Tik Tok". Protams, ka Latvija viena pati neko ar šīm globālajām sociālo tīklu platformām iesākt nevar, bet vai ir iecerēta saruna par to Eiropas Savienības līmenī?

Jā. Ar "Facebook" un "Twitter" viss mehānisms ir atstrādāts, un mēs arī zinām konkrētus skaitļus, cik ierakstu tiek vienkārši izdzēsti. Tas bija aktuāli pirms kādiem gadiem sešiem, un es atceros, kā mēs ar to mocījāmies, kā ar viņiem runājām. Taču "Telegram" ir pilnīgi neapgūta vide. Tā būs problēma un par to droši vien būs jārunā arī Eiropas Savienības formātā.

Mūsu gadījumā vēl viens stāsts ir tas, kas notiek uz Baltkrievijas robežas. Sekojot mūsu monitoringam, es tagad diezgan daudz skatos melus, kas tur parādās, un to var skatīties jebkurš, kurš ir reģistrējies "Telegram".

Ja pievēršamies robežas jautājumam, tad Iekšlietu ministrija lēma nelūgt pagarināt ārkārtas situāciju pie Krievijas-Latvijas robežas.

Šī pierobežas zona zināmā mērā pašlaik ir tukša no tādiem incidentiem. Atsevišķi gadījumi ir, bet tie ir kontrolējami. Tādēļ arī būtu grūti pamatot, kādēļ tur būtu saglabājama ārkārtas situācija.

To pašu nevar teikt par Baltkrievijas robežu. Ļoti reti gadās tādi rīti, kad atskaitē ir nulle pie ailes par mēģinājumiem nelegāli šķērsot robežu. Tā tas, visdrīzāk, būs, kamēr pie varas tur būs Lukašenko režīms. Turklāt tāpat nevar teikt, ka tur nebūtu iesaistīta Krievija, jo pašlaik ir redzams, ka cilvēki, kas mēģina šķērsot robežu, atlido uz Minsku no Maskavas un tad jau tiek nogādāti tālāk pie robežas. Faktiski vieni un tie paši cilvēki mēģina šķērsot robežu Lietuvā. Ja tas neizdodas, tad mēģina Latvijā. Tādēļ ļoti svarīgi Latvijai, Lietuvai un Polijai ir turēt vienotu pozīciju. Tikko kādā no valstīm parādīsies mīkstinoši apstākļi, tas būs signāls, ka ir parādījies "caurums", un uz priekšu! Tādēļ Latvija nekādā gadījumā nedrīkst darīt kaut ko atšķirīgu.

Man arī februārī ir plānota pirmā ārvalstu vizīte - es aizbraukšu paskatīties uz Lietuvu, vai tiešām viņu žogs ir augstāks nekā mūsējais un ko tas dod, jo žogs jau nav Ķīnas mūris, žogs ir instruments aizturēšanai uz laiku. Jāpiemin, ka apakšuzņēmēji mūsu konkursā uzvarējušajam uzņēmumam ir tie paši lietuvieši, kas cēla Lietuvas žogu. Ar viņu parādīšanos, temps arī ir palielinājies.

Tomēr vai ir plāns, kā rīkoties, ja Krievijā sākas masveida mobilizācija un pāri tieši robežai ar Krieviju pēkšņi var mēģināt pārkļūt tūkstošiem cilvēku?

Valstij šāds plāns ir, un tas jau kaut kādā ziņā tika pārbaudīts uz Baltkrievijas robežas. Ja mēs atceramies, kā tas bija, tad ir skaidrs, ka bez Zemessardzes un armijas šajā gadījumā nu nekādi, jo robežsardzes spēki ir par mazu. To mēs saprotam. Arī viņi ir izgājuši nepieciešamās mācības, un šādā brīdī tiek ieslēgts otrā līmeņa robežas apsardzes mehānisms. Pa šiem gadiem mums ir uzkrāta arī diezgan liela pieredze, un šis baltkrievu sarīkotais treniņš mūsu profesionalitātei ir nācis par labu.

Pēdējā laikā mums vairāk ir jācīnās ar baltkrievu dezinformāciju, kas ir redzama tajā pašā "Telegram". Ir, piemēram, sižeti, kuros tiek rādītas takas sniegā, kur mūsu robežsargi it kā ir gājuši Baltkrievijā, nesot cilvēkus un atdodot nabaga baltkrieviem. Ar to mēs saduramies, un ir arī pietiekami daudz lētticīgo, kas pēc tam raksta vēstules, ka Latvijas robežsargi tā tiešām darot! Ārkārtējās situācijas apstākļos mana atbilde arī nevalstiskajām sektoram ir - paļaujieties uz mums! Tas ir mans goda vārds, un tas ir pārrunāts arī ar robežsargiem, proti, ja tur ir bērni, sievietes, ja kāds ir slims, viņi tiek uzņemti un aizvesti uz Muceniekiem.

Kāda situācija pašlaik ir ar bēgļiem no Ukrainas?

