Stankevičs pirms krusta ceļa norāda uz problēmu atklāšanu jaunā gaismā

Ekumeniskais krusta ceļš sākās laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, un uz to bija pulcējušies vairāki simti ticīgo, taču gaidāms, ka pasākuma laikā tiem pievienosies vēl vairāk cilvēku.

Atklājot kristiešiem nozīmīgo pasākumu, Stankevičs norādīja, ka, ejot šo krusta ceļu, varam pakāpeniski atklāt Jēzus ciešanas atšķirībā no mūsdienu pasaules, proti, Jēzus ciešanas nenotika virtuālajā realitātē, bet skarbajā dzīves īstenībā.

"Ejot krusta ceļa stacijas, mēs varam pakāpeniski atklāt, ka katra stacija runā par mums, par mūsu dzīvi, par mūsu problēmām. Kaut kādā noslēpumainā veidā izdzīvojot šīs stacijas, kā noslēpumu redzēsim, ka tas izgaismo mūsu dzīves problēmas. Es aicinātu ar šādu noskaņu sākt šo krusta ceļu, ka es mēģinu atklāt savu dzīvi, šim Jēzus Kristus krustam, nāves un ciešanu noslēgumam," teica Stankevičs.

Ja cilvēki sevī ielaidīs Jēzu, tad atklās, ka tas izgaismo viņu dzīves. "Nākamajā svētdienā, kas ir Kristus augšāmcelšanās piemiņas diena, kaut kādā noslēpumainā veidā varēs atklāt, ka augšāmcelšanās spēks pārveido ne tikai Kristus mirušās miesas un uzceļ dzīvību, bet pārveido cilvēku dzīvi un problēmas. Šīs problēmas ieraugu jaunā gaismā un tās kaut kādā veidā sāku risināt," uzsvēra arhibīskaps.

Jau ziņots, ka ik gadu ekumeniskais krusta ceļš vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.

Šajā reizē krusta ceļā par savu satikšanos ar Jēzu Kristu, par to, kā Dievs ir pārveidojis viņu dzīves, dalīsies mūziķi Kaspars Zemītis, Ieva Akuratere, operdziedātāja Evita Zālīte, žurnālisti Arta Lāce un Otto Ozols, dzejniece un kapelāne Rudīte Losāne.

Garīgās pārdomas vadīs arhibīskaps Stankevičs, mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Valdis Baltruks, Centrālā cietuma kapelāns Mārtiņš Krūklis, "Chemin Neuf" kopienas vadītāja Latvijā Inese Motte, priesteris Renārs Birkovs. Krusta ceļa saturu veido Rēzija Kalniņa un Gunta Ziemele.

Ekumeniskais krusta ceļš noslēgsies Doma laukumā. Kopējā maršrutā iekļauta Svētā Jēkaba katedrāle, Jēkaba laukums, Pils laukums, Rātslaukums, laukums pie Svētā Pētera baznīcas, laukums pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalns un Doma laukums.

Katrā apstāšanās vietā, kas tiks veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts kāds katra cilvēka dzīvē kādā dzīves posmā sastopamais krusts - grūtības, ar ko jāsaskaras - sevis aizliegšanas krusts, fizisko ierobežojumu krusts, psiholoģisko ierobežojumu krusts, vientulības krusts, atstumtības krusts, zaudējuma krusts, lepnības krusts un padošanās krusts.

Jēdziens "Krusta ceļš" cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750.gadā, kas tika svinēts kā Svētais gads, sāka Lielās piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.

Mūsdienās krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas - stacijas.