Par dižliepas iznīcināšanu arboristei piespriests teju 24 000 eiro naudas sods; Mārupes dižozola zāģētājus joprojām meklē
Par dižliepas iznīcināšanu Vaiņodē arboristei pērn tiesa piespriedusi gandrīz 24 000 eiro naudas sodu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Viņa norāda, ka 2019.gadā Vaiņodes jeb Lielbātas muižas pils īpašnieks Andris Griģis vērsās Vaiņodes novada pašvaldībā ar lūgumu nocirst pils parkā esošu liepu, kura esot kļuvusi bīstama. Ņemot vērā, ka liepa bija reģistrēta kā dižkoks, atļauju tās nociršanai varēja dot tikai DAP.
Ņemot vērā, ka liepa bija aptuveni 200 gadus veca, ainaviski, kultūrvēsturiski un ekoloģiski ļoti vērtīga un atbilda īpaši aizsargājama koka statusam, turklāt tās dobumā dzīvoja īpaši aizsargājamā marmora rožvabole, DAP eksperts atzinumā liedza koku nocirst un ieteica koku sakopt, par 40-50% samazinot koka vainagu. Šāds DAP atzinums pils saimnieku neapmierināja, tādēļ viņš to vairākas reizes pārsūdzēja, taču DAP vadība atzinumu atstāja nemainītu, skaidro Reinika.
Latvijas dižkoki
Pils saimnieks liepas sakopšanu uzticēja arboristei, kura koka vainagu nozāģēja, atstājot astoņu metru augstu stumbeni. Par dižkoka iznīcināšanu DAP vērsās policijā, kura veica izmeklēšanu. Pagājušā gada rudenī krimināllieta nonāca tiesā, kas atzina arboristi par vainīgu un piemēroja viņai 23 650 eiro naudas sodu un 180 piespiedu darba stundas.
Reinika informē, ka arboriste tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi un februāra vidū krimināllietu atkal skatīs tiesa. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksimālais sods par dižkoka iznīcināšanu ir 50 minimālās mēnešalgas.
Mārupē nozāģēts dižozols
Reinika piebilst, ka pērn nožēlojami skarbu likteni piedzīvoja arī Mārupē augošs dižozols, kas kļuva par traucēkli daudzīvokļu nama attīstīšanai, iezīmējot būtisku problēmu ar netīšu vai apzinātu pašvaldību būvvalžu kompetences trūkumu un normatīvā regulējuma nepārzināšanu. Šī dižkoka iznīcinātāji vēl tiek meklēti.
Lai efektīvāk nosargātu dižkokus, DAP ieskatā daudz iedarbīgāks līdzeklis būtu aizliegums jebkāda veida būvniecībai konkrētajā teritorijā piecus līdz desmit gadus, ja dižkoks nedabiski iet bojā, proti, tiek indēts vai tiek iznīcināts neatkarīgi no tā, kurš šīs darbības veicis.
Šie dižkoki bija vieni no valstī līdz šim apzinātajiem vairāk nekā 13 000 dižkoku. Pērn apzināto dižkoku skaits pieaudzis par aptuveni 17%, salīdzinot ar 2021.gadu. Visbiežāk šajā sarakstā reģistrēti diži un latviešiem labi zināmi koki - parastais ozols, parastā priede un parastā liepa.
Liela daļa šo dižkoku ir apzināti, pateicoties sabiedrības iesaistei, kas ik gadu ziņo par saviem novērojumiem. Dižkoku var pieteikt ikviens, tāpēc kopš 2022.gada DAP pēc dižkoka statusa piešķiršanas informē zemes īpašnieku, kurš ir atbildīgs par dižā koka saglabāšanu.