Plūsma ir stipri samazinājusies. Vairāk pat pašlaik ir to, kas ierodas caur Igauniju un Lietuvu. Vienu brīdi bija plūsma no Krievijas, un viņi bija ļoti nomocīti, viņi bija no krievu okupētajām teritorijām un kaut kā bija tikuši prom. Tur bija arī liels darbs mūsu drošības struktūrām, lai pārbaudītu, kurš katrs ir un no kurienes nāk. Liela daļa arī aizbrauca projām no Latvijas, jo viņu galamērķis bija cits. Pašlaik šī plūsma ir pieklususi, tāpēc arī ukraiņu daudzums Latvijā šobrīd praktiski nepalielinās. Tikpat daudz, cik ierodas, pašlaik arī dodas atpakaļ.

Pašlaik ir arī izgaisušas cerības, ka karš beigsies ātri. Ja Krievijas uzbrukumi atkal pastiprinās, turklāt, ja pastiprinās uzbrukumi lielām Ukrainas pilsētām, vai mēs esam gatavi vēl vienam bēgļu vilnim?

Te es atkal paslavēšu mūsu nevalstisko sektoru, kuri pat monitorē, kā klājas dažādās pašvaldībās. Cilvēki tiešām cenšas visiem palīdzēt, un šis mehānisms darbojas un ir jāsaglabā. Paralēli pašvaldībās tiek iekārtoti tādi kā centri, un pēc budžeta apstiprināšanas būs arī iespēja vairāk iepirkt materiālās rezerves, lai otrreiz nebūtu tā, ka sabiedrotajiem ir jāprasa gultas.

Vai jums ir monitorings arī par to, cik noslogota pašlaik ir Latvijas kapacitāte jaunu bēgļu uzņemšanai? Vai drīz nevar pienākt mirklis, kāds jau bija, kad faktiski nākas atzīt, ka Latvija "ir pilna" un jaunus bēgļus uzņemt faktiski nav spējīga?

Pašlaik Latvijas kapacitāte ir kļuvusi lielāka. Jāatgādina, ka pirmajā periodā bēgļi daudz tika izmitināti viesnīcās. Tagad viesnīcas bēgļu uzņemšanā ir iesaistītas mazāk, bet tā vietā tiek iekārtoti pašvaldību centri. Ja skatāmies uz statistiku, tad Rīgā ukraiņu skaits, kas ir iekārtojušies darbā, ir mērāms tūkstošos, aug arī viņu vidējais atalgojums, kas nozīmē, ka daļa jau ir integrējusies arī darba tirgū.

Saeimas Publisko izdevumu komisija analizēja Valsts kontroles atzinumu par iestādēm, ko sauc par operatīvās darbības subjektiem. Jūs jau esat paudis, ka neatbalstāt ideju, ka, piemēram, Iekšējās drošības biroju (IDB) varētu pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Vai tomēr redzat iespēju kādas no šīm iestādēm apvienot?

Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Es piekrītu ģenerālprokuroram, kurš šo jautājumu aktualizēja, ka mums nav ne tik daudz cilvēku, ne tik daudz līdzekļu, lai kaut vai visām šīm iestādēm iepirktu aparatūru, kura visu laiku progresē, un tādēļ diskusija arī ir sākusies.

Ja mēs tā vienkāršoti pievēršamies IDB un KNAB, tad jāatgādina, ka IDB nenodarbojas tikai ar korupcijas jautājumiem. Tam ir funkcijas, kuras savukārt nav KNAB. Tādēļ šis jautājums ir jāvērtē kopumā valsts līmenī, un es uzreiz pasaku, ka līdz tam no manas puses nebūs nekādu aktivitāšu par izmeklēšanas struktūru apvienošanu.

Tas ir arī jautājums par risku diversifikāciju. Ir jārēķinās, ka kaut kad kāds augonis var rasties, un tad ir jautājums, vai mēs varam paļauties uz vienu izmeklēšanas "monopolu" vai labāk ir, ka šīs iestādes ir vairākas. Es varu atgādināt Satversmes aizsardzības biroja jautājumu, kuru aktualizēja tieši IDB, [kādreizējā Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieka Andreja] Sozinova jautājumu, kuru arī aktualizēja IDB. Lai mēs savu vidi varētu padarīt tīrāku, ir vajadzīga gan dienestu sadarbība, gan arī konkurence un savstarpēja pieskatīšana. Tāpat ir bijusi runa par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklēšanas struktūru pievienošanu Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, bet VID ir sava specifika un ir ļoti labi, ka viņiem blakus ir tieši VID auditori.

Tādēļ es piekrītu, ka inventarizācija ir jāveic, bet tas ir kopējā "laukuma" jautājums, tādēļ šajā gadījumā es vairāk skatos uz premjera pusi.

Pērn aprīlī Saeima pieņēma Pilsonības likuma grozījumus attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, ja tās ir sniegušas jebkādu atbalstu valstīm un personām, kuras ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. VDD kopš kara sākuma aizturējis desmitiem Latvijas pilsoņu par aktivitātēm Krievijas labā. Vai tiek vērtētas iespējas atņemt pilsonību?

Process notiek.

Kā būs ar Pjotru Avenu?

