Noskaidroti Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2019 nominanti
Noslēdzies žūrijas darbs, izvērtējot Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2019" pretendentus, un nu zināmi 30 balvas nominanti. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau divpadsmito reizi. Ceremonijā tiks paziņoti desmit balvas "Boņuks 2019" saņēmēji un godināts arī balvas "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" saņēmējs. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdien, 23. februārī, plkst. 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.
Par spīti gada sākumā izskanējušām bažām par balvas nākotni, šī gada Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" ceremonija notiks un, cik iespējas ļaus, balvas rīkošana vismaz pagaidām neapstāsies. Latgales vēstniecības GORS, kas ir balvas rīkotājs, vadītāja Diāna Zirniņa saka: "Lai arī iepriekšējā gada nobeigums un šī gada sākums mums ir bijis pārdomu un izvērtēšanas laiks, taču priecājamies par visu sabiedrības atbalstu un interesi, ko "Boņuks" ir saņēmis. Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu lēmums lika vēl vairāk mobilizēties pašiem, iesaistīties citiem un domāt par Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" kā tiešām ļoti nozīmīgu latgaliskās kultūras daļu. Esam ļoti pateicīgi Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, kura aktīvi iestājas par lokālo kultūrtelpu attīstību, rodot iespēju balvai "Boņuks 2019" atrast savus varoņus. Balva šogad tiks pasniegta jau 12. reizi, un mūsu vēlme un mērķis tāpat kā līdz šim ir celt tās kvalitāti, stiprinot arī latgalisko pašapziņu, rosinot darīt arvien jaunas lietas, veidot pasākumus un aktivitātes latgaliski. "Boņuks 2019" nominantu spektrs ir ļoti plašs gan satura, gan ģeogrāfijas ziņā, kas vēl vairāk pierāda to, ka tā nav tikai reģiona balva, tā ir latgaliskās kultūras visā pasaulē balva."
Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. "Boņuks 2019" godinās par sniegumu un padarīto 2019. gadā. Balvas pretendentu iesniegšanas un nominantu noskaidrošanas process šogad turpināja pērn iesākto virzienu, neizdalot atsevišķas nominācijas, bet vērtējot visa gada veikumu kopā. Balvai tika saņemtas gandrīz 100 pieteikuma anketas kategorijās "Valoda. Literatūra. Publicistika", "Audio. Video" un "Aktivitātes. Notikumi. Personības", kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 80 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktiviātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja - ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2019" nominanti ir (alfabēta secībā):
1. Apvienība "Latgalīšu Reps"
2. Baltijas džeza festivāls "Škiuņa džezs" (Lūznavas muiža)
3. Ciblas folkloras kopa "Ilža". Albums un pētījums "Ludzas igauņu dziesmas"
4. Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu "Aiz azara bolti bārzi..." (Anna Rancāne un Daugavpils pilsētas dome)
5. Dokumentālā filma "Latgalīši Sibirī" (biedrība "Latgolys Producentu Grupa")
6. Dokumentālā filma "Valkātājs" (bīdreiba "Dokumentālists")
7. Dokumentālā filma "Prīsters" (Latvijas Televīzija, filmu programma "Latvijas kods")
8. Dzejas videoklipi "Dūmoj ar komatim" (biedrības "Latgolys Producentu Grupa" un "Kukuži")
9. Egita Kancāne. Stāstu krājums "Syltuo mola"
10. Etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova
11. Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata "Evalds Vasilevskis" (Evija Vasilevska un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs)
12. Grupas "Bez PVN" dziesmas, video un koncerts "Rūbeži"
13. Ilmāra Znotiņa fotoprojekts un izstāde "Latgolys ļauds"
14. Ineta Atpile-Jugane. Dzejoļo krājums bērniem "Lobuo i nalobuo"
15. Ingrida Tārauda. Dzejoļu krājums "Pajautys"
16. Inta Viļuma un izdevums "Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota"
17. Izdevums "Nu sakneitis lozda zīd. Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē" (Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs)
18. KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
19. Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
20. Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv
21. Latgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
22. Latgales Reģionālās televīzijas latgaliskie sižeti un raidījumi visa gada garumā
23. Latvijas Radio 1 raidījums "Kolnasāta"
24. Latvijas Radio 5 raidījums jauniešiem "Pīci Breinumi"
25. Ligija Purinaša. Dzejas krājums "Sīvīte"
26. Mākslinieču apvienība V.I.V.A. Aktivitātes visa gada garumā un izstāde "Laimes formula Latgalē. V.I.V.A."
27. Muzykys festivals saimem i draugim "LNSO vasarnīca" (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latgales vēstniecība GORS)
28. Repere Ūga
29. TV raidījumu ciklss "Latgales pilsētu stāsti" (LRT+)
30. Žurnāliste Ausma Sprukte
Balvas "Boņuks 2019" žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits - 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kategoriju "Valoda. Literatūra. Publicistika" vērtēja 17 eksperti, "Audio. Video" - 22 eksperti un "Aktivitātes. Notikumi. Personības" - 29 eksperti (vairākiem ekspertiem bija jāizvērtē vairāk nekā viena kategorija). Žūrija iesniegtos nominantus izvērtē divās kārtās - pirmā ir neklātienes kārta, kurā tiek izvērtēti visi iesniegtie pretendenti, bet otrā ir klātienes kārta, kurā žūrijas locekļi diskutē un izvērtē jau 30 nominantus uz vietas Rēzeknē. Ar "Boņuks" māla statuetēm tiek godināti tie 10 pretendenti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu kopā abās kārtās (50 % vērtējuma nosakot neklātienes balsojumam, otrus 50 % - klātienes lēmumam).
Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus "Boņuks 2019" darbojās: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un latgalisko projektu vadītājs Guntis Rasims, komponiste, balvas pārstāve Ilona Rupaine, literatūrzinātniece, Latvijas Republikas Izglītības ministre Ilga Šuplinska, valodniece Lidija Leikuma, radio Pieci.lv personība un dīdžejs Toms Grēviņš, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, žurnālists un melomāns Kaspars Zaviļeiskis, portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, Latvijas Radio 2 personība Roberts Buivids, žurnāliste un mediju eksperte Anna Platpīre, Latvijas Radio personība Justīne Savitska, dzejnieks un žurnālists Toms Treibergs, latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, balvas rīkotāju pārstāve, latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis Oskars Orlovs, tekstilmāksliniece Annele Slišāne, Latgales reģionālās televīzijas pārstāve Ausma Sprukte, Latgales žurnāla "A12" redaktore Ināra Groce, žurnāliste un valodniece Maruta Latkovska, Latvijas Republikas kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, portāla "Delfi.lv" sociālo tīklu satura redaktore Andra Čudare, režisors un Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis, literāts un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, dziesminieks un TV raidījumu vadītājs Kārlis Kazāks, žurnāliste un valodniece Sandra Ūdre, literāte un literatūrzinātniece Ilze Sperga, latgaliešu kultūrvides aktīvists Voldemārs Ivdris, latgaliešu grāmatu tirdzniecības veicinātājs Artis Logins, rakstnieks, mākslinieks un radio raidījumu vadītājs Svens Kuzmins, māksliniece un Valsts kultūrkapitāla fonda eksperte Agra Ritiņa, vijolniece Aija Īzāka, apvienības "Latgalīšu Reps" mūziķis Ivo Grigalis, mūziķis un dokumentālo filmu veidotājs Arnis Slobožaņins, folkloras kopas "Vīteri" vadītāja Sandra Stare, mūziķe Ieva Saliete, mūzikas kritiķis un portāla "TVNET" sadaļas "Kultūra+" redaktors Jānis Žilde, mūziķis un radio raidījumu vadītājs Ēriks Zeps, nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, horeogrāfs un Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs, portāla "Travelnews.lv" vadītājs un tūrisma eksperts Aivars Mackevičs, jaunatnes lietu speciālists un TV šovu dalībnieks Oskars Bērziņš, A/S "Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs un mākslinieks un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Māris Čačka.
Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 23. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. "Boņuks 2019" balvu pasniegšana šogad uzticēta jauniem vadītājiem - Laurim Zalānam ("Ghetto Games" personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa "Rikši", grupa "Bez PVN", Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris "Graidi" ar fragmentiem no uzveduma "Dzeivis graidi", folkloras kopa "Upīte", mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa "Ilža", hip-hop māksliniece Ūga, kā arī, ļaujot pakavēties filmas "Piļsāta pi upis" skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs.
Balvas "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū. Tāpat, sadarbojoties ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, arī šogad tiks noskaidrots portāla lasītāju simpātijas - "Žyka" balvas saņēmējs.
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2018"
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2018" ceremonija.
Pirms "Boņuks 2019" ceremonijas plkst. 14.00 Latgales vēstniecība GORS aicina uz Latgalē (Ludzā) dzimušajam, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušajam gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Jurim Soikanam (1920-1995) veltītās izstādes atklāšanu, kura ierosme ir Soikana 100. jubileja, kas māksliniekam apritētu šī gada 12. aprīlī. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremonijas scenogrāfiju.