Latviešu saistība ar Heraskeviča diskvalifikāciju, olimpiskās vērtības un komunikācijas trūkums - LOK komentē sasāpējušos jautājumus

2026. gada ziemas olimpiskās spēles Latvija noslēdza ar veselām divām medaļām, bet paralimpiskajās spēlēs pirmo reizi iegūta godalga ziemas forumā. Tomēr abos notikumos neiztika bez diskusijām, kas stiepās ārpus sporta - ukraiņu sportista Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija vēl pirms iziešanas uz starta skeletonā, krievu un baltkrievu dalība olimpiskajās spēlēs neitrālo atlētu statusā un zem sava karoga paralimpiskajās spēlēs. Pretrunīgi vērtēta arī Latvijas Olimpiskās komitejas vizīte pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentes Kērstijas Koventrijas. Jauns.lv vērsās pie LOK, saņemot atbildes uz vairākiem pašlaik publiski aktuāliem tematiem. 

Aiz muguras nozīmīgākais ziemas četrgades forums - olimpiskās spēles. Vai LOK ir veicis analīzi pēc spēlēm un kā vērtē rezultātus, organizatorisko līmeni un pašu paveikto? 

Pirmkārt, jāsaka liels paldies ģimenēm, ārstiem, fizioterapeitiem un visiem, kuri sagatavošanās posmā ir atbalstījuši un palīdzējuši sportistiem. Pateicoties visu iesaistei, mēs varējām aizvest Latvijas vēsturē lielāko delegāciju uz olimpiskajām spēlēm un pārstāvēt deviņus sporta veidus, 26 disciplīnās.

Atbildot uz jautājumu par izvērtējumu, informācijas apkopošana no federācijām un citām iesaistītajām pusēm vēl turpinās. Tomēr kopumā šīs spēles vērtējam kā izdevušās - esam izcīnījuši divas medaļas, sasnieguši daudz augstu rezultātu pirmajā desmitniekā, un sportisti ir pārspējuši gan personiskos, gan Latvijas rekordus. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka uz Milānu-Kortīnu devāmies ar jaunu delegāciju - vairāk nekā 50% sportistu olimpiskajās spēlēs piedalījās pirmo reizi.

Šajās olimpiskajās un arī paralimpiskajās spēlēs bija novērojams nozīmīgs politiskais konteksts - Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija, aizliegums ukraiņiem valkāt ekipējumu ar dažādiem uzrakstiem pret karu. Tikmēr krievus un baltkrievus pielaiž olimpiskajām spēlēm, paralimpiskajās spēlēs pat ļaujot startēt zem neitrāliem karogiem. Vai LOK kā sporta jumtorganizācija ir ko darījusi, lai mēģinātu šos lēmumus ietekmēt (proti, nepieņemt) un vai vispār LOK ir kāda ietekme šādos jautājumos starptautiskajā arēnā? 

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) šajos jautājumos darbojas vairākos līmeņos. Mēs regulāri iesaistāmies diskusijās un sarunās ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Starptautisko Olimpisko komiteju un citu valstu nacionālajām olimpiskajām komitejām, lai paustu savu nostāju un meklētu kopīgus risinājumus.

Šobrīd esam aktualizējuši divus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas cieņpilni pieminēt aizgājējus, ja sportisti to vēlas darīt uz savām starta formām. Nav pieņemami, ka vienā sporta veidā tas tiek aizliegts, bet citos - atļauts. Otrkārt, Eiropā visos līmeņos nepieciešama vienota pieeja pasākumu organizēšanai un sportistu uzņemšanai. Šobrīd prasības Eiropas valstīs atšķiras.

Vienlaikus būtiski stiprinām sabiedroto saiknes un sadarbību, veidojot ciešāku koordināciju ar valstīm, kurām ir līdzīga izpratne par sporta vērtībām un starptautisko atbildību. Tas ļauj ne tikai skaidrāk formulēt kopīgas pozīcijas, bet arī efektīvāk tās aizstāvēt sporta vidē.

Īpaši cieši sadarbojamies ar Ukrainas Olimpisko komiteju, ar kuru esam saskaņojuši savu stratēģiju - esam skaidri pauduši atbalstu Ukrainai, aizstāvam tās pozīcijas un konsekventi nosodām agresorvalstu rīcību. Šī sadarbība nav formāla, bet balstīta ikdienas dialogā par aktuālajiem jautājumiem un iespējamo rīcību starptautiskajā sporta vidē.

Jāņem vērā, ka Latvijas Olimpiskā komiteja ir viena no 206 nacionālajām olimpiskajām komitejām pasaulē. Tas nozīmē, ka mūsu ietekme nav absolūta - lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, un ne vienmēr tas, kas ir pašsaprotams Latvijā vai Baltijā, ir vienlīdz skaidri uztverams citviet. Daudzām valstīm ir atšķirīgs politiskais un drošības konteksts, kas ietekmē to skatījumu. Tāpēc tas ir nepārtraukts darbs - katru dienu jāreaģē uz jauniem notikumiem, jāmeklē sabiedrotie un jāstiprina kopējā izpratne. Dažkārt tas izpaužas publiskos paziņojumos, bet biežāk - mērķtiecīgā un sistemātiskā darbā aizkulisēs, kur arī veidojas reālā ietekme uz starptautiskajiem lēmumiem.

Publiskajā telpā spriests par latviešu sporta amatpersonu lomu Vladislava Heraskeviča diskvalifikācijā. Cik daudz varat komentēt, vai konkrētās personas (Einars Fogelis, Gatis Gūts, Normunds Kotāns, Mārtiņš Dambergs) bija iesaistītas lēmuma pieņemšanā un vai esat no tiem prasījuši kādus skaidrojumus situācijai? 

Par šo jautājumu esam savstarpēji komunicējuši un to pārrunājuši. E. Fogelim ar šo situāciju nav tiešas saistības, jo viņš pārstāv citu sporta veidu - kamaniņu sportu, nevis skeletonu un bobsleju. Savukārt M. Dambergs par konkrēto gadījumu un tā iznākumu uzzināja no medijiem. Jāpiebilst, ka šāda veida jautājumus sacensību norises vietā izskata un lēmumus pieņem attiecīgā sporta veida speciāli izveidota organizatoru žūrija, kas risina sacensību laikā radušos aktuālos jautājumus.

Vai olimpiskās spēles arī mūsdienās projicē to vēsturisko garu? Vai laikā, kad no spēļu rīkošanas SOK nopelna pat miljardus, nevajadzētu atalgot arī pašu sportistus jeb dalībniekus ar ko vairāk nekā tikai iespēju baudīt "olimpisko garu", atrodoties kopmītņu tipa pilsētiņā? 

Olimpiskās spēles arī mūsdienās saglabā savu vēsturisko un vērtību balstīto garu, taču vienlaikus ir būtiski skaidrāk komunicēt, kā mūsdienu olimpiskā sistēma reāli atbalsta sportistus.

Nereti sabiedrībā veidojas priekšstats, ka sportistu ieguvums no dalības olimpiskajās spēlēs aprobežojas tikai ar simbolisko “olimpisko garu”. Tomēr praksē sportisti jau ilgstoši saņem mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu sagatavošanās procesā, galvenokārt caur Olimpiskās solidaritātes programmām. Piemēram, gatavojoties Milānas-Kortīnas olimpiskajām spēlēm, Latviju šajā programmā pārstāvēja desmit sportisti, un visi arī kvalificējās un startēja spēlēs. Programma norisinājās no 2023. gada novembra līdz pat šī gada februārim. Savukārt nākamajam ciklam - Losandželosas olimpiskajām spēlēm - solidaritātes programma jau ir uzsākta, un tajā Latviju pārstāv 12 sportisti, kuri katru mēnesi saņem finansiālu atbalstu.

