Teritoriālās reformas plānošanas platformas izstrāde izmaksās 140 000 eiro
Administratīvi teritoriālās reformas ģeotelpiskās plānošanas platformas izstrāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izmaksās 140 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina Elektroniskās iepirkumu sistēmas mājaslapā atrodamā informācija.
Līgums noslēgts ar karšu izdevniecību "Jāņa sēta", un uzņēmuma uzdevums būs līdz nākamā gada vasarai izstrādāt telpiskas plānošanas platformu. Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja izdevniecības vadītājs Jānis Turlajs, platformā akcents tiks likts uz uzņēmējdarbību un pievienotās vērtības reģionālo izcelsmi. Tāpat tiks sniegts ekspertu atzinums par VARAM piedāvāto reformu.
Šī gada 3.jūnijā izdevniecībai ministrijā būs jāiesniedz pirmais starpziņojums, bet 2.decembrī - otrais starpziņojums. Platformas izstrādei jābūt pabeigtai 2020.gada 1.jūnijā.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku. Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.
Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.
Reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
