Suņi turpina saslimt un mirt. Veterinārārsti navējošās slimības pētīšanā iesaista ASV laboratoriju

Kā informēja pētnieku grupas vadītāja Ilze Matīse van Houtana, paraugu nosūtīšana un izmeklējumi tiek finansēti no portālā "Ziedot.lv" saziedotajiem līdzekļiem. Patlaban no pētījumam kopumā nepieciešamajiem 31 212 eiro saziedoti 15 444 eiro.

"Suņi turpina saslimt un mirt. Ir jārīkojas, bet atbildīgās iestādes diemžēl pašas tālāk par retoriku pagaidām nav tikušas. Vispirms paraugi tiks izmeklēti dažādu zināmu iespējami neirotoksisku vielu klātbūtnes noteikšanai. Ja šādas vielas netiks identificētas, turpināsim izmeklējumus uz 200 000 nezināmu vielu un to savienojumiem, kas suņu organismā varētu būt izraisījušas nervu sistēmas darbības izmaiņas," skaidroja eksperte.

Tāpat viņa sacīja, ka turpinās veterinārārstu sāktā suņu kontrolgrupas vākšana, lai noskaidrotu pētāmo suņu saslimšanas riska faktoru izplatību kopējā suņu populācijā un salīdzinātu tos ar cietušo suņu datiem.

Pētnieki pēc sarunām ar barības "Dogo" ražotāju AS "Tukuma Straume" jau janvārī pieņēma lēmumu palielināt kontrolgrupā iekļaujamo suņu skaitu no sākotnēji plānotajiem 60 līdz 120 suņiem, respektējot ar slimības uzliesmojumu saistītās sausās barības ražotāja vēlmi iegūt iespējami plašākus datus.

"Arī šajā jautājumā mēs būtu varējuši virzīties uz priekšu ievērojami ātrāk, ja ne nebeidzami birokrātiski šķēršļi no iesaistītajām valsts iestādēm. Kontrolgrupai vajadzēja būt nokomplektētai jau februārī, diemžēl no Zemkopības ministrijas vai nu vispār nesaņēmām atbildes, vai saņēmām tādas, kas uzskatāmas par laika novilcināšanu. Tāpēc šo pētījuma daļu organizējam neatkarīgi," Matīse-Van Houtana.

Tikmēr Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija ir sniegusi atbildes uz LVB jautājumiem gan oficiālajā, gan elektroniskajā sarakstē vai savstarpējās pārrunās un sanāksmēs. Uz daļu no jautājumiem atbildēt uzreiz nav bijis iespējams, jo nepieciešams sagatavot papildu informāciju. Savukārt izskanējušās vai iesūtītās atsevišķās replikas, pārdomas vai komentāri ir uzklausīti un pieņemti zināšanai kā viedoklis.

Kā ziņots, pēc tam kad LVB ētisku apsvērumu dēļ atteicās no "Tukuma straumes" 32 000 eiro piedāvātā ziedojuma bīstamās suņu slimības pētījumiem, uzņēmums pats veic padziļinātu šīs barības izejvielu analīzi, piesaistot starptautiskus ekspertus.

Uzņēmumā jau vairākkārt norādīja, ka līdz šim veiktās barības analīzes liecina, ka rādītāji atbilst Eiropas Savienības normām un barībā nav atklātas vielas, kas izraisa saslimšanu. Uzņēmuma laboratorija regulāri veic katras saņemtās izejvielu partijas kontroli, kā arī kvalitātes kontroli būtiskākajos ražošanas procesa punktos un gatavās barības pārbaudi. Specializētā laboratorijā Beļģijā tiek veikta visu barības ražošanā izmantojamo izejvielu kvalitātes kontrole.

Kā ziņots, tikmēr LVB maija sākumā paziņoja, ka šā gada aprīlī vien ar bīstamo suņu barības vada slimību dilatāciju saslimuši 20 suņi, savukārt kopējais slimo dzīvnieku skaits nav zināms, taču tie varētu būt simti vai pat tūkstoši.

Slimība uzliesmoja pērn martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi. Situācija ar bīstamo slimību sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.

Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta "Bior" budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta. Ministrija aprīlī lēmusi izveidot īpašu darba grupu, kurā vairāki eksperti apkopos visu pieejamo informāciju, izvērtēs situāciju un vienosies par tālāko stratēģiju un turpmāko darba virzienu dzīvnieku barības izpētes jautājumā.

Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.