Vai pusizjukušām partijām samazinās finansējumu?
Lai arī partija “KPV LV” mainījusi ne tikai nosaukumu uz “Par Cilvēcīgu Latviju”, bet arī pieckārt samazinājusi savu pārstāvniecību Saeimā, tā joprojām rīkojas ar prāvo tai piešķirto valsts budžeta naudu - vairāk nekā 640 000 eiro gadā. Tik liels finansējums izriet no 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tomēr atteikties no šīs naudas palikušie politiķi nedomā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
“KPV LV” sāka šķelties jau drīz pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Vispirms jau 2019. gada februārī no partijas izslēdza Aldi Gobzemu, vēlāk pa vienam vai grupās, izslēgti vai pēc pašu lēmuma frakciju atstāja vēl vairāki deputāti. Sākumā parlamentā bija 16 šīs partijas pārstāvji, tagad – trīs.
Jautāts, vai uzskata, ka finansējums piešķirtajā apjomā, kas atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, partijai joprojām pienāktos, “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo atbildēja, ka tie ir valsts piešķirti līdzekļi noteiktiem mērķiem. Tos partija neesot ne pieprasījusi, ne dabūjusi ar viltu. Un, lai arī varot pārmest, piemēram, Rīgas vēlēšanu kampaņas tēriņus, partija ar šo naudu rīkojas, kā noteikts likumā un nekļūdoties tikai tas, kas neko nedara.
Rīgas vēlēšanu kampaņā “KPV LV” iztērēja vairāk nekā 360 tūkstošus eiro, domē tā arī netiekot. Nesenajās pašvaldību vēlēšanās partija ieguldīja vairāk nekā 200 000 eiro. Un no partijas atskaitēm secināms, ka līdz ar iespējām vairāk kā trīskāršojusies arī biroja uzturēšanai un darbinieku algošanai atvēlētā nauda (no aptuveno 40 000 uz 144 000).
Prāvais finansējums arī bija viens no iemesliem, kādēļ šķeļoties notika asas cīņas par partijas grožiem. Tagad bijušie partijas biedri situāciju komentē izvairīgi; dažs vien norāda, ka partijām atvēlētās summas kopumā, iespējams, ir par lielu. Nu jau ārpus frakcijas esošais, kādreizējais partijas biedrs Kaspars Ģirģens norādīja: “Man ir ļoti labs salīdzinājums - “KPV LV” sākotnēji ar kādām finansēm iekļuva Saeimā, un kā tas notika līdz šim. Sākotnēji tie bija nelieli finanšu ieguldījumi, un mēs paši strādājām, darbojāmies un rakstījām rakstiņus. Saskaroties ar šādu papildu naudas daudzumu, tiek pieņemti jauni konsultanti, jauni juristi, neviens neatbild ne par vienu. Strādāt ar lielu naudu ir jāprot.”
Valsts budžeta finansējuma pieaugumu partijām savulaik atbalstīja Valsts prezidents Egils Levits. Arī redzot “KPV LV” piemēru, viņš joprojām uzskata, ka valsts nauda partijām ir vajadzīga pienācīgā daudzumā, lai nodrošinātu neatkarību. Taču no līdzīgiem piemēriem ar šķelšanos, nākotnē tomēr vēloties izvairīties.
“Es domāju, ka sabiedrība pamatoti uzskata, ka šis finansējums tālāk vairs nepienākas,” viņš norādīja intervijā “de facto”. Lai to mainītu, Levits Saeimai pieteica likuma grozījumus, ka, sarūkot Saeimas frakcijai par divām trešdaļām, samazinās arī partijai atvēlētā nauda.
Tas gan attiektos tikai uz nākamajiem parlamenta sasaukumiem. “Ja viens deputāts izstājas, attiecīgi samazinās finansējums – tas nav pareizi. Jo tādā gadījumā katrs deputāts var, teiksim tā – pēdiņās, izspiest savu frakciju: ja jūs nedarīsit, kā es gribu, es izstāšos, samazināsies finansējums. Vai arī, ja, piemēram, sašķeļas partija vai sašķeļas frakcija - tu nevari pateikt, kuri ir īstie un kuri ir neīstie. Līdz ar to šeit ir tas princips - ja patiesi sabrūk šī frakcija, tādā gadījumā šis finansējums atkrīt.”
Možvillo norāda, ka šo ierosinājumu varētu atbalstīt vienīgi, ja vienlaikus tiek noteikts, ka deputātam, kas izstājas no frakcijas, ir jāatstāj arī Saeima. Tad viņa vietā nāktu partijas biedri, kas vēlēšanās palikuši aiz svītras. “Es nedomāju, ka šis naudas piešķīrums kaut kā morāli uzliek pamatu partijai skriet pakaļ saviem nodevēju deputātiem. Teiksim tā,” viņš sacīja.
Turklāt ne tikai “KPV LV” mantinieki prezidenta ierosinājumu uzlūko drīzāk skeptiski. Arī citos politiskajos spēkos pauž, ka par ierosinājumu vēl ir daudz jautājumu. “Tīri emocionāli man tā situācija, kas ir izveidojusies ar konkrēto partiju, nav pieņemama. Un, protams, tas diskreditē visu sistēmu. Bet es neesmu no tiem, kas uzskata, ka ilgtspējīga politika ir jāpiemēro vienam gadījumam,”sacīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).
Līdzīgi izteicās arī “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Juris Pūce: “Te būtu svarīgi arī saprast no prezidenta sagatavotās anotācijas, kāpēc, piemēram, ir izvēlētas divas trešdaļas. Nu es patiešām negribētu, lai mēs pieņemtu likumu, pamatojoties uz to, kas notiek ar frakciju “KPV LV”. Tas nebūtu pareizi.”
Līdzīgi domā arī “Saskaņas” frakcijā, uzsverot, ka jebkurā gadījumā par kādām izmaiņām var domāt tikai nākamo sasaukumu kontekstā, norādīja šīs partijas frakcijas deputāts Igors Pimenovs. Iecerei atbalstošāki, bet uzsverot, ka jādiskutē par detaļām, ir Zaļo un zemnieku savienībā, “Jaunajā Vienotībā” un Nacionālajā apvienībā.
“Būtiski ir nodrošināt šo te taisnīguma principu. Četros gados tik ļoti daudz kas var mainīties. Valsts finansējuma mērķis ir pozitīvs – samazināt partiju atkarību no sponsoriem. Un nebūtu vēlamas šādas negatīvas blaknes, kas sabiedrības uzticību, tieši otrādāk – mazinātu,” norādīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Līdz šim partijas absolūti lielāko daļu valsts naudas ir atvēlējušas reklāmas un aģitācijas kampaņām. Šā gada pašvaldību vēlēšanās valsts finansētās partijas kopā iztērēja vairāk nekā trīs miljonus eiro. Prāvi naudas līdzekļi aiziet arī biroju un darbinieku uzturēšanai.
Tēriņu lietderību pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un tur stāsta, ka pēdējā laikā būtiski pārkāpumi konstatēti nav. Pārbaude gan vēl turpinās par KPV LV tēriņiem Rīgas vēlēšanu laikā.
KNAB gan arī norāda, ka pārbaude par tēriņiem aizvadītajā gadā vēl turpinās un visaptverošus secinājumus par esošā regulējuma ieguvumiem vai trūkumiem izdarīt pāragri. Taču prezidenta ierosinājumu KNAB atbalsta. To, vai tas notiks arī Saeimā, ņemot vērā šobrīd drīzāk skeptisko politiķu attieksmi, pagaidām ir pāragri spriest. Taču laika vienoties nav salīdzinoši daudz, ja vēlas, lai izmaiņas attiektos jau uz nākamo Saeimu.
