Saeima apstiprina savus pārstāvjus starptautiskās organizācijās
Saeima ceturtdien, 12. janvārī, apstiprināja sastāvus un vadību Latvijas parlamenta delegācijām starptautiskajās organizācijās.
Par Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijas vadītāju Saeima apstiprināja Jāni Vucānu, bet par viņa vietnieku – Jāni Reiru. Delegācijas sastāvā būs arī deputāti Kaspars Briškens, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Uģis Rotbergs un Juris Viļums. BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Katras dalībvalsts parlaments darbam BA deleģē 12 līdz 16 parlamenta locekļus. BA ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kas ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā tiek risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas Latvijas delegāciju vadīs Rihards Kols. Delegācijā būs arī deputāti Ingrīda Circene un Lauris Lizbovskis, savukārt pastāvīgo pārstāvju aizstājēji būs Skaidrīte Ābrama un Armands Krauze. EDSO PA ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārā dimensija, kuras galvenais uzdevums ir veicināt starpparlamentu dialogu, lai sekmētu EDSO mērķu par visaptverošu drošību sasniegšanu. EDSO PA ietilpst 57 dalībvalstis. Organizācijas mērķis ir konfliktu novēršana ar ātrās reaģēšanas instrumentu palīdzību, kā arī krīžu noregulējums un pēckonfliktu reabilitācija Eiropas reģionā. Organizācijas redzeslokā ir politiski militārie, ekonomiskie, vides un cilvēka drošības jautājumi.
Savukārt par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas vadītāju Saeima apstiprināja Zandu Kalniņu-Lukaševicu, bet par vadītājas vietnieku – Normundu Dzintaru. Latvijas delegācijas pastāvīgie pārstāvji būs deputāti Ieva Brante, Normunds Dzintars un Zanda Kalniņa-Lukaševica, savukārt pastāvīgo pārstāvju aizstājēji – Andris Bērziņš, Edmunds Cepurītis un Ričards Šlesers. EPPA ir Eiropas Padomes parlamentārā dimensija, viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs, nodot savu demokrātijas pieredzi arī partnervalstu un novērotājvalstu parlamentiem.
Apstiprināts arī NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegācijas sastāvs, un tās vadītājs būs Raimonds Bergmanis, bet viņa vietnieks – Ainars Latkovskis. Delegācijas pastāvīgie pārstāvji būs Raimonds Bergmanis, Irma Kalniņa un Aleksandrs Kiršteins, savukārt aizstājēji – Ainars Latkovskis, Andris Sprūds un Viktors Valainis. NATO PA ir 1955. gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. PA veido būtisku saikni starp NATO un dalībvalstu parlamentiem, stiprina politisko dialogu, kā arī veicina sabiedrības atbalstu alianses politikai.
Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālo grupu vadīs Edmunds Teirumnieks, par vadītāja vietnieku apstiprināts Gundars Daudze. Grupas sastāvā apstiprināti arī deputāti Jekaterina Dorošķeviča, Andrejs Judins, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis un Jana Simanovska. Starpparlamentu savienība ir vecākā parlamentārā organizācija, un tā ir dibināta 1889. gadā. Tās uzdevums ir stiprināt demokrātiju un mieru pasaulē, veicināt ilgtspējīgu attīstību un sekmēt sadarbību starp tautām un kultūrām politiskā dialoga ceļā.
Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegāciju vadīs Hosams Abu Meri, un delegācijas sastāvā būs arī Jurģis Klotiņš un Igors Rajevs. Vidusjūras Savienības PA ir konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas un Vidusjūras valstu partnerības parlamentāro dimensiju, kā arī veicinātu dialogu un savstarpējo sapratni starp dažādām kultūrām, tautībām un civilizācijām.
