Iekšlietu ministrs: krievu valodas referendumam nauda nāca arī no Krievijas

Iekšlietu ministrs uzskata, ka daudz lielāka uzmanība jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet, kā to novērst, - pagaidām plāns tikai top.

Maija beigās valdībai būs jālemj, vai piešķirt 4,7 miljonus latu primārajiem sabiedrības integrācijas darbiem, informē "Nekā personīga". Patlaban ir apkopoti ministriju priekšlikumi mazākumtautību saliedētības jautājumu risināšanai, kas veido 11 lappušu garu dokumentu ar 40 dažādiem ieteikumiem.

Vienkopus salikti tik nozīmīgi plāni kā Latvijas televīziju apraides uzlabošana valsts nomalēs un latviešu valodas kursu organizēšana krievvalodīgajiem Latgales pierobežā un idejas izdot bukletus par vēsturi, rīkot koncertus, pastiprināt apraides jaudu radio kanālam, kurā pārraida Saeimas sēžu tiešraides, kā arī ir ieteikums premjeram biežāk braukt uz mazākumtautību skolām un ar uzrunām internetā aicināt atgriezties Latvijā ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

Premjera ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte (V) uzskata, ka plāns ir labs un krievu ekstrēmistu draudi esot pārejoša problēma.

"Postpadomiskā identitātes grupa, kas sevi sauc par krievvalodīgajiem, pamazām izsīkst. Tas, ko mēs šeit redzam kā ekstrēmas izpausmes, ir nevis tāpēc, ka šī identitāte kļūst stiprāka, bet tieši otrādi - viņa pamazām uzsūcās un pazūd," apgalvo Ēlerte.

Pretēji politiķu optimismam, skeptiski ir eksperti, kas uzskata: ar šādām nostādnēm vien nepietiks. Pirms nedēļas publicētajā gada pārskatā bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja arī Drošības policija. Dokuments liecina, ka mūsu valstī politiskās nestabilitātes radīšanai ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Latvijā ir pateicīga augsne Krievijas ietekmes nostiprināšanai, kam tiek izmantoti no Krievijas raidošie televīzijas kanāli.

Krievijas politikas pētnieks Andis Kudors atgādina, ka Krievijas propagandas mašīna strādā tik spēcīgi, ka ar valdībai prasītajiem 4,7 miljoniem latu būšot krietni par maz. Taču viņš novērtē pozitīvi politiķu vēlmi vispār ķerties pie jautājuma risināšanas.

Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska-Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc patlaban sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk.