LĀB prezidente vēstulē augstākajām amatpersonām bažījas, ka tiek veidota "policejiska valsts"

Aizsilniece vēstulē pauž, ka šādā veidā notiktu demokrātijas vērtību graušana un policejiskas valsts izveide.

LĀB prezidente valsts augstākajām amatpersonām raksta: "Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru Kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus."

"Diemžēl COVID-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumpieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumpieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos. Turklāt krīzes vadītājiem ir jābauda nedalīta sabiedrības uzticība un cieņa," viņa pauž.

Aizsilniece turpina: "Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu! Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē  izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams – vairākās valodās."

"Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi," viņa rezumē.

Saeima varētu sākt vētīt Krimināllikumu 

Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) pauda, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Savukārt uz jautājumu, kā paplašināt kontroli par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, Rancāns atbildēja, ka tā ir nepietiekama, tāpēc ir pienācis brīdis, lai tiktu prasīta palīdzība Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," secināja Rancāns un piebilda, ka iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ir jāvēršas pie aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP).