Parādās jauni fakti par VNĪ nolaidību būvnieku izvēlē traģiskajā Finanšu ministrijas iepirkumā

Gruškevicas atlūgumu VNĪ padome ir pieņēmusi un vienlaikus norādījusi, ka tās rīcībā nav bijušas ziņas par apakšuzņēmēju piesaisti konkrētajā objektā. Tāpat VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis paziņojis, ka atbildība par nelaimes gadījumu pēc būtības ir jāuzņemas būvniekiem, tādējādi, iespējams, mēģinot distancēties no savas atbildības uzņēmuma darbības uzraudzībā.

Vai tik tiešām VNĪ nevarēja nojaust, ka būvdarbiem nolīgtā personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”, veicot būvdarbus, nepiesaistīs apakšuzņēmējus, ir visai maz ticams. Proti, iepirkumā uzvarējušās būvnieku apvienības kopējie un publiskie dati liecina, ka abos uzņēmumos kopā būvniecības sektorā pērn tika nodarbinātas 16 personas, liecina Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamie dati. Savukārt, kopumā šī personu apvienībai pērn ieņēmumi no būvniecības bija 10 798 997 eiro apmērā, bet pašu spēkiem veiktie darbi bija 343 835 eiro apjomā, kas procentuāli norāda, ka pērn personu apvienība kopumā pašu spēkiem būvdarbus veikusi vien 3,18% apmērā no kopējiem ienākumiem būvniecībā. Izrietoši secināms, ka, visticamāk, šo būvnieku personu apvienība pielīgtos darbus nespētu paveikt saviem spēkiem, jo līdzšinējā būvnieku darbība liecina par būtisku apakšuzņēmēju piesaisti.

Interesanti, ka, izpētot publiski pieejamos noslēgtos līgumus saistībā ar Finanšu ministrijas ēkas būvdarbiem, tie sākotnēji neparedzēja būvdarbu apakšuzņēmēju piesaisti virs 10% no būvdarbu apjoma.  Tātad ir saprotams, ka būvnieku apvienībai tikai Finanšu ministrijas ēkas jumta un logu nomaiņā vismaz 90% no darbiem tiks paveikti ar personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” darba resursu. Papildus, ņemot vērā, VNĪ citu iepirkumu rezultātus, konkrētajai personu apvienībai paralēli jānodrošina būvniecības darbi arī Ekonomikas ministrijas ēkas fasādes būvdarbos, bet SIA “Delta Construction” vēl jānodrošina Valsts prezidenta rezidences energoefektivitātes paaugstināšanas darbi. Arī šajos objektos uzņēmumi ir apliecinājuši, ka tie darbus spēs paveikt bez apakšuzņēmēju piesaistes, liecina sākotnēji noslēgtie līgumi ar VNĪ. Turklāt pirmais līgums tika noslēgts par Ekonomikas ministrijas  ēkas būvniecības darbiem un tikai pēc tam  par Finanšu ministrijas ēkas būvniecību, tādējādi  VNĪ rīcībā bija informācija par jau pielīgto darbu apjomu ar personu apvienību SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” pirms tika slēgts līgums par darbiem Finanšu ministrijas ēkā un Valsts prezidenta rezidencē.

Pat, ja VNĪ vadība nevarēja iedomāties pārliecināties par iepirkuma pretendentu kapacitāti veikt būvdarbus atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, vai likums VNĪ tieši neuzlika par pienākumu to veikt, izrietoši rodas cits jautājums. Proti, vai VNĪ pārstāvji ir veikuši pietiekamu būvdarbu uzraudzības procesu, lai pārliecinātos, ka iepirkumā uzvarējušie un pielīgtie būvnieki tik tiešām paveic noslēgtā līguma noteikumus un objektos darbus veic atbilstoši noslēgto līgumu noteikumiem. Visticamāk, VNĪ šādu uzraudzību nebija veicis, ko apliecina pašu paustais par nezināšanu apakšuzņēmēju piesaistē, kas rezultējies ar letālām sekām, tādējādi jaušama būtiska VNĪ nolaidība. Turklāt pietiekama uzraudzība nav veikta būvniecības objektos, kur notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju.
Raugoties uz visu situāciju kopumā, jaušams, ka ne vien atbildība par notiekošo būtu jāuzņemas VNĪ valdei, bet arī padomei, kura uzrauga valdes darbību.