Būtiski uzsvērt, ka ievērojami resursi tiek ieguldīti arī starpspēļu periodā. Tāpat būtiska daļa resursu tiek novirzīta arī pašu spēļu organizēšanai. Turklāt runa nav tikai par vasaras un ziemas olimpiskajām spēlēm - katru otro gadu tiek organizētas arī pasaules Jaunatnes olimpiskās spēles, kas ir svarīgs posms jauno sportistu attīstībā. Papildus  tam Olimpiskā solidaritāte nodrošina plašu atbalsta spektru – tiek finansēti ne tikai sportistu sagatavošanās procesi, bet arī izglītības un profesionālās pilnveides iespējas, duālās karjeras programmas, treneru attīstība, kā arī dažādi sporta attīstības un sabiedriskie projekti.

Vienlaikus jāņem vērā, ka mūsdienu sporta pasaulē pastāv plašs komerciālu sporta un izklaides pasākumu klāsts, kuros sportisti var saņemt tiešu monetāru atlīdzību par dalību un rezultātiem. Šo iespēju apjoms ir atkarīgs no konkrētā sporta veida tirgus situācijas. 

Olimpiskā kustība vēsturiski ir izvēlējusies atšķirīgu pieeju, kas balstīta tā sauktajā Eiropas sporta modelī. Tā paredz, ka lielākā daļa ienākumu tiek reinvestēta sporta sistēmas kopējā attīstībā - infrastruktūrā, organizāciju kapacitātē un, īpaši, sportistu sagatavošanās atbalstā. Šī ir konceptuāla atšķirība: nevis tieša samaksa par konkrētu startu, bet gan ilgtermiņa ieguldījums sportista attīstībā un visas sporta ekosistēmas stiprināšanā. 

Ar kādu mērķi LOK devās vizītē uz Lozannu pie SOK un tās prezidentes Kērstijas Koventrijas, kura pēc skeletonista Heraskeviča diskvalifikācijas, aizliedzot startēt pat pirms izdomātā pārkāpuma, un citiem izteikumiem olimpisko spēļu laikā vērtēta pretrunīgi? Vai varat atklāt, ko pārrunājāt tikšanās laikā?

Esam jau iepriekš komentējuši, ka, pirmkārt, šī vizīte bija plānota jau labu laiku iepriekš, taču saspringtā pirmsolimpiskā perioda dēļ to līdz Milānai-Kortīnai nebija iespējams īstenot.

Otrkārt, paralēli tikšanās reizei ar SOK prezidenti, kuras laikā pārrunājām arī sarežģītos sporta politikas un agresorvalstu jautājumus, vizīte kopumā bija ļoti piesātināta un rūpīgi saplānota, lai intensīvā laikā varētu aptvert un izrunāt pēc iespējas vairāk aktuālo jautājumu. Ar kolēģiem tika apspriests plašs tematu loks, tiekoties ar pārstāvjiem no vairāk nekā pieciem departamentiem.

Sarunās analizējām gan aizvadīto olimpisko spēļu rezultātus no dažādiem aspektiem, gan nākamo vasaras olimpisko spēļu (Losandželosa 2028) izaicinājumus un iespējas. Tāpat tika pārrunāta aktuālā pasaules Jaunatnes olimpiāde (Dakārā 2026), kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas īstenoto projektu apjoms un sasniegtie rezultāti. Īpaša uzmanība tika pievērsta projektiem “Olimpieši skolās”, “Sporto visa klase” un “Olimpiskā mēneša/Olimpiskās dienas” iniciatīvām, kā arī mārketinga un komunikācijas jautājumiem kopumā.

Kāpēc LOK pēdējā laikā izvairījies no dalības publiskās diskusijās citos medijos par sporta jautājumiem? 

Latvijas Olimpiskā komiteja vienmēr ir gatava sniegt atbildes un komentārus, veidot konstruktīvu dialogu un dot iespēju pilnvērtīgām intervijām. Vienlaikus komunikācijā svarīgi ievērot vienu no olimpiskajām pamatvērtībām – cieņu. Nepieļaujama ir informācijas atspoguļošana, kas balstīta nepilnīgos vai maldinoši pasniegtos faktos un kas aizskar personu cieņu.