Pujats partijām sola grēku atlaišanu, ja tās panāks Bībeles mācību skolās

Kā intervijā laikrakstam "Diena" sacījis Pujats, "Bībele ir ne tikai ticīgajiem - septiņi baušļi no desmit ir visiem obligāti, tos nevar noliegt". "Bībele ir tāda grāmata, ar ko diez vai kaut ko var salīdzināt, tā apvieno visus kristiešus bez konfesiju izvēles. Šobrīd var pabeigt vidusskolu, Bībeli pat rokā nepaņēmis un neredzējis. Tas nav normāli."

Jaunais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs atbalsta pašu ierosinājumu par ticības mācīšanu skolās, taču uzskata, ka jādod iespēja arī atteikties.

Pujats ir pārliecināts, ka Bībeles mācībai ir jābūt obligātai. "Tas ir līdzvērtīgi teikt, ka tikumība nav obligāta. Bībeles mācību varot iekļaut kulturoloģijā vai ētikas zinībās. Es saku, ka tā būtu ačgārnība, jo Eiropas kulturoloģija un ētika ir izaugusi no Bībeles. Es domāju, ka Bībele ir viens no pamatpriekšmetiem vidusskolās," skaidro bijušais arhibīskaps.

Viņš ir pārliecināts, ka Bībele jauniešiem spēj dot idejisku ievirzi un motivāciju, tikai Bībele motivē uz īstu pašaizliedzību, norādot: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. "Vecāki nav spējīgi tikumiski audzināt bērnus, jo viņi paši nav tādi," uzskata Pujats.

Bijušais arhibīskaps uzsver, ka ticība nav uzspiežama, "informācija un uzspiešana ir divas dažādas lietas. Bet skola taču arī nenodarbojas ar uzspiešanu, tā dod informāciju. Vajag dot informāciju, un lai paši izvēlas, ticēs Dievam vai ne."

Kristīgo konfesiju galvenais uzdevums pašlaik ir gada laikā izveidot ticības mācības saturu, - "vidusskolā jau nenodarbosies ar Bībeles stāstiņiem. Tā būs Bībeles pētniecība," skaidro Pujats.

Pēc Pujata teiktā, ticības mācību skolās varētu pasniegt gan kristīgi cilvēki - priesteri, garīdznieki, gan skolotāji, turklāt mācību materiālus kopīgi sagatavotu visas lielās konfesijas - katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti. Viņaprāt, vidusskolēniem pietiktu ar pāris lekcijām mēnesī.

Bijušais arhibīskaps nepiekrīt, ka baznīcai un valstij būtu jābūt vienotai, "šķirtnei jābūt, jo katrai sava funkcija, bet absolūtā nozīmē to nav iespējams šķirt, jo tie paši kristīgie sēž Saeimā. Viņi nevar iet pret sirdsapziņu. Ja garīdznieks Saeimā sēž – absolūtā nozīmē nevar nošķirt. Tas ir nepareizi darīts, ka atceras, ka baznīca no valsts ir šķirta tad, kad tā ir neizdevīga valstij."

Par pretnostatījumu starp folklorā balstīto dzīvesziņu un kristietību Pujats saka, ka nevajadzētu absolutizēt folkloru. "Ja viņiem nav kristīgā pamata, tad var jau palikt arī pie tā dieviņa, kas ar baltu bārdiņu. Nekādus pienākumus viņš neuzliek, tas mirst līdz ar cilvēku un turpina pasaulē dzīvot citos. Strīdēties nevajadzētu, bet nevajadzētu arī absolutizēt folkloru. Tautas dziesmās bieži ir tikumiska tīrība un arī Dievs saukts vārdā," tā Pujats.

Viņš uzsver, ka Ziemassvētkos baļķa vilkšanas vietā gan labāk būtu doties uz dievnamu, - cilvēka attīrīšanai domāta grēksūdze.

Pujats skaidro, ka savas runas publiskos pasaķumos vienmēr gatavojot pats, - "aktuālas tēmas – par Likteņdārzu vai budistiem – jau ir avīzēs, un, ja tās ir pietiekami nobriedušas, tad par tām ir jārunā".

"Tiem, kas Aglonā iebāzās ar to savu ūdeni, varētu teikt arī paldies, ka karstā laikā cilvēkiem par velti dod dzert. Man nepatīk, ka šajā lietā iesaista politiku. Es būtu gatavs visiem pateikties, kas atbalstītu Bībeli, un, ja tur būtu visas partijas, visiem arī paklanītos un pateiktos publiski. Bet tai laikā cita neviena īsti nebija. Laikam vēl bija Saskaņas centrs, bet man nebija pie rokas atsauces uz viņiem. Bet tie [PLL– red.] jau tur ir no sākta gala. Nerēķināsim viņu grēkus, bet, ja dabūtu skolās iekšā Bībeli, tas atsvērtu visu pārējo," saka Pujats.

Viņaprāt, grēkojušas esot visas partijas. "Kurš tad ir bez grēka? Kaut gan nevaru nosaukt nevienu konkrētu, ko būtu darījis [Ainars] Šlesers vai [Andris] Šķēle. Dzirdu, ka viņus lamā, bet nezinu, par kādu konkrētu afēru," saka Pujats.

Viņš pēc šādiem izteikumiem nebaidoties tapt iesaistīts politiskajās intrigās, jo Latvijas baznīcām pašlaik esot tikai viens jautājums. "Ja jaunatne visās skolās pēkšņi sāktu lasīt Bībeli, tad es neredzu, kur vēl labāku pakalpojumu varētu izdarīt," uzsver bijušais arhibīskaps un piebilst, ka "ar tādu labu darbu visi politiķi varētu izpirkt visus savus nedarbus".

Jaunajam arhibīskapam Pujats novēl stingrāku nostāju sarunās ar cilvēkiem.

"Man negribētos, ka viņš ietu tautā kā ar cimdiem, - ka tik kādu neaizkaitinātu vai kā. Īsts vārds ir vīra vārds. Saki, kā ir, un tad viņiem pielēks. Citādi viens laipo, otrs laipo un skaidrs nav nekas," saka Pujats, kā piemēru minot seksuālās veselības mācību, "kur visi staigā apkārt, un arī skolotāji kratās vaļā".

"Tēma tomēr delikāta, un beigās paliek neskaidrība. Bet vajag taču vienreiz pateikt, ka sekss ir rezervēts precētiem. Pārējiem - pilnīgi nē. Dievs seksu devis precētiem, lai tos turētu kopā, jo viņiem ir ģimene, bērni un viņiem vajadzīgs liels stimuls, lai varētu ģimeni vadīt, bērnus audzināt un nešķirties. Bet citiem - absolūts aizliegums. Ja esi precēts, baudi šos priekus. Ja ne, vari saņemt par to informāciju bez kādām grūtībām - kas tas ir, un kā tas ir. Bet tu nedrīksti uz seksuālo baudu provocēt ne sevi, ne citus.

Bet viņi domā, kā to izkārtot tā un vēl izdzīvoties līdz laulībām. Kad tāds cilvēks stājas laulībā, tad jūtas tāpat kā iepriekš - var gan ar šo, gan ar to. Un tā nav ne ģimene, ne laulība, bet izlaidība. Tāpēc Kristus saka, ka sirdsšķīstie Dievu redzēs, un, ja kāds iekāro kaut vai prātā, tas ir pārkāpis laulību."

Pujats norāda, ka arī pati "baznīca arī ar grēkiem aizvien cīnās un nav savā iekšienē tikusi galā. Tiklīdz kāds tiek pieķerts, tā tiek no pienākumiem padzīts vispār. Grūtība vien tā, ka dažs tiek pieķerts, grēkus sūdzot, bet grēksūdzes noslēpums nedrīkst tikt atklāts. Tādēļ dažam tas ir ievilcies, kamēr jau izlaužas uz āru."

LETA/Foto:LETA