Cilvēks runā ar tevi un vienlaikus skatās telefonā - kāpēc šis liek justies nepatīkami
Daudzās ģimenēs reti vai vispār nenotiek sarunas par personīgajām sajūtām un problēmām, liecina aptauja. Turklāt bieži vien redzams, ka kopābūšanas laikā kāds no ģimenes locekļiem nav pilnībā ieinteresēts sarunā un regulāri ieskatās telefonā.
“Ir vairāki pētījumi, kas pierāda, ka tehnoference jeb tehnoloģiju radīti pārtraukumi starppersonu mijiedarbībā (McDaniel & Coyne) rada dažāda veida problēmas, tostarp pasliktina savstarpējo komunikāciju, jo telefonu vai citu ierīču lietošana pārtrauc sarunas un kopā pavadīto laiku. Ikviens no mums, visticamāk, ir bijis situācijā, kad sarunas laikā otrs cilvēks it kā nejauši ieskatās telefonā – tas nav patīkami, mēs sajūtam mikro noraidījumu un sarunas dinamika mainās, veidojot attiecībās psiholoģisku barjeru – neesmu sadzirdēts, neesmu vērtīgs sarunas biedrs. Droša, paredzama, nepārtraukta komunikācija ģimenē samazina hronisku stresu, uzlabo emociju atpazīšanu, emocionālo noturību un veicina pašregulāciju. Komunikācija nomierina nervu sistēmu, bet tās pārtraukšana aktivizē ģimenes locekļu psiholoģiskās aizsardzības.
Ilgtermiņā mikro noraidījumu pieredze uzkrājas un rada emocionālās intimitātes ievainojamību, mazinot emocionālo tuvību un uzticēšanos, būtiski ietekmējot attiecību kvalitāti gan pārī, gan starp vecākiem un bērniem,”
saka ģimenes psihoterapijas speciāliste un supervizore Andrija Likova.
Aptaujā 42 % respondentu atzina, ka kāds no ģimenes locekļiem regulāri izmanto telefonu kopābūšanas laikā.
“Jau vairākus gadus pievēršam uzmanību jēgpilnai interneta lietošanai, uzsverot, ka viedierīcēm ir sava vieta un savs laiks. Mūsdienu tehnoloģiju un sociālo mediju laikmetā mēs bieži vien daudz vairāk zinām par svešu cilvēku dzīvi nekā saviem ģimenes locekļiem – viņu priekiem un pārdzīvojumiem. Tas nav pareizi, un mēs vēlamies šim jautājumam pievērst lielāku ģimeņu uzmanību,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.
Aptauja sadarbībā ar “Norstat” veikta 2026. gada martā, aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
