VP: ja Tukumā notikušais ir pašnāvība, tas neizslēdz, ka notikumā ir nozieguma sastāvs

Tomēr, arī ja Tukumā notikušais ir negadījums vai pašnāvība, tas neizslēdz, ka notikumā ir nozieguma sastāvs, skaidroja Grišins.

"Ja tā bija pašnāvība, tad jāpēta, vai cilvēks nebija novests līdz tādam stāvoklim. Jā, ir atsevišķi fakti, ka, iespējams, ir pašnāvība, taču pārliecinoši to nevar apgalvot, kamēr nav pieņemts procesuālais lēmums," norādīja Grišins.

Respektējot sabiedrības viedokli un nolūkā nodrošināt objektivitāti kriminālprocesu par incidentu Tukumā no Tukuma iecirkņa savā izmeklēšanā pārņēma VP Zemgales reģiona pārvalde.

Lai kliedētu bažas saistībā ar Tukuma policijas atteikumu sākt kriminālprocesu par draudiem saistībā ar saņemtajām īsziņām, Grišins atgādināja, ka VP ir sākta dienesta pārbaude. Viņš skaidroja, ka katrs gadījums ir individuāls, tāpēc atbilstoši dienesta pārbaudes secinājumiem, ja policisti būs rīkojušies nepareizi, viņi tiks sodīti.

Grišins vērsa uzmanību, ka pēc incidenta Tukumā sabiedrībai tika pasniegta vienpusēja informācija, kurai sabiedrība uzticējās un nepieļāva citas notikušā versijas. Viņš norādīja, ka policija diezgan regulāri konstatē, ka sabiedrībai tiek selektīvi pasniegta informācija un ar sabiedrisko domu tiek manipulēts.

"Šeit tika uzklausīta viena puse, un tas ir vienas puses viedoklis. Izmeklētājs nevar izdarīt secinājumus, balstoties uz vienas puses liecībām. Jāizvērtē visi fakti. Tika pasniegta viena versija, un sabiedrība to uztvērusi kā patiesu," norādīja Grišins.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka viņš aicinājis Valsts policiju pārskatīt stratēģisko komunikāciju, lai sabiedrībā neradītu lieku spriedzi.

Ministrs skaidroja, ka patlaban dzīvojam citā laikmetā ar citu informācijas aprites ātrumu. Pēc nozieguma sabiedrība sociālajos tīklos pauž, viņasprāt, pārliecinošas versijas par vainīgajām personām un nozieguma pasūtītājiem, taču ministrs aicināja sabiedrību atļaut policijai veikt savu kvalitatīvu darbu. "Nu nevar 15-20 minūšu laikā būt zināmi visi apstākļi," piebilda Ģirģens.

Aizvadītās nedēļas nogalē "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" vēstīja, ka Tukumā, iespējams, ar degšķidrumu apliets un aizdedzināts kāds vīrietis. Lai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņojis, ka piecstāvu ēkā Tukumā degusi apģērbu kaudze un cietuši divi cilvēku, taču viens no cietušajiem izdevumam uzsvēris, ka tā ir maldinoša interpretācija par notikušo, jo patiesībā smagāk cietušais ticis aizdedzināts ar degšķidrumu.

Cietušais uzbrukumā vainojis kādu vīrieti, kurš abiem cietušajiem "uz savu iedomu pamata vai homofobisku motīvu vadīts" esot vairākkārt draudējis un pieprasījis vienā dzīvoklī dzīvojošajiem jauniešiem "aizvākties no pilsētas". Par draudiem ticis ziņots policijai, taču nekāda reakcija nesekoja.

Policija nedēļas nogalē, reaģējot uz šādu informāciju, publiski paziņoja, ka tā vēl nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Tukumā notikušais ugunsgrēks būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem.

VP apliecināja, ka 2020.gadā tā saņēmusi iesniegumu par iespējamiem draudiem vienam no cietušajiem. Toreiz pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu.

Savukārt nedēļas nogalē lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis norādīja, ka versija par uzbrukumu homofobisku uzskatu dēļ nav neiespējama, ņemot vērā cietušā iepriekš policijai rakstīto iesniegumu.

Notikušo nedēļas nogalē mikroblogošanas vietnē "Twitter" komentēja valsts augstākās amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits uzsvēris, ka naidam Latvijā nav vietas. "Ja apstiprināsies, ka Tukuma noziedznieka motivācija ir bijusi naids pret kādu sabiedrības daļu, tad tas pastiprina viņa vainu. Latvijas sabiedrības vērtība ir iecietība, un šāda naida izpausme vienlaikus ir noziegums pret sabiedrību," norāda Valsts prezidents.

Līdzīgu viedokli paudis arī Kariņš, kurš atzīmēja, ka savstarpēja cieņa, iecietība un brīvība ir vērtības, kas veido mūsu sabiedrības drošības un attīstības pamatu. "Mums kopīgi jārūpējas, lai novērstu naida veicināšanu un diskrimināciju sabiedrībā. Nežēlīgais noziegums Tukumā ir rūpīgi jāizmeklē un vainīgajiem jāsaņem sods," raksta premjers.

Pirmdien, 26.aprīlī Ģirģens paziņoja, ka uzdevis veikt dienesta pārbaudi, vai policija ir atbilstoši reaģējusi uz incidentā Tukumā cietušo personu iesniegumiem par izteiktajiem draudiem dzīvībai.

Tās pašas dienas vakarā sasauktajā preses konferencē VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis paziņoja, ka policija ir izvirzījusi vairākas versijas par incidentu Tukumā, taču netiek izslēgta arī varbūtība, ka nemaz nav noticis noziedzīgs nodarījums. Konkrētākus komentārus viņš nesniedza.

Tajā pašā dienā Tukuma novada vadība paziņoja, ka lūgusi iekšlietu ministru, ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valts policijas (VP) priekšnieku Armandu Ruku izvērtēt vietējā policijas iecirkņa līdzšinējo darbu.

Tāpat 26.aprīļa vakarā pēc koalīcijas sanāksmes saistībā ar traģisko notikumu Tukumā Kariņš paziņoja, ka neiecietībai, homofobijai un varmācībai nav vietas mūsu sabiedrībā.

Nākamajā dienā, 27.aprīlī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", atsaucoties lielākoties uz prokurores sniegto informāciju vēstīja, ka smagos ķermeņa apdegumus guvušais Normunds Kindzulis Rīgā tiek tiesāts krimināllietā par svešu īpašumu tīšu dedzināšanu, izmantojot degšķidrumu, turklāt šīs lietas izmeklēšanas gaitā viņam konstatēti psihiski traucējumi, kas lieguši saprast un vadīt savu rīcību.

Visi dedzināšanas gadījumi notikuši Rīgā, Ķengaragā, 2019.gada beigās un 2020.gada sākumā. Neviens cilvēks šajās dedzināšanas epizodēs neesot cietis, taču bojāta manta. Dedzināšanā esot lietots degšķidrums. Kindzuli esot izdevies aizturēt pēc vienas no epizodēm, un viņam noteikta arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze. Pamatojoties uz eksperta atzinumu, tika pieņemts lēmums virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai.

28.aprīlī tika publiskota informācija, ka Kindzulis ir miris.