Arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs un parlamentā iekļuvušie politķi

Jāizveido darboties spējīga, nevis tikai formāli funkcionējošu valdība, sacīja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks.

Tas ir svarīgi, jo politiskais spēks vēlas strādāt pie partijas programmas īstenošanas par daudz kvalitatīvākas veselības aprūpes, reģionu reformas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanas.

"Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidāts atzina, ka situācija ir ļoti sarežģīta un svarīgi ir, kāds būs noskaņojums citās partijās un vai tās būs atvērtas uz konstruktīvu sadarbību, jo nav nepieciešams nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām.

Politiķis norādīja, ka sākotnēji jautājumi tiks pārrunāti viņa pārstāvētā politiskā spēka veidojošo partiju valžu sēdēs, kur tiks apskatīti vēlēšanu provizoriskie rezultāti, spriests par politiskā spēka pozīcijām un notiks "iepazīšanās" ar jaunajiem deputātiem.

Nākamnedēļ politiskais spēks veiks "lauka izpēti", sākot sarunas ar citām partijām, sacīja Pabriks, reizē norādot, ka politiskais spēks nav uzvarētāji un nav pirmie. Vaicāts par to, vai partija un viņš pats plāno pretendēt uz premjera amatu, politiķis norādīja, ka par to ir pāragri runāt. Politiķis apliecināja, ka valdība netiks veidota ar "Saskaņu".

Izveidot stabilu koalīciju būs liels izaicinājums, taču tas ir izdarāms, uzskata "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš, kurš pats vēlēšanās nekandidēja.

Politiķis sacīja, ka kopumā vēlēšanu rezultāti nav pārsteidzoši - Saeimas sastāvs ir diezgan saskaldīts. Līdz ar to būs izaicinājums izveidot stabilu koalīciju, jo tajā būs vairāk partiju nekā līdz šim. Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka tas ir izdarāms.

Viņš uzskata - vēlētāji ar savu izvēli skaidri pateica, ka Latvijas eiroatlantiskais kurss ir stabils un nav apdraudēts. "Tā ir laba ziņa," akcentēja Kariņš.

Pēc politiķa domām, vēlēšanu rezultāti arī parāda to, ka "Jaunās Vienotības" idejas ir pieprasītas. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām atbalsts "Vienotībai" ir ļoti būtiski sarucis.

Komentējot valdības izveides sarunas, Kariņš atgādināja, ka "Jaunā Vienotība" ir gatava sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis konsultācijas par jauno Ministru prezidentu plāno uzsākt divu nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Vējonis sagaida, ka divu nedēļu posmu politiskās partijas izmantos darbam, lai vienotos par savu piedāvājumu visas sabiedrības interesēs.

Valsts prezidenta uzstādījumi jaunajam Ministru prezidentam neesot mainījušies, tie ir - skaidra nostāja nemainīt Latvijas ārpolitikas līdzšinējo kursu un turpināt Latvijas drošības stiprināšanu, gatavība veidot sabalansētu valsts budžetu un turpināt Latvijas sabiedrībai būtiskas reformas, kā arī stiprināt tiesiskumu. Vējonis norādīja, ka ir svarīgi, lai jaunā valdība būtu lemt spējīga.

Ņemot vērā 13.Saeimā ievēlēto salīdzinoši lielo politisko partiju skaitu un sadrumstalotu parlamenta sastāvu, valdības veidošana būs sarežģīta, uzskata Vējonis, piebilstot, ka šobrīd svarīgi, lai politiskās partijas spētu nolikt malā priekšvēlēšanu laikā paustos apvainojumus un pārmetumus un izvērtētu, kas saskaņā ar to programmām ir prioritātes, pie kurām tās vēlas strādāt un kuras no Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām saredz kā partnerus, lai kopīgi strādātu šo mērķu sasniegšanai.

Vējonis pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte, iespējams, saistīta ar sabiedrības zemo uzticēšanos politiskajiem procesiem valstī kopumā, kā arī ar to, ka politiķi ir par maz skaidrojuši savus līdz šim pieņemtos lēmumus un rīcības. "Vēlētāju aktivitāte 13.Saeimas vēlēšanās ir vērtējama kā ļoti zema. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas pilsoņi, kuri neaizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem, nav vēlējušies uzņemties atbildību par savu valsti," uzsvēra Vējonis.

Saeimas vēlēšanu lielākie zaudētāji ir "tā kompānija", kas par lielu naudu mēģināja izveidot "Saskaņas" un "KPV LV" valdību, mikroblogošanas vietnē "twitter" šādu viedokli pauž polittehnologs Jurģis Liepnieks.

"Nekādas DB ["Dienas bizness"] avīzes nepalīdzēja," sprieda Liepnieks.

Liepnieks uzsvēra, ka zaudētāja ir arī valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā. "Smagi zaudējumi apstākļos, kad varēja stabili uzvarēt, ja vien mācētu kampaņot," vērtēja polittehnologs.

Savukārt reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks izdara secinājumu, ka "tagad ir zināms, ka, iztērējot (tā, uz aci) ap miljonu, ar visiem amerikāņu stratēģiem un vācu fotogrāfiem nekādi brīnumi nav gaidāmi".

Demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot "KPV LV" Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām, šādu nostāju pauda partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Politiķis uzskata, ka pēcvēlēšanu situācijā Valsts prezidentam būtu jāpiedāvā "KPV LV" vadīt valdību, jo tā būtu "cieņas izrādīšana demokrātijai". Gobzems pauda, ka tā ir vēsturiska tradīcija attiecībā uz populārāko latviskā spārna partiju.

Politiķis reizē sacīja, ka saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents vienpersoniski izvēlas, kuru personu izvēlas premjera amatam, un viņam ir iespēja nominēt arī kādu līdz šim nenosauktu personu, kas jau Latvijā ir pieredzēts. Vaicāts, vai viņš joprojām piedāvā savu kandidatūru premjera amatam, Gobzems atbildēja, ka ir "KPV LV" kandidāts un nav atsaucis savu pretendēšanu uz premjera posteni.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ""KPV LV" reliģija ir savas programmas īstenošana". Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez "KPV LV" līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Sākotnēji "KPV LV" nākamnedēļ plāno situāciju pārrunāt iekšēji partijā, bet pēc tam sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Spriežot pēc izskanējušajiem partiju līderu viedokļiem, jaunā koalīcija varētu tik veidota bez "Saskaņas" un "KPV LV", šādu viedokli pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Viņaprāt, jaunā koalīcija varētu būt kombinācija "visi, izņemot "KPV LV un "Saskaņu"", pirmkārt, izņemot tieši "Saskaņu" un pēc tam - "KPV LV". Šādā gadījumā veidotos aritmētiski pietiekami stabila koalīcija no pārējiem spēkiem, pieļāva politologs, norādot, ka koalīcijas veidošanas process būs pietiekami ilgstošs un sarežģīts, kurā valdošās koalīcijas trīs partijas - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) un "Jaunā vienotība" (JV) pagaidām būs vērotāji.

"Varbūtība, ka "KPV LV" paliek ārpus koalīcijas ir, jo pārējās partijas var izveidot pietiekami stabilu koalīciju, jautājums, cik stabilu iekšēji. Tajā pašā laikā pārējās partijas, kas iekļuvušas Saeimā, ļoti vienotā frontē paziņojušas, ka ar "Saskaņu" koalīcija netiks veidota, tomēr tas pats kategoriski nav paziņots par "KPV LV". "KPV LV" ir pietiekami daudz ambīciju, lai partija nepaliktu ārpus šī sarunu procesa par koalīcijas veidošanu. Vienlaikus solījumi par sarkanajām līnijām no citu partiju puses, šķiet, noteikti paliks spēkā," sacīja politologs.

Būtiski, lai, meklējot pareizo koalīcijas modeļa izvēli, partijas nepārcenšas, lai vēlētājiem nebūtu pārāk ilgi jāvēro "politiskās virtuves ķīseli" un nebūtu liela vilšanās, teica Rozenvalds, piebilstot, ka vēlētāji esot vēlējušies sodīt pie varas esošos, bet šī sodīšana neesot izdevusies tik barga kā cerēts. Realizēt, viņaprāt, nebūs viegli arī vēlētāju vēlmi pēc kaut kā jauna, jo, ja koalīcija tiek veidota bez "Saskaņas" un KPV LV", tad jaunajiem spēkiem, kas vēlējās veco partiju nomaiņu, nekas cits neatliks, kā ar tām sadarboties. Šāda gadījumā realizēt "jauno politiku" iespējams nebūs tik vienkārši.

"Būtisks jautājums, kā jaunās iespējamās koalīcijas partijas varēs vienoties, kā un par ko. Piemēram, jautājums, cik lielā mērā bieži vien ļoti uzsvērti liberāls uzstādījums, kāds ir "Attīstībai/Par!", ies kopā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) konservatīvo ievirzi? Ļoti iespējams, ka Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsim ar Māra Kučinska (ZZS) uzrunu," piebilda politologs, norādot, ka koalīcijas veidošanas process būs interesants, prasīs daudz laika, taču nav absolūti neizpildāms.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas "Saskaņa" visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt visvairāk svītrojumu - vairāk nekā 5300 - saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. Savukārt "Saskaņas" sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 - saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 - bijis Urbanovičam ievilkto plusu.

No "KPV LV" visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no "KPV LV" sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Jaunās konservatīvās partijas kandidātu vidū visvairāk plusu - ap 20 000 - saņēmis Jānis Bordāns, kuru strīpojis nepilns tūkstotis vēlētāju. Savukārt visvairāk svītrojumu - ap 5300 - saņēmusi Juta Strīķe, kurai plusu ielikuši ap 13 000 vēlētāju.

"Attīstībai/Par!" rindās visvairāk plusu ir Danielam Pavļutam - ap 15 000. Vēlētāji ir arī ap 1500 reizes viņu svītrojuši no saraksta. Visvairāk svītrotā šī politiskā spēka sarakstos ir bijusi Dace Rukšāne-Ščipčinska - ap 3500 reizes. Viņai ielikti arī aptuveni 4000 plusu.

