Zemes īpašniekiem atsavinās īpašumus, lai paplašinātu Skrundas poligonu
Skrundas novadā Aizsardzības ministrija vēlas paplašināt militāro objektu Mežaine, kā rezultātā atpirks zemes no īpašniekiem, kuru īpašumi ir šajā teritorijā. Īpašuma vērtību (pašreizējo zemes tirgus cenu un virsaudzes vērtību) novērtēšot neatkarīgs novērtētājs un tā būšot cena, par kuru īpašumus atpirkšot. Potenciālo atsavināmo īpašumu saimnieki jautā, vai drīkstu pieprasīt neiegūto peļņu, jo gadījumā, ja ir jauns mežs, īpašnieks iegūs ļoti maz, salīdzinājumā ar to, ko iegūtu pēc 30 gadiem.
"Vēlējos mežu atstāt bērniem un kā pensijas fondu. Runā, ka tiem, kas nepārdošot, īpašumus atsavināšot. Vai šāds lēmums ir apstrīdams? Uzskatu, ka atsavināšana šādam nolūkam ir cilvēktiesību pārkāpums, jo poligonu var izveidot citā vietā, kur visas iesaistītās puses ir apmierinātas," satraucas žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Zanda no Skrundas.
Jau pirms pāris gadiem aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja par nodomiem bijušo padomju armijas militāro pilsētiņu un tās apkārtni pārvērst par NATO poligonu, kas paredzētu Skrundas poligonu paplašināt apmēram trīsdesmit reižu. Tas nozīmētu, ka Aizsardzības ministrija poligona vajadzībām atpirktu jeb atsavinātu privātzemes, kas pieguļ militārajai pilsētiņai.
Būs unikāls militārais poligons
Šovasar Aizsardzības ministrijas pārstāvji tikās ar Skrundas novada iedzīvotājiem un pašvaldību un skaidroja, ka notiek darbs pie iecerētā poligona izmantošanas plānojuma izstrādes. Tādēļ šobrīd tālāk netiek virzīta sākotnēji izziņotā atsavināšanas ideja attiecībā uz privātajām zemēm. Pēc konsultācijām ar iedzīvotājiem un pašvaldību Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir secinājuši, ka ir jāmeklē citi risinājumi, kas minimāli vai nemaz neietekmētu privātās zemju teritorijas, tādēļ poligona "Mežaine" paplašināšana tiks plānota tā, lai pēc iespējas mazāk skartu privāto zemju īpašniekus, maksimāli koncentrējot poligona robežu no akciju sabiedrības Latvijas valsts meži pārņemtajās teritorijās.
Nākotnē Skrundas militārajā pilsētiņā jeb Mežainē plānotas būtiskas pārmaiņas. Sākotnēji izskanēja, ka būšot jāatsavina 45 juridisku un fizisku personu īpašumi 603 hektāru platībā, un kopējās investīcijas poligona ierīkošanai sasniegšot 3,1 miljonu eiro. Šobrīd poligons Mežaine, kas izveidots uz bijušās Skrundas kara pilsētiņas bāzes, ir 47,3 hektārus liels un uz tā atrodas 60 sliktā stāvoklī esošas būves.
Poligons kopš brīža, kad tas pārgāja Aizsardzības ministrijas valdījumā, īsā laikā pierādījis savu nozīmi, jo līdzīgas vietas, kurā apmācīt kaujai biezi apdzīvotā vietā un pilsētvidē, nav visā Eiropā. Nacionālie bruņotie spēki tur regulāri rīko mācības.
Atsavināšanas process sākuma stadijā
Kā veicas ar poligona paplašināšanas iecerēm "Likumam un Taisnībai" skaidroja Vita Briže, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente:
- Kopš šī gada augusta tiek veiktas konsultācijas ar pašvaldību un nekustamo īpašumu īpašniekiem par labāko risinājumu poligona izveidei. Ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus, ir precizēta sākotnēji plānotā poligona teritorija un risinājums. Šobrīd plānotas diskusijas ar nekustamo īpašumu īpašniekiem, kurus ietekmēs pārplānotais poligona risinājums, tādējādi cenšoties salāgot Nacionālo bruņoto spēku un iedzīvotāju intereses. Atsavināšanas process līdz ar to ir tā sākuma stadijā.
- Kāda varētu būt vienošanās par zemju atsavināšanu ar privātīpašniekiem?
- Nekustamo īpašumu iegādi poligona vajadzībām Aizsardzības ministrija veiks atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam, kas regulē gan procesuālas darbības, gan taisnīgas atlīdzības principus, lai nodrošinātu svarīgu valsts aizsardzības interešu īstenošanu. Pirkuma līguma noslēgšana ir šī procesa nobeiguma posms. Atkarībā no savstarpējās sadarbības ar nekustamo īpašumu īpašniekiem atsavināšanas process var aizņemt vienu līdz trīs gadus.
Atbildot uz jautājumu par īpašniekiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādām, ka īpašuma atsavināšanas gaitā īpašniekam ir tiesības iesniegt visus zaudējumus, kas tam radušies saistībā ar atsavināšanu, tajā skaitā īpašuma nākotnes vērtības samazinājumu.
Aizsardzības ministrija attīsta četrus poligonus
Skrundas militārā pilsētiņa
Skrundas militārā pilsētiņa 2015. gadā.
Šī gada janvārī Aizsardzības ministrija no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona "Mežaine" teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.
Poligons "Mežaine" Skrundā ir īpaši piemērots militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos, kā arī objekts ir pietuvināts kaujas situācijām un reāliem apstākļiem, tādēļ tajā regulāri tiek rīkotas Nacionālo bruņoto spēku mācības. Poligonu galvenokārt izmanto Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljonu un sabiedroto valstu karavīri un zemessargi.
Lai nodrošinātu kaujas spēju integrāciju militārajās mācībās, poligona "Mežaine" attīstīšanai ir vajadzīgas papildu teritorijas, tādēļ Aizsardzības ministrija vēlas poligonu paplašināt rietumu virzienā. Paplašinot poligonu, tiks izpildīts arī Ministru kabineta Valdības rīcības plānā noteiktais, ka nepieciešams stiprināt Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas.
Pašreiz Nacionālie bruņotie spēki galvenokārt strādā pie četru poligonu – Ādažu poligona, poligona "Lāčusils" Alūksnes novadā, poligona "Meža Mackevič"i Daugavpils novadā un poligona "Mežaine" Skrundā – attīstības, lai stiprinātu Zemessardzes kaujas spējas, katrā reģionā izveidojot reģionālā līmeņa poligonu.
Ko saka likums?
No Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma:
2. pants: Nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.
3. pants: Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšana.
4. pants: Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata.
5. pants: Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot šajā likumā paredzētos nosacījumus.
20. pants: Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē taisnīgas atlīdzības noteikšanas kārtību.
21. pants: Nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim.
27. pants: Noteikto atlīdzības apmēru nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā (..). Strīdu par noteikto atlīdzību un izmaksājamās atlīdzības apmēru izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
