Aptieku licence svarīgāka par pašu aptieku, lai ietekmētu tirgu
Pēc papīriem aptieka, dzīvē pārtikas veikals – tas ir viens no piemēriem, kas slēpjas zem apturētām aptieku licencēm. Ņemot vērā, ka, īpaši Rīgā, jaunas licences praktiski vairs iegūt nevar, farmācijas uzņēmumi nav gatavi no tām atteikties pat tad, ja konkrētā aptieka slēdzama vai ir nerentabla, un uzņēmēji licenci vienkārši tur, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Piemēram, Ieriķu ielā 66, kur pēc Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reģistra datiem, lai arī ar apturētu darbību, atrodas “Mēness aptieka”, ir pārtikas veikals. Faktiski aptiekas te nav jau vairāk nekā gadu. 2019.gada beigās īpašnieks aptieku vēlējies piereģistrēt citā adresē, bet ZVA nepiekrita nepiemērotu telpu dēļ. Neraugoties uz to, licence vismaz pagaidām saglabāta ar adresi, kurā tās nav un vairs nebūs.
No kopumā 19 aptiekām ar apturētu darbību, “Mēness aptiekas” tādas ir 10. Arī, piemēram, Čaka ielā, kur faktiski aptiekas nav vairāk nekā gadu, tomēr licence tiek turēta. Interviju “Mēness aptiekas” pārstāvošajā holdingā “Repharm” atteica un atbilžu sniegšanai deleģēja Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektori Kristīni Jučkoviču. Taču viņa atbildēja: “Nu, es tieši precīzi par katru konkrēto gadījumu nevarēšu jums skaidrot, tur tomēr jāprasa komersantam atsevišķi.”
Vēl viena aptieka - “BENU Aptieka” atrodas Krustpils ielā 3. Reti kurš iedomātos tur meklēta farmaceita palīdzību. Gājējiem šī vieta ir teju nepieejama. Starp maģistrālajām brauktuvēm tilta estakāžu ielokā, kur parasti stāv lielie kravas auto, te vēl ir vienīgi Latvijas Naftas biroja ēka un degvielas uzpildes stacija. Un nelielajai sarkano ķieģeļu aptiekas ēkai blakus atstātās riepas atgādina, ka pirms aptiekas te tirgoja auto daļas. Tas liek uzdot jautājumu par biznesa rentabilitāti. Aptieka darbojusies pavisam īstu brīdi, turklāt tikai katru otro dienu līdz trijiem dienā. ZVA uzņēmums norādījis, ka darbība apturēta remonta dēļ. Latvijas Televīzijai savukārt aptieku pārstāve Agnija Greiziņa skaidro: “Aptieka darbojās laikā, kad tirdzniecības centrs “Ozols” tika rekonstruēts un tur esošā “BENU Aptieka” vairs nebija pieejama. Pēc tirdzniecības centra atvēršanas ir atkal atvērta arī “BENU Aptieka”. Attiecībā uz aptieku Krustpils ielā uzņēmuma mērķi ir mainījušies, un tā uz laiku ir slēgta līdz tālāka lēmuma pieņemšanai.”
Krustpils ielas aptiekā turklāt reģistrēta arī zaļu izgatavošana. Tam ir stratēģiska nozīme. Aptiekai, kurā izgatavo zāles, citu aptieku nedrīkst atvērt tuvāk par 500 metriem. Zāļu izgatavošana bija reģistrēta arī minētajā aptuveni 400 metru tālā esošajā tirdzniecības centra, taču remonta laikā teritorijā varēja ienākt konkurenti, jo šie noteikumi attiecas tikai uz faktiski strādājošām aptiekām. Tādējādi aptiekas ir ieinteresētas turēt licences, lai tirgu izmantotu atbilstoši savām interesēm. Jo galvenais ir licence. Tai piederīgo adresi vienas apdzīvotas vietas, piemēram, Rīgas robežās var mainīt pēc vajadzības.