No Zaļo un zemnieku savienības visvairāk plusu pagaidām ir Mārim Kučinskim - ap 11 000, bet viņam ir arī ap 1600 svītrojumi. Savukārt visvairāk svītrojumu ir Valdim Kalnozolam - ap 3000.

"Jaunās Vienotības" sarakstos visvairāk plusu - nepilnus 10 000 - saņēmis Edgars Rinkēvičs, savukārt visvairāk svītrojumu - ap 2000 - ir Olafam Pulkam, kurš saņēma ir arī aptuveni 2400 plusus.

Pašlaik apkopoti dati liecina, ka šie politiskie spēki varētu iekļūt nākamajā Saeimā.

Vēlēšanu zīmes var atstāt negrozītus vai ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir gatava sarunām par sadarbību 13.Saeimā ar visām partijām, izņemot "Saskaņu", pauda politiskā spēka priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Politiķis pieļāva, ka vispirms varētu būt gaidāms sarunu aplis, kad katra no Saeimā iekļuvušajām partijām izrunājas ar katru. Vismaz VL-TB/LNNK noteikti vēlēsies aprunāties ar katru ievēlēto partiju, izņemot "Saskaņu", norādīja Dzintars.

Komentējot sadarbības iespējas ar partiju "KPV LV", kam priekšvēlēšanu laikā tika izteikti pārmetumi kā populistiem, Dzintars norādīja, ka jāsaprot, vai partijai ir pragmatisks piedāvājums un gatavība strādāt valdībā kā komandai. Politiķis norādīja, ka par "KPV LV" nobalsoja liels skaits vēlētāju, tāpēc šo politisko spēku nevajadzētu izslēgt no sarunām.

Dzintars uzskata, ka rezultāti daudzām partijām "atšķiras ļoti minimāli". Lai panāktu rezultātu, daudziem ir jāvienojas un pašlaik "neviens nevar justies kā absolūts vēlēšanu uzvarētājs". Līdz ar to politiķis nedomā, ka kādai partijai valdības veidošanas sarunās būtu vairāk priekšrocību nekā citiem politiskajiem spēkiem. Pašlaik arī esot pāragri kādam teikt, ka kādai partijai jāuzņemas līderu lomu, piebilda VL-TB/LNNK līderis.

Viņš uzsvēra, ka sarunās ar partijām nacionālā apvienība vēlēsies noskaidrot, ar kuru no potenciāliem partneriem tai ir visvairāk kopīgā.

Sagaidāms, ka pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs "aiz strīpas" palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 580 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija, apkopojot balsis 1057 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc provizoriskiem datiem par nobalsojušo skaitu, "Saskaņa" varētu iegūt valsts finansējumu 118 500 eiro apmērā, "KPV LV" - 83 700 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 80 900 eiro, bet partiju apvienība "Attīstībai/Par!" - 71 000 eiro.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu iegūt 65 600 eiro, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 59 000 eiro, bet "Jaunā Vienotība" - 39 700 eiro.

Tāpat valsts finansējumu iegūs trīs Saeimā neiekļuvušās partijas. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) varētu iegūt 25 000 eiro, Latvijas Krievu savienība - 19 000 eiro, bet "Progresīvie" - 15 000 eiro gadā.

Salīdzinot ar datiem pēc 12.Saeimas vēlēšanām, valsts finansējuma apmērs "Saskaņai" pēc 13.Saeimas vēlēšanām samazinājies par aptuveni 30 000 eiro, "Jaunās Vienotības" (iepriekš - "Vienotība") finansējuma sarucis par 102 000 eiro, taču liela daļa valsts finansējuma jau tāpat netika izmaksāta pārkāpumu dēļ, ZZS finansējums sarucis par 67 000 eiro, VL-TB/LNNK finansējuma apmērs sarucis par 42 000 eiro, savukārt LRA finansējuma apmērs samazinājies par 18 000 eiro.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunās valdības izveidē, sacīja politiskā spēka līderis un pirms vēlēšanām kā premjera amata kandidāts pieteiktais Jānis Bordāns.

Komentējot vēlēšanu rezultātus, politiķis uzvēra, ka vēlētāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas - visas trīs "jaunās partijas" ieguvušas daudz mandātu Saeimā. Tomēr no jaunajiem spēkiem visvairāk mandātu, visticamāk, saņems JKP, piebilda Bordāns.

"Mēs neesam gājuši politikā tāpat vien, mēs esam gatavi uzņemties atbildību," sacīja JKP līderis, atbildot uz jautājumu par iespēju uzņemties iniciatīvu valdības izveidē.

Taujāts par potenciāliem sadarbības partneriem, Bordāns norādīja, ka jāskatās uz to, ko ir teikuši vēlētāji - viņi no dažādu partiju sarakstiem ir izsvītrojuši cilvēkus, kas saistās ar "stagnāciju un tiesiskuma noniecināšanu". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka redz iespēju sarunām ar visām partijām, izņemot "Saskaņu".

Politiķis minēja, ka sarunas par iespējamu sadarbību varētu sākties nākamnedēļ.