“Policijas akadēmijai” jau 40 gadi: ko šodien dara kulta komēdijas zvaigznes
“Policijas akadēmija” bija viena no 80. gadu atpazīstamākajām komēdiju franšīzēm, kas balstījās uz vienkāršu, bet ļoti pateicīgu ideju — policijas skolā nonāk visdažādākie neveiksminieki, ekscentriķi un “nepareizie” cilvēki, kuri beigās pierāda, ka arī viņi var kļūt par policistiem.
Franšīzes aizsākumi meklējami 1984. gadā ar Hjū Vilsona režisēto komēdiju. Filmas sižets bija par jaunu pilsētas mēri, kura liek policijas akadēmijai pieņemt visus kandidātus — neatkarīgi no viņu spējām, pagātnes vai rakstura. Tieši šis absurdi demokrātiskais uzstādījums kļuva par pamatu visai franšīzei.
Kopumā tapa septiņas pilnmetrāžas filmas: no pirmās “Policijas akadēmijas” 1984. gadā līdz “Policijas akadēmija: Misija uz Maskavu” 1994. gadā. Franšīzei bija arī animācijas seriāls 80. gadu beigās un spēlfilmu seriāls 1997.–1998. gadā.
Lai gan kritiķi franšīzi bieži vērtēja skarbi, skatītāji to mīlēja. Pirmā filma kļuva par ļoti lielu komerciālu hitu — tā nopelnīja gandrīz 150 miljonus ASV dolāru visā pasaulē, bet visa franšīze kopumā — vairāk nekā 540 miljonus ASV dolāru.
Katrai filmai bija sava “trakā kompānija” — Mahonijs, Džonss ar neticamajām skaņas imitācijām, milzīgais, bet labestīgais Haitauers, ieroču fanāts Taklberijs, klusā, bet spēcīgā Huksa, stingrā Kalahana un mūžīgi apjukušais komandants Lasards.
Franšīze balstījās uz fizisku humoru, pārspīlētiem tēliem un absurdiem jokiem. 80. gados tas ļoti labi strādāja — filmas bija viegli saprotamas, starptautiski pārdodamas un labi skatījās arī televīzijā. Vēlāk gan šāda humora forma daļai skatītāju sāka šķist novecojusi, un ieņēmumi ar katru nākamo filmu kritās.
Pēc pirmās filmas pirmizrādes pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi. Daļa aktieru joprojām darbojas izklaides industrijā, citi izvēlējušies mierīgāku dzīvi, bet vairāku iemīļotu zvaigžņu vairs nav mūsu vidū.