ZVA atzīst, ka biznesa intereses te ir izskaidrojamas. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka aptieku ir vairāk, nekā pieļauj normatīvie akti, jo ierobežojumi nāca vēlāk, bet esošās aptiekas neslēdza. Līdz ar to pēc anulētas licences jaunu dabūt nevarētu. “Tādā gadījumā viņa pazustu nebūtībā, jā. Bet šobrīd normatīvais akts paredz, un kā padotības iestāde mēs ievērojam normatīvos aktu, šāda apturēšana ir paredzēta – tie ir seši mēneši plus seši mēneši un ar pamatojumu vēl trīs mēneši. Kopā 15 mēneši,” skaidro ZVA direktora vietnieks Jānis Zvejnieks.
Praksē dīkstāve gan var būt arī ilgāka, jo nav noteikts, cik ilgi aptiekai jāstrādā. Līdz ar to ir iespējams atjaunot aptiekas darbību un tajā pašā dienā atkal apturēt. “Pārbaudīt aptieku uz vietas brauc Veselības inspekcija pēc noteikta grafika, jāņem vērā arī viņu resursi. Bet viņi parasti nepārbauda, vai aptiekā kāds krāso sienu vai maina logus. Tā nav Veselības inspekcijas kompetence,” piebilst J.Zvejnieks.
Normatīvais regulējums būtu maināms, taču kā – tas jau esot Veselības ministrijas ziņā. Ministrijā arī notiek diskusijas un top jauni licencēšanas noteikumi. Taču katrai pusei ir savas intereses. Tīklu aptiekas pārstāvošā Aptieku īpašnieku asociācija rosina apturēšanas termiņu pat pagarināt - līdz pat pieciem gadiem. Kristīne Jučkoviča saka: “Mēs piedāvājam mums ērtāko variantu. Tas ir tikai normāli piedāvāt mums ērtāko variantu un tālāk jau skatīties, kādā veidā mēs ar ministriju par šo diskutējam.”
Piecu gadu termiņam gan nepiekrīt Farmaceitu biedrībā. Tur uzstāj uz skaidrākiem kritērijiem, kad aptieku licences vispār drīkst apturēt, kā arī jādomā, vai var būt beztermiņa licences, kā tas ir tagad. Bet, ja kāda licence atbrīvojas, priekšroka būtu dodama farmaceitiem, kas grib veidot individuālas aptiekas. Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute saka: “Varētu valsts domāt, vai iet to ceļu, kā citās Eiropas valstis, un vispirms pateikt, definēt, cik licences mums ir vajadzīgas. Jo Veselības ministrijas diskusijās ir godīgi atzīts, ka pilsētās aptieku ir par daudz un ir apdzīvotas vietas, kur aptieku nav.”
Veselības ministrijā stāsta, ka Latvijā ir par 68% vairāk aptieku nekā Eiropā. “Ja mēs skatāmies OECD datus, tad tur, kur mēs esam lejas galā, nu piemēram, līdzmaksājumi, 37% valsts tikai finansē - pārējo pacients, tad aptieku skaita ziņā mēs esam galvgalī,” saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Veselības ministrijā piekrīt, ka jāpārskata gan aptieku skaita un izvietojuma jautājums, gan licenču apturēšanas principi. Taču ministrijas pozīciju pagaidām neatklāj – par visu joprojām varot diskutēt, jo iespējas, kā to pierāda arī citas valsts, ir dažādas. Piemēram, citviet licences nemaz nepieder pašiem komersantiem, bet tās dala valsts. “Mēs esam gājuši to ceļu, ka mēs esam atdevuši licences privātajās rokās, un tas ir privātais bizness,” atgādina I.Kaupere.
Jāpiebilst, ka tas ir nevien aptieku bizness pēc būtības, bet arī pašu licenču pirkšanas - pārdošanas bizness. Arī pie minētās Krustpils ielas aptiekai vajadzīgās licences “BENU aptieka” 2018. gadā tika, to iegādājoties no iepriekš Stabu ielā strādājošas aptiekas “Farm Melisa” īpašnieka par ceturtdaļmiljonu eiro.
