Īrnieki ar zārkam līdzīgu simbolu un ziediem “atvadās” no nama Elizabetes ielā 2

VNĪ skaidro, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš – 1. aprīlis - tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018. gada valdības konceptuālo lēmumu.

VNĪ pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību.

VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām.

2020. gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

“Patlaban nozare Kultūras ministrijas uzdevumā atkārtoti izvērtē koncertzāles novietnes alternatīvas. VNĪ veikusi virkni dažādas izpētes, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ēku Elizabetes ielā 2 un tai pieguļošo teritoriju, un nodrošinātu Kultūras ministriju un projekta darba grupu ar nepieciešamo priekšizpētes materiālu.

Līdz nozares lēmumam VNĪ nodrošinās ēkas uzturēšanu, lai nepasliktinātu tās tehnisko stāvokli,” pauda Ivanovskis-Pigits.

Ēka radījusi zaudējumus

VNĪ arī norāda, ka 2019. gadā ēkas ekspluatācija līdzšinējā stāvoklī valstij radījusi zaudējumus ap 134 700 eiro apmērā.

Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūves, kas ir priekšnoteikums ēkas tālākai ekspluatācijai,  izmaksas ir aptuveni 700 000 eiro.

Pērn Kultūras ministrijas uzdevumā veiktais ēkas tehniskās apskates atzinums sniedz priekšstatu par padomju laikos celtās ēkas patieso tehnisko stāvokli un ļaus pieņemt faktos balstītus lēmumus.

Kopumā ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta, taču vienlaikus jāņem vērā, ka pēc ekspertu aprēķiniem ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro.

Arhitektus skumdina ēkas liktenis

Savukārt izstāžu telpas "MAD Arhitektūras telpa" sociālā tīkla "Facebook" lapā teikts, ka "aizbildinoties ar novecojušu ugunsdzēsības sistēmu, VNĪ ar 1. aprīli pārtrauc īres līgumus ar ēkas iemītniekiem. Līdz ar īres līgumu pārtraukšanu izbeidzas ne tikai dzīvība ēkā, bet arī "NRJA" kūrētajā arhitektūras izstāžu telpā "MAD Arhitektūras telpa", kas iestājās par ēkas atvēršanu plašākai sabiedrībai un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm."

Izstāžu telpas pārstāvji arī organizējuši iespēju nolikt ziedus pie ieejas, laikā no plkst. 14.00 līdz 16.30, ievērojot distancēšanos.

Ceremonijas sākumā ēkas īrnieki kopīgi, sērīgas mūzikas pavadībā no 4. stāva līdz pat nama ieejai nonesa melnu, zārkam līdzīgu objektu.

Notiekošo tikmēr iemūžināja mediji un citi ceremonijas novērotāji, pēcāk pulcējoties, lai pie melnā objekta nama priekšā atstātu ziedus.

Par koncertzāles būvniecību joprojām nav skaidrības

Runājot par plānoto koncertzāles izbūvi Rīgā un Elizabetes ielu 2 kā potenciālo tās atrašanās vietu, jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienības (LAS) veidotā vērtēšanas komisija turpmākai analīzei izvēlējusies kopumā 11 potenciālās Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas.

Starp potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām ir AB dambis, Andrejsala Andrejostas ielā 17, Elizabetes iela 2, Ķīpsalas pludmale, Uzvaras parka teritorija pie Raņķa dambja, Rūpniecības preču tirgus pie Turgeņeva ielas, teritorija pie Spīķeriem un Kārļa baseina, teritorija Salu tilta ziemeļaustrumu galā pie nobrauktuves no Lāčplēša ielas uz Krasta ielu, teritorija pie Torņakalna blakus Latvijas Universitātes ēkām, Skanstes iela 28 un Zaķusala.

Vērtēšanas procesa starpziņojums varētu būt gatavs aprīlī. Starpziņojuma mērķis ir atlasīt vienu līdz trīs potenciālās koncertzāles atrašanās vietas.

LAS, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājumam, ir piedāvājusi plānu nacionālās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei.

Novietņu izvērtējums ir vērsts uz kopēju sabiedrības, iesaistīto jomu speciālistu un institūciju konsolidētu redzējumu, kuru ir plānots panākt ar procesu, kas sadalīts secīgos soļos un ietver darbu ar vairākām fokusa grupām, kā arī potenciālo novietņu analīzi pēc konkrētiem starptautiskā pieredzē aprobētiem kritērijiem.

Pēc Kultūras ministrijas (KM) pārstāves Litas Kokales paustā, šobrīd paveikts otrais procesa posms - primārā novietņu atlase, kas balstīta uz būtiskiem tehniskajiem kritērijiem, kurus noteikusi KM sadarbībā ar LAS - novietnes atrašanās vieta Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, īpašumtiesības un pietiekama zemesgabala platība.

LAS līdz 18. janvārim aicināja visus interesentus iesūtīt ierosinājumus par koncertzāles potenciālo lokāciju.

Aicinājumam atsaucās 23 fiziskas personas, tostarp arhitektūras un mūzikas nozares profesionāļi – radošās darbnīcas organizatori, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studenti, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studenti, kā arī trīs juridiskas personas. Kopā piedāvātas 36 novietnes vairāk nekā 50 Rīgas adresēs.

Plānots, ka tālākajos posmos KM sadarbībā ar LAS piesaistīs profesionāļus atlasīto novietņu padziļinātai analīzei pēc vienotiem un salīdzināmiem kritērijiem, kā arī, lai nodrošinātu saistīto nozares ekspertu, galalietotāju, plašākas sabiedrības un lēmējinstitūciju iesaisti, organizēs sabiedrības un ieinteresēto pušu darbnīcas un fokusa grupu diskusijas.