Es uzskatu, ka Latvijas lielākā vērtība ir demokrātija un tiesiskums, un nekad neatbalstīšu raganu medības. Ja ir vajadzīgs citādāks likums, ja ir par maz noteikumu, tad mainām likumu, bet pašdarbības nebūs. Ja pilsonība ir iegūta legāli, tad raganu medības mēs nerīkosim. Arī ne visi mūsu pilsētu mēri ir tādi, par kuriem droši varam pateikt, ka viņi ir Latvijas patrioti. Bet tas jau nenozīmē, ka mēs viņiem tagad atņemsim pilsonību. Tam visam ir jānotiek saskaņā ar likumu.

Taču viņu darbība tiek vērtēta?

Protams.

Ja turpinām par tiesiskumu, tad nesen tiesa atcēla PMLP lēmumu par uzturēšanās atļaujas nepiešķiršanu kādam Krievijas pilsonim. Esat vērtējuši, kur bija problēma un vai viss ir kārtībā ar PMLP izvērtēšanas kritērijiem?

Protams, es par šo gadījumu interesējos. Tiesa jau tāpēc arī ir neatkarīga, un drīzāk būtu jāuztraucas, ja visur lēmumi vienmēr ir vienādi. PMLP varbūt šim gadījumam piegāja stingrāk, tiesa vērtēja papildu argumentus. Turklāt ir jāatceras, ka laikā starp PMLP lēmumu un tiesvedību Krievija izsludināja mobilizāciju, kas vēl vairāk pastiprināja faktorus, kādēļ šis cilvēks lūdza uzturēšanās atļauju. Tādēļ es šo situāciju vērtēju veselīgi.

Tomēr vai jūs nesagaidāt, ka, mobilizācijai ejot plašumā, būs tūkstošos mērāms lūgumu skaits?

Tādēļ arī tika pieņemts lēmums par Repatriācijas likuma pakāpenisku izbeigšanu, jo šajā gadījumā trauksmi jau cēla Ārlietu ministrija. Ir situācijas, kad gan ar īstiem, gan viltotiem papīriem mēģina meklēt astotās pakāpes radiniekus Latvijā. Mūsu valstiskā pozīcija nav mainījusies - tāpēc vien, ka Krievija ir sākusi mobilizāciju, mēs neuzņemsim vairāk cilvēku. Viņiem pašiem Krievijā ir jātiek ar to galā, un mēs tāpēc nebūsim glābšanas saliņa. Mēs politiku nemainīsim.

Jūs tagad esat arī Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis. Vai jums pašam ir idejas, kā uzlabot satiksmes drošību?

Protams, ka ir. Manuprāt, nepareizas politikas vai pieejas dēļ savulaik "nobruka" projekts par drošības kameru izmantošanas pastiprināšanu. Es tagad to atjaunoju. Piemēram, tur, kur uz ielām atrodas valstij vai pašvaldībai, piemēram, pašvaldības policijai, piederošas tā saucamās gudrās kameras, var fiksēt arī automašīnu ātrumu, lai gan tās primāri ir uzstādītas drošībai un noziedzības apkarošanai. Šobrīd mēs šo gandrīz nomirušo projektu ceļam augšā un nodosim to vadīt policijai. Efekts no tā būs gan satiksmes drošībai, gan noziedzības apkarošanai. Bonusu ir daudz, un šis projekts vienkārši ir jāievieš.

Arī tas, ka pašlaik dzērājšoferiem ir noņemtas 650 automašīnas, ir ļoti trāpīgs lēmums. Operatīvajā sanāksmē jau tika celta trauksme, ka vairs šīs mašīnas nav kur likt, jo šis skaitlis izrādījās negaidīti liels. Es ceru, ka pamazām, ja ne pašiem braucējiem, tad vismaz viņu ģimenēm un draugiem "aizrāpos", ka šī lieta ir ļoti nopietna un neviens netiks žēlots. Piemēram, arī vienam policistam, kas gan dzērumā nebija darba laikā, tika atņemta automašīna.

Valdības deklarācijā solīts - veiksim valsts materiālo rezervju sistēmas revīziju. Jums nav bažu, ka revīzija atklās visai neiepriecinošu ainu?

Noteikti atklāsies, ka ir kaut kādas pārklāšanās, bet mēs jau šo jautājumu izrunājām, domājot par Krīžu vadības centru. Pašlaik budžetā tiek atbalstīti krājumi, par kuriem ir atbildīga Ekonomikas ministrija un par kuriem savukārt mēs nezinām, ko viņi darīs tālāk. Bet arī mums ir sava atbildība. Mums ir skaidrs virziens, un tas būs vērsts uz krīzēm - plūdiem, ugunsgrēkiem, militāriem draudiem. Pašlaik ir sajūta, ka šis process netiek īsti koordinēts. Tāpat šīs rezerves ilgi nav atjaunotas, un tur ir dažas tiešām vecas lietas. Taču man vēl kā Saeimas deputātam nācās pa šīm noliktavām pabraukāt, un nav arī tik traki, kā to dažkārt kāds grib iztēlot.

Šī sistēma ir jāizskata kopumā. Pie tā ik pa brīdim pieķeras, bet tas ir fragmentāri.