80 gadu vecumā Pujats zaudēs balsstiesības Vatikāna konklāvā
Pēc pāris mēnešiem, sasniedzot 80 gadu vecumu, kardināls Jānis Pujats zaudēs balsstiesības Vatikāna konklāvā, kas izraugās katoļu baznīcas galvu.
Bijušais Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps kardināls Pujats 14.novembrī sasniegs 80 gadu vecumu, līdz ar to zaudējot balsošanas tiesības konklāvā.
Pašlaik balsošanas tiesības Vatikāna konklāvā ir 103 kardināliem, bet 15.oktobrī, kad 80 gadu vecumu sasniegs Kamerūnas kardināls Kristians Tumi, viņu skaits samazināsies līdz 102. Pēc Pujata jubilejas konklāvā paliks 101 kardināls.
Tā kā maksimālais kardinālu skaits konklāvā ir 120, Vatikāna žurnālisti prognozē, ka 83 gadus vecais pāvests Benedikts XVI drīzumā sasauks konsistoriju, lai ieceltu jaunus kardinālus, vēsta izdevums "Catholic Culture".
Vatikāna konklāva galvenais uzdevums ir Romas katoļu baznīcas galvas izraudzīšanās pāvesta nāves gadījumā.
LETA jau ziņoja, ka Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI šovasar pieņēma kardināla Pujata atlūgumu no Rīgas arhibīskapijas vadītāja amata vecuma ierobežojumu sasniegšanas dēļ. Saskaņā ar katoļu baznīcas likumiem bīskaps, sasniedzot 75 gadu vecumu, iesniedz pāvestam lūgumu atbrīvot viņu no diecēzes vadītāja pienākumiem.
Par Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu-metropolītu augusta sākumā ordinēts Zbigņevs Stankevičs.
Kardināls Pujats par arhibīskapu-metropolītu tika ordinēts 1991.gada 8.maijā, kad pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas arhidiecēzes hierarhisko vadību.
Pēc Reformācijas Latvijas teritorijā esošās bīskapijas tika iekļautas Moģilevas (ar bīskapu Sanktpēterburgā) un Žemaitijas (ar bīskapu Kauņā) arhibīskapijās. Senās Rīgas bīskapijas atjaunošana notika 1918.gada septembrī. Savukārt arhibīskapijas statusu tā ieguva 1923.gadā.
Kā liecina informācija oficiālajā Latvijas Romas katoļu baznīcas mājaslapā "www.catholic.lv", Pujats dzimis 1930.gada 14.novembrī Rēzeknes novada Nautrēnos. Pēc Rēzeknes vidusskolas beigšanas mācījās Rīgas Katoļu seminārā, bet daļēji bija spiests daudzas lietas apgūt pašmācības ceļā, jo vairākus pasniedzējus padomju vara bija arestējusi. Ordinēts 1951.gada 29.martā, viņš pavadīja 40 gadus, vadot draudzes un mācot sakrālās mākslas vēsturi seminārā.
Tajā laikā Pujats kā Latvijas baznīcas liturģiskās komisijas sekretārs palīdzēja vadīt II Vatikāna koncila reformu ieviešanu. Nozīmēts par Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāru 1979.gadā, padomju spiediena rezultātā viņš no tā bija spiests atteikties pēc pieciem gadiem. Bet 1991.gada maijā, četrus mēnešus pirms Baltijas valstis atguva neatkarību, viņš tika iecelts par Rīgas arhibīskapu.
Pujats organizēja pāvesta uzņemšanu 1993.gadā un palīdzēja vienoties par vairākiem Baznīcas legālā statusa jautājumiem pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kas deva pamatu konkordātam jeb līgumam starp Latvijas valsti un Vatikānu 2000.gada novembrī. 2001.gadā pāvests paziņoja, ka Pujats ir bijis kardināls "In Pectore" jeb kardināls noslēpumā kopš 1998.gada. Kardināls ir augstākā amatpersona katoļu baznīcā pēc pāvesta.
LETA /foto LETA
