Virkne politiķu sāk apšaubīt, vai ministrs Bordāns ir cienīgs strādāt ar valsts noslēpumu
Saeimas opozīcijas 30 deputāti vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm aicina pirms termiņa izvērtēt, vai tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) savas rīcības un izteikumu dēļ atbilst visiem kritērijiem, lai viņam būtu piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Vēstuli Satversmes aizsardzības birojam, Ģenerālprokuratūrai, Valsts drošības dienestam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai kā pirmais parakstījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Armands Krauze, tāpat to parakstījuši citi ZZS, "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Iesniegumā par tieslietu ministra Bordāna rīcības atbilstību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saglabāšanas kritērijiem pausts viedoklis, ka jau no pirmās amata ieņemšanas dienas Bordāna rīcībā "ir saskatāma vēlme publiski graut valsts tēlu Eiropas un pasaules mērogā, apšaubīt un ietekmēt neatkarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbu, iespējams, ar mērķi destabilizēt Latvijas Republikas finanšu un tieslietu sektoru, lai realizētu šauras pretvalstiskas grupas intereses".
Šo secinājumu parlamentārieši pamato, uzskaitot Bordāna rīcību un izteikumus. Kā vienu piemēru opozīcija min to, ka divas dienas pēc apstiprināšanas amatā Bordāns vēstulē vairāk nekā 30 ārvalstu vēstniecībām apšaubījis ģenerālprokurora un ģenerālprokuratūras darbu un kompetenci. To politiķis esot darījis, aizstāvot partijas biedru Juri Jurašu (JKP) apsūdzībā par valsts noslēpuma izpaušanu.
Deputāti piebilst, ka priekšvēlēšanu laikā Bordāna izteikumi par Ģenerālprokuratūras "iespējamo korumpētību, nekomepetenci un neatbilstību amatam būtu vērtējama kā priekšvēlēšanu retorika". Tomēr tieslietu ministra amatā politiķa "identiski un par dažkārt asāki izteikumi (..) vērtējami tikai kā valsts publiskā tēla graušanas plāna turpinājums un iejaukšanās neatkarīgas valsts iestādes darbībā".
Parlamentārieši vērš uzmanību, ka Bordāna "mērķtiecīgas darbības attiecībā uz Ģenerālprokuratūras neatkarības ietekmēšanu" esot atspoguļotas OECD ziņojumā par Latvijas progresu pretkorupcijas konvencijas ieviešanā. Deputāti atsaucas arī uz Augstākās tiesas (AT) plēnuma atzīto, ka nekādi pārkāpumi Ģenerālprokuratūras darbība neesot konstatēti.
"Bordāns konsekventi ir arī veicis darbības, ko varētu vistiešākajā veidā raksturot kā iejaukšanos neatkarīgās tiesu sistēmas darbībā, komentējot vēl iztiesāšanā esošo kriminālprocesu attiecībā uz (..) Jurašu, apgalvojot, ka visa lieta ir pilnībā safabricēta," šādu kritiku ministram velta parlamentārās opozīcijas pārstāvji, savā iesniegumā norādot arī uz citām problēmām ministra izteikumos.
Kā ziņots, OECD Darba grupas jaunākajā ziņojumā pausta nožēla "par valdības vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā".
Komentējot OECD ziņojumā teikto, Bordāns norādījis, ka valsts kontroles konstatētie pārkāpumi bija pietiekami, lai rosinātu pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata.
Bordāns norādīja, ka jautājums ir vienkāršs, proti, bija vai nebija pietiekams pamats rosināt pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību amata prasībām. Ministra ieskatā, atbilde ir - jā. Ja nebūtu bijis pamats rosināt pārbaudi, tad AT priekšsēdētājs to nekādā gadījumā nebūtu ierosinājis, pārliecināts ministrs.
"Ja Valsts kontrole, "Moneyval" un OECD eksperti konstatē, ka prokuratūra ilgstoši strādā neefektīvi, spītīgi ignorē ekspertu rekomendācijas un nepārņem labo ārvalstu praksi, tad rodas jautājums - gaidīt ģenerālprokurora amata termiņa beigas vai tomēr rīkoties, konstatējot pazīmes, kas liecina par viņa neatbilstību amatam," retoriski vaicāja Bordāns.
Kā ziņots, AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai.
