“Arsenāla” rīkotāji gatavi tikties ar Kultūras ministriju. Festivāla atjaunošanu nekomentē
Kinofestivāla “Arsenāls” organizatori ir gatavi tikties ar Kultūras ministriju, lai pārrunātu nākotnes plānus, tomēr iespējamo festivāla atjaunošanu pagaidām nekomentē.
Kultūras ministres preses sekretāre Iluta Bērziņa aģentūru BNS informēja, ka "Arsenāla" vadībai nosūtīts aicinājums tikties, lai pārrunātu festivāla organizatoru nākotnes plānus. Tikšanās gan varētu notikt pēc 26.marta, jo kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atrodas atvaļinājumā Kanādā.
"Arsenāla" uzraudzības padomes loceklis un viens no festivāla idejiskajiem autoriem Māris Gailis sarunā ar aģentūru BNS atzina, ka atteikt tikties ar KM būtu nepieklājīgi, tādēļ "Arsenāla" organizatori uzaicinājumu, visticamāk, pieņemšot. Tomēr viņš neslēpa sarūgtinājumu, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) nolēmis festivālam naudu nepiešķirt, vienlaikus liekot noprast, ka nauda nav vienīgais, kā dēļ festivāla rīkotāji izšķīrušies "Arsenālam" pielikt punktu.
"Ir visādas problēmas," teica Gailis. Viņš minēja, ka, piemēram, "Rīgas nami" festivālam paredzētajos datumos kinoteātri "Splendid Palace" atkal atvēlējuši konkurentiem - "Baltijas pērlei", kaut arī "Arsenāls" uz telpām esot pieteicies agrāk. Piekāpties un "Baltijas pērles" dēļ pārcelt "Arsenālu" uz citu laiku, kaut arī tas 25 gadus vienmēr noticis septembrī, būtu sarežģīti, jo festivāla laiks jau laicīgi tiek saskaņots starptautiskā kinofestivālu kalendārā, norādīja Gailis.
"Rīgas namu" rīcību, priekšroku kinoteātra telpu īrē dodot "Baltijas pērlei", Gailis saista ar Pasākumu pārvaldes direktores Ilzes Saulītes-Jansones personīgo attieksmi pret festivālu. "Viņa saka, ka nesaprotot "Arsenāla" filmas," viņš minēja. Saulītes-Jansones viedokli aģentūrai BNS gan neizdevās uzzināt, jo viņa uz telefona zvaniem neatbildēja.
Arī kultūras ministres pārstāve vērsa uzmanību, ka KM jau iepriekš aicinājusi festivālus "Arsenāls" un "Baltijas pērle" atrisināt situāciju ar norises laiku pārklāšanos, ņemot vērā, ka pasākumiem tiek piešķirts publiskais finansējums. Tomēr līdz šim tas nav izdarīts. Bērziņa gan atturējās komentēt, vai tas varētu tikt izvirzīts kā priekšnoteikums valsts finansējuma saņemšanai, tomēr uzsvēra, ka "lūgums risināt šo jautājumu nenoliedzami ir spēkā".
Gailis pagaidām atturējās komentēt, vai jebkāda Kultūras ministrijas turpmākā rīcība varētu festivāla organizatoriem likt pārdomāt. Rīgā pagājušajā nedēļā arī ierodoties "Arsenāla" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Augusts Sukuts, kuram šajā lēmumā piederēšot pēdējais vārds.
Jau vēstīts, ka Rīgas starptautiskā kinofestivāla "Arsenāls" rīkotāji pēc 25 gadu darbības nolēmuši pārtraukt tā rīkošanu, jo tā arī nav izdevies iegūt finanšu atbalstu no valsts.
"Ja Valsts kultūrkapitāla fonds atbild, ka "Arsenāls" nav valstiski nozīmīgs pasākums, un Kultūras ministrija savos gaiteņos ir iestrēdzinājusi gadiem eksistējušu trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, tad acīmredzot šīm kultūras institūcijām tas nešķiet atbalstāms pasākums. Tas jau ir ļoti vienkārši – bez naudas jau neko nevar uztaisīt," paskaidroja Starptautiskā kino centra direktore Šarlote Līduma.
