“Deklarācija pirms portfeļiem” - pēc Kariņa piedāvājuma “Apvienotais saraksts” iestājas pozā

Visticamāk, aiz šīs pieklājības frāzes slēpās neizpratne par to, kāpēc “nacionāļiem” netiek piešķirta Zemkopības ministrija (ZM), kurā darbu nepārprotami gribēja turpināt Kaspars Gerhards.

Savukārt AS varētu būt vīlies par Satiksmes ministrijas (SM) paslīdēšanu garām, jo šis portfelis interesējis vismaz trīs apvienības pārstāvjus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Atteikšanos sniegt konkrētu atbildi par piedāvāto ministru amatu sadalījumu abas partijas gan skaidro ar vēlmi vispirms ķerties pie valdības deklarācijas.

Saeimas priekšsēdētāja amats vienam no AS līderiem Edvardam Smiltēnam pienākas arī saskaņā ar   Kariņa piedāvāto amatu sadales matemātiku: septiņi valdības amati JV, pieci amati, to skaitā spīkers – AS, bet četri ministru portfeļi – NA.

Pāris dienas pēc vēlēšanām Smiltēns kādā tvitera translācijā stāstīja, ka vēl neesot izlēmis – strādāt Saeimā vai izpildvarā. Valdībā viņš sevi redzētu vai nu ZM, jo savulaik esot strādājis tur par parlamentāro sekretāru, vai nu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, jo Latvijas Reģionu apvienībai esot svarīgi labot administratīvi teritoriālās reformas kļūdas.

Tagad, kad Smiltēnam ir piešķirts Saeimas spīkera krēsls, enerģiskā politiķa interese par valdības portfeļu sadali varētu nebūt tik liela. Smiltēns pats gan neuzskata, ka tas varētu būt taktisks JV manevrs, lai viņu “noņemtu no trases”: “Es tā nedomāju, nē. Es domāju, ka viņi paši arī tā nedomā.”

Taču ceturtdienas vakarā Kariņš izdarīja to, ko partneri uztvēra kā viltīgu manevru: viņš publiski  nosauca partijām piedāvātās ministrijas vēl pirms to piekrišanas. Tādējādi AS un NA būtu jāskaidrojas par to, kāpēc viņiem esot kaut kādi iebildumi un kāpēc piedāvājums esot slikts. 

Tikmēr JV vadītājs uzskata, ka viņa piedāvātais valdības modelis esot ļoti korekts. “Tas piedāvājums ir tāds, ka jebkurš cilvēks... es arī aicinu jūs paņemt tīro matemātiku, paskatīties uz to, kas ir pārdalāms. Manuprāt, ir ļoti grūti sadalīt taisnīgāk nekā tas šobrīd ir piedāvāts. Es pats esmu jau ilgāku laiku centies visādi sadalīt. Šis ir tas, kur atkārtoti un atkārtoti esmu nonācis pie šī risinājuma. Man liekas, ka tas ir taisns un taisnīgs,” klāstīja Kariņš.

Latvijas politiskajā tradīcijā ministrijas tiek iedalītas nosacītos blokos. Pirmkārt, spēka ministrijas, proti, Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu. Dažkārt šis bloks tiek dēvēts “spēks un daile”, un tad tajā tiek iekļautas arī ārlietas un kultūra.

“Saimnieciskās ministrijas” jaunajā valdībā būtu ZM, SM, Ekonomikas, Reģionālās attīstības, arī jaunā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Savukārt “smagās” jeb sociālās ministrijas atbild par labklājību, veselību un izglītību.

JV piedāvājumā katram no partneriem ir pa vienai spēka ministrijai. Taču tālāk jau sākas tas, ko partneri nodēvēja par “interesentu piedāvājumu”. Nacionālajai apvienībai nav iedalīta neviena “smagā” ministrija, toties divas no saimnieciskā bloka – SM un Ekonomikas ministrija. Divas saimnieciskās ministrijas – ZM un Reģionālās attīstības – piedāvātas arī Apvienotajam sarakstam. Savukārt pašai  JV no sešām ministrijām bija iedalītas divas “smagās” – Labklājības un Izglītības un zinātnes – un tikai viena saimnieciskā – jaunā KEM.

Āķis slēpjas tur, ka NA netiek piedāvāta ZM, kuras vadībā darbu gribēja turpināt Kaspars Gerhards. Turklāt savā veidā neitralizēts ar ievēlēšanu Saeimas prezidijā tika viņa potenciālais konkurents uz amatu Jānis Grasbergs.

Zemkopības vietā Kariņš  “nacionāļiem” piedāvāja SM, uz kuru acis meta AS. Neoficiāli visu oktobri kuluāros skanēja runas, ka šo ministriju labprāt vadītu Liepājas partijas līderis, bijušais mērs Uldis Sesks, bet pretenzijas uz to esot arī Zaļās partijas līderim Edgaram Tavaram. Uzņemties satiksmes ministra amatu būtu gatavs arī Saeimā ievēlētais Ulda Pīlēna biedrības pārstāvis Andris Kulbergs, kurš vada Auto asociāciju.

AS līdzpriekšsēdētāji Smiltēns un Tavars, sastapti uzreiz pēc memoranda parakstīšanas un Kariņa piedāvājuma saņemšanas, apgalvoja, ka viņiem esot vairāki kandidāti uz katru no pozīcijām.

“Mēs veidojām ēnu kabinetu katram no šiem posteņiem, kur bija katrā postenī vismaz pieci talantīgi un profesionāli pretendenti, kas varētu arī īstenot mūsu partijas uzstādījumus un programmas. Tāpēc šobrīd mums varbūt tā situācija ir mazliet vieglāka – jebkurš piedāvājums, kas nāk, ir apspriežams,” apgalvoja Smiltēns.

Taču uz jautājumu, vai, piemēram, Tavars saredz pats sevi kādā no Kariņa AS piedāvātajām ministrijām, AS Saeimas frakcijas vadītājs konkrēti neatbild: “Mēs dosimies, apspriedīsimies, un attiecīgi, ko politiskie spēki arī virzīs no katras politiskās partijas, kā mēs redzam, izejot no konkrētās situācijas, ņemot vērā arī šo kompetenci, kas ir Latvijas Reģionu apvienībai, biedrībā, bezpartejiskajiem profesionāļiem un Zaļās partijas biedru vidū. Skatīsimies, veidosim un runāsim labāko veidu tā, lai ir pēc iespējas stabilāk un efektīvāk.”

Tikpat izvairīga bija nu jau bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kurai vietu kādā no spēka ministrijām prognozēja partijas biedrs, eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Viņa gan nenoliedz, ka piedāvājums par Aizsardzības ministriju partiju varētu apmierināt: “Es domāju, ka NA jau iepriekš ļoti skaidri pateica savu pozīciju, ka mēs arī pretendētu uz vienu no spēka ministrijām. (..) Par kandidātiem tas būs valdes lēmums.”

Tomēr piektdienas vakarā pēc pusotru stundu ilgas sanāksmes skaidrības par atbildību sadali starp partijām vairāk nekļuva. Kariņš pēc tam nemaz neiznāca pie medijiem, jo devās prom vēl pirms sapulces beigām. AS apgalvoja, ka par amatiem nerunās, jo vispirms gribot ķerties pie valdības deklarācijas, kā to esot prasījis Valsts prezidents Egils Levits.

Te gan jānorāda, ka patiesībā Levits pirmdien, runājot par valdības veidošanas secību, teica pavisam ko citu: “Nākamais jautājums ir par personālijām – tātad, kuri būs atbildīgie koalīcijas partneru deleģētie ministri. Un tad sāksies lielākais un smagākais darbs pie valdības deklarācijas.”

AS pozīciju piektdien skaidroja biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” vadītājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš vēlēšanās bija AS premjera amata kandidāts, bet šobrīd nekādus politiskos amatus neieņem. Uz tiešu jautājumu, kas AS neapmierināja Kariņa piedāvājumā, Pīlēns atkal sāka runāt par deklarācijas trūkumu: “Tāpēc, ka mums nav deklarācija. Ja mums nav deklarācija ar uzdevumiem, kas ir galvenais kā mērķis, ir ārkārtīgi grūti saprast... Tātad tā secība ir ļoti vienkārša: no sākuma ir deklarācija ar uzdevumiem, ko mēs solidāri esam gatavi visi veikt, un automātiski tad ir atbildības, un tad ir konkrētie uzvārdi.”

Kā ministriju sadalījums starp partijām traucētu rakstīt valdības deklarāciju, īsti skaidrs gan nekļuva.  Tikmēr NA šobrīd ieņēmusi vērotāja lomu, izriet no tās pārstāvja, kultūras ministra Naura Puntuļa teiktā: “NA droši vien šobrīd neiebilstu pret šādu sadalījumu, taču, jā, mēs esam vienoti šajā pozīcijā, ka šobrīd mēs strādājam pie deklarācijas jautājumiem un pie vispārējām tēmām.” Līdz ar to konkrētus kandidātus uz ministru amatiem NA un arī AS vismaz pagaidām saukt nesteigs.

Nākamnedēļ partijas sola intensīvu darbu pie valdības deklarācijas, taču “de facto” zināms, ka šobrīd par pārāk lēno virzību valdības veidošanā neapmierināta ir “Jaunā Vienotība”, kurai iepriekš kavēšanos ar koalīcijas izveidi pārmeta tieši Apvienotais saraksts.