Sabīne Šnē “Saules stari beidzas augu lapās”.  Intervence Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīvā

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā. Projekta kuratore – Andra Silapētere.

Saules stari beidzas augu lapās: par intervenci

Sabīne Šnē ir māksliniece, kura pēta attiecības starp cilvēkiem un vairāk nekā cilvēkiem, pievēršoties tam, kā organismi un elementi uztur dzīvību uz Zemes un kā tos ietekmē dabas resursu ekspluatācija. Viņas radošā darbība aptver video, 3D animāciju, skaņu, radošo rakstīšanu, skulptūru un zīmējumu.  Mākslinieces intervence LLMC arhīvā un bibliotēkā ir daudzslāņaina video eseja un zīmējumu sērija, kas atspoguļo mainīgās attiecības starp cilvēku, dzīvo dabu, zemi un atšķirīgām varas struktūrām. 

Darbs apvieno LLMC arhīvā pieejamos materiālus ar personīgām atsaucēm un pārdomām par četrām grupas izstādēm pēdējo 30 gadu nogrieznī: Sorosa mūsdienu mākslas centra Rīga grupas izstādi “Ģeo-Ģeo” (1996, kurators Jānis Borgs), un trīs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes: “Mūsdienu utopija” (2001, kurators Frenks Vāgners), “Nenorunātās tikšanās” (2019, kuratoru kolektīvs Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere), “Dekoloniālās ekoloģijas” (2022, kuratore Ieva Astahovska). Sabīnes Šnē darbā mākslas notikumi krustojas ar mākslinieces atmiņām un ikdienas pieredzes fragmentiem, un arhīva dokumenti tiek pamīšus kārtoti ar materiāliem, kas atrasti telefona kameras galerijā, datora mapēs ar neturpinātiem eksperimentiem un skiču kladē.

“Saules stari beidzas augu lapās” pievērš uzmanību tam, kā dzīvā daba mākslā un institucionālajā valodā no ainavas vai resursa pārvēršas par visus skarošu politisku un ekoloģisku jautājumu. Māksliniece aktualizē dziļāku un kritiskāku skatu uz mākslu un tās valodu kā aktīviem, nevis pasīviem procesiem. Dziļi subjektīvais un arhīvā dokumentētais darbā kļūst par lieciniekiem tam, ka ne tikai dzīvā daba tiek attēlota vai izmantota, bet tā kļūst arī par iemeslu, kas maina mūsu uztveri par politisko un ekoloģisko realitāti.

Drošības zonas un mainīgas laika līnijas: projekta konteksts un programma

Projekta programmu veido sarunu darbnīcu cikls ar dalībniekiem no Baltijas, Centrālās un Austrumeiropas, kā arī mākslinieku Luīzes Rukšānes, Rūdolfa Štamera un Sabīnes Šnē intervences LLMC arhīvā un bibliotēkā. Mākslinieku intervenču kopums LLMC arhīvā un bibliotēkā būs skatāms līdz 2026. gada 30. septembrim no trešdienas līdz piektdienai plkst. 12.00–18.00. Apmeklējums ir bez maksas.

Norišu cikla “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” centrā ir Latvijas Laikmetīgā mākslas centra arhīvs, kura vēsture aizsākas 1993. gadā, kad darbu sāka Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga (SMMC-Rīga). Viens no tā darbības uzdevumiem bija vākt un izplatīt informāciju par laikmetīgo mākslu Latvijā. Pēc SMMC-Rīