Ceturtdien atkārtoti mēģinās lemt par Burova atstādināšanu no amata

Pirmo reizi sēde par šo jautājumu tika sasaukta 6.februārī, taču, opozīcijai uz to neierodoties, kvoruma trūkuma dēļ sēde nenotika un Burovs amatu saglabāja. Saskaņā ar likumu, atkārtota sēde ir jāsasauc divu nedēļu laikā, kas patlaban arī ir izdarīts.

Aptaujātie opozīcijas pārstāvji gan atzina, ka arī rīt uz sēdi ierasties neplāno, tādēļ paredzams, ka kvoruma trūkuma dēļ tā atkārtoti nenotiks.

Kā iepriekš norādīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis, opozīcija nebalsoja par Burova atstādināšanu, jo līdz domes atlaišanai bija palikušas dažas nedēļas un viņi nevēlējās "veidot augsni" jaunas koalīcijas izveidei.

Balsot par neuzticības izteikšanu Burovam rosinājusi partija "Saskaņa" un deputātu bloks "Rīgai". Abu spēku pārstāvji jau janvāra sākumā paziņoja, ka rosinās Burova atstādināšanu no amata, jo viņš vienpersoniski uzņēmies domes vadību un nepildot koalīcijas līguma nosacījumus.

Deputāti rosināja "Gods kalpot Rīgai" (GKR) frakcijai darbu turpināt cita mēra vadībā, taču GKR tam nepiekrita, rosinot sākumā apstiprināt budžetu un tikai pēc tam "meklēt vainīgos" nesaskaņām.

"Saskaņieši" uz to nebija gatavi un paziņoja, ka Burova vadībā nebalsos arī par pašvaldības 2020.gada budžeta apstiprināšanu.

Pēdējo nedēļu laikā nesaskaņas starp kādreizējiem partneriem ir tikai palielinājušās un janvāra izskaņā ar atsevišķu GKR deputātu balsīm no amatiem tika gāzta priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins, kurš pārstāvēja deputātu bloku "Rīgai".

Ņemot vērā koalīcijas pārstāvju nevēlēšanos balsot par budžeta apstiprināšanu, februāra sākumā Burovs ar opozīciju vienojās sasaukt trīs sēdes pēc kārtas, taču tās neapmeklēt, tādējādi radot tiesisku pamatu domes atlaišanai.

Rīgas pašvaldība šobrīd vienīgā valstī nav pieņēmusi 2020.gada budžetu.

Tikmēr Saeima 13.februārī nobalsoja par domes atlaišanu. Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas pieņem Valsts prezidents Egils Levits.

Ārkārtas vēlēšanas plānotas 25.aprīlī.