"Reforma ir brāķis!" Preses izdevēju asociācija pieprasa atlikt nodokļu reformas spēkā stāšanos no 1.jūlija
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) pieprasa atlikt nodokļu reformas spēkā stāšanos no 1.jūlija, atklātā vēstulē atbildīgajām institūcijām norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ančs.
LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami labi sagatavojusi reformu, norādot, ka "šī reforma ir brāķis", kas ievērojami sarežģīs patlaban pastāvošo kārtību un ievērojami sadārdzinās un palielinās administrēšanu pilnīgi visām iesaistītajām pusēm.
Ančs vēstulē atklāj, ka maija beigās Kultūras ministrija (KM) noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus par plānoto nodokļu reformu.
"Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies," pauž LPIA.
Asociācijas vēstulē atklāj, ka no 2022.gada, kad līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar autoriem būs jāslēdz uzņēmuma līgumi, lielākajās izdevniecībās radīsies problēmas pieņemt darbā un atlaist vairākus simtus darbinieku. "Tas ir bezjēdzīgs un faktiskai situācijai neatbilstošs risinājums (jo reālu darba attiecību nav), toties tas ārkārtīgi palielina gan grāmatvežu, gan VID darbu, tā radot papildu izmaksas un administratīvo slogu," norādīts vēstulē.
LPIA uzskata, ka nodokļu reforma aicinās cilvēkus krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors iesniedz publicēšanai darbu, tai skaitā, tekstu, fotogrāfiju, kas radīts ievērojamu laiku iepriekš, jo arī šajā gadījumā, pēc asociācijas paustā, ir jāslēdz uzņēmuma līgums. LPIA nav skaidrs, kā izdevējam samaksāt naudu autoram gadījumā, ja pēc publikācijas jebkura darba izmantošanas tiesības tiek nodotas par maksu vai bez maksas tālāk trešajai personai.
Asociācijas vadītājs vēstulē skaidro, ka KM organizētajā tikšanās laikā neviens no ekspertiem nespēja atbildēt uz jautājumu, vai piedāvātais risinājums palielinās autora vidējo izpeļņu, ja autors strādā tai pašā mediju uzņēmumā. "Nav zināms nekas par izvērtētām juridiskajām sekām un iespējamajiem riskiem iesaistītajām personām sakarā ar darba attiecību rakstura piedēvēšanu tiesiskām attiecībām, kas patiesībā nav darba attiecības," saka LPIA.
Asociācijas ieskatā ir redzams, ka cilvēki, kuri pašlaik saņem autoratlīdzību līgumus, tiek nostādīti neapskaužamā situācijā, jo viņiem jāapgūst grāmatvedība - citādi viņi nespēs orientēties sarežģītajā nodokļu administrēšanā, kā arī viņiem noteikti būtiski samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus nopelnīt vai kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs vismaz 31%.
LPIA vēstulē atgādina, ka 2020.gada nogalē, kad tika izziņota šī reforma, ministrijas solīja 2021.gada otrajā pusgada izdevumu kompensāciju izdevējiem 5% apmērā no izmaksātajam autoratlīdzībām. "Tagad ir pagājuši septiņi mēneši un izrādās, ka valdībai nav ne pašai, ne mums saprotama mehānisma, lai izmaksātu šādu kompensāciju," norāda izdevēji.
LPIA uzsver, ka reformas rezultātā no 2022.gada izdevēju izmaksas par autoratlīdzībām var pieaugt līdz pat 36%, drukāto mediju tirgus nevar izturēt šādu pēkšņu slogu.
Jau ziņots, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".
