Krievu teātrī valda bailes un neziņa: Kultūras ministrija superslepenībā lemj par jauno direktoru
Nule amatu atstājušais Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals teic, ka jau pāris mēnešus teātra trupa strādā „ārkārtas režīmā” – aktieri dzīvo bailēs un neziņā par savu nākotni. Kultūras ministrija izvairās tikties ar bez vadības palikušā teātra kolektīvu.
Krievu teātra kolektīvs un aizgājušais direktors izvirzījis kandidatūru uz teātra direktora (oficiāli – valdes locekļa) amatu – aktrisi Danu Bjorku (Čerņecovu) un vienbalsīgi vēlas darbu turpināt tikai viņas vadībā. Tomēr, lai tā notiktu, Kultūras ministrijai uz direktora amatu jārīko konkurss. Konkurss ir ievilcies un nu par teātra pagaidu vadītāju iecelta Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Zakevica.
Konkursam pieteikušies pieci kandidāti un teātra kolektīvam nav nekas zināms par tā norisi. Tas sliecas domāt, ka teātra trupas viedoklis netiek uzklausīts, ka kultūras politikas veidotāji izvairās tikties ar viņiem.
Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Cehovals, kurš teātri vadīja kopš 1990. gada, šoruden atkāpās no amata, jo uzskatīja, ka jau sasniedzis cienījamu vecumu un jādod vieta jaunajiem. Cehovals par sava darba turpinātāju izvirzīja Danu Bjorku, kura ir ne tikai teātra aktrise, bet arī ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā, izveidojusi producentu kompāniju, organizē starptautisku teātra festivālu Kuldīgā.
„Rodas iespaids, ka Kultūras ministrija izvēlas CIP direktoru”
Cehovals par pašreiz valdošo gaisotni Krievu teātrī Kasjauns.lv pastāstīja:
„Kultūras ministrija teātrī ir radījusi nervozitātes atmosfēru. Galvenais uztraukuma iemesls ir neskaidrība. Rodas iespaids, ka tā vēl Centrālās izlūkošanas pārvaldes priekšnieku, bet ne teātra direktoru. Slepenības atmosfēra cilvēkos rada bailes par savu nākotni, jo mūsu aktieri jau uz citu teātri neaizies, tādu „citu teātru” vienkārši nav. Teātris ir viņu dzīve, un nu rodas sajūta, ka kāds cits viņu vietā lemj viņu likteni.
Es 27. septembrī teātra darbinieku sapulcē paziņoju par savu aiziešanu un ierosināju atbalstīt Danas Čerņecovas kandidatūru konkursā par jauno teātra direktora amatu. Kultūras ministrijas konkursa vērtēšanas komisija viņas redzējumu par teātra nākotni uzklausīja 17. novembrī. No tās Dana atnāca priecīga, viņa teica, ka viņai bijusi labākā prezentācija. Pēc tam ministrija paziņoja, ka lēmums tiks paziņots 23. novembrī. Pavisam konkursam bija pieteikušies pieci kandidāti, bet joprojām par tiem valda neziņa.
Nav svarīgi, kas ir pārējie kandidāti, bet ministrijā teica, ka mūsu domas tiks ņemtas vērā. 22. novembrī Krievu teātra garantu biedrība, bet pēc tam arī visi mūsu teātra trupas aktieri Kultūras ministrijas komisijas vadītājam – ministrijas valsts sekretāram Sandim Voldiņam adresēja vēstules ar lūgumu atbalstīt Danas kandidatūru. Un kopš tā laika ir absolūts klusums...
Mūsu trupas pārstāvji – aktieri Jakovs Rafalsons un Jekaterina Frolova aicināja Voldiņu atnākt uz teātri un kolektīvam pastāstīt, kas notiek, ka notiek konkurss, jo mēs esam absolūtā neziņā. Ar mums neviens nerunā! Voldiņš teica, ka nenāks, jo pretējā gadījumā ministrijai būtu jāatsauc izsludinātais konkurss. Aktieri ir emocionāli cilvēki, un pēc tā Frolova pat zaudēja runas spējas, viņa manā kabinetā raudāja.
Mēs jau neprasām atklāt kaut kādus noslēpumus, bet gan aicinām ministriju ar teātri cilvēcīgi izrunāties – neuztraucieties, notiek izvērtēšana, būs objektīvs lēmums... Savā mūžā šādu ministrijas attieksmi neesmu piedzīvojis. Cilvēki grib zināt, kas viņus sagaida, viņiem uz to ir tiesības!
Cilvēki baidās, ka uz teātri varētu atnākt kāds cilvēks „no malas”. Un tas būs satricinājums, to nedrīkst darīt sezonas vidū. Mēs gribam par teātra direktori redzēt Čerņecovu, kas ir stiprs un mērķtiecīgs cilvēks. Ja būs kāds cilvēks no malas, tad man grūti prognozēt turpmāko... Bet tad būs konfrontācija. Pašlaik teātrī nav intrigu un konjunktūras, dalīšanās „interešu grupās”, valda veselīga radoša atmosfēra. Ja atnāks cilvēks no malas, būs šī konfrontācija, un tā uzreiz no skatuves atbalsosies skatītāju zālē. Un tāda gadījumā aktieris nevar labi nospēlēt izrādi. Gribam, lai publika zinātu mūsu aktieru domas, ar ko viņi kopā vēlas strādāt. Tas jāzina arī latviešu publikai, jo mūsu izrādēs 50% publikas ir latviešu, bet tādā izrādē kā „Meitene kafejnīcā”, kur klavieres spēlē maestro Raimonds Pauls, brīžiem pat visa publika ir latvieši.
Te jāpiebilst, ka teātra direktora uzdevums ir apkalpot aktierus un režisorus, pieņemt lēmumus. No viņa atkarīgs, lai kolektīvā valdītu laba radoša atmosfēra, lai nekas nenojuktu, nebūtu konfliktu. Tagad Kultūras ministrija lēmumu par jaunā direktora izvēli sola pieņemt decembra trešās nedēļas beigās”.
Kultūras ministrija teātra direktora amata kandidātu vārdus neizpauž
Uz Kasjauns.lv lūgumu Kultūras ministrijai komentēt situāciju, kas izveidojusies ap Krievu teātra jaunā direktora izvēli, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale paskaidroja, ka „Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA)” un VSIA valdes locekļu iecelšanu amatā/atbrīvošana no amata nosaka valdības izstrādātie noteikumi. Par Krievu teātra vadītāja nozīmēšanu amatā lemj Kultūras ministrijas izveidotā komisija, kuras sastāvā ir ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone, Dailes teātra valdes loceklis Andris Vītols, Pārresoru koordinācijas centra kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Sarmīte Ozola un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš.
„Pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 3. novembris. Noteiktajā termiņā Kultūras ministrija saņēma piecu pretendentu pieteikumus. Normatīvie akti neļauj izpaust pretendentu vārdus un uzvārdus; to drīkst darīt tikai katrs pretendents pats. To nosaka Informācijas atklātības likums un Ministru kabineta noteikumi.
Pretendentu izvērtēšanu paredzēts pabeigt un teātra kolektīvu, sabiedrību par jauno valdes locekli informēt vēl šogad. Kultūras ministrija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk pabeigt konkursu un amatā apstiprināt teātra jauno valdes locekli,” norādīja Kokale.
Teātra vadītāja pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā , teicamas latviešu valodas un vismaz divu svešvalodu (tai skaitā - krievu valodas) zināšanas, zināšanas un izpratne par kultūras nozarēm, (īpaši teātra nozari), zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību, labas sadarbības un komunikācijas prasmes, stratēģiska, konceptuāla un radoša domāšana, labas darba organizācijas un vadības prasmes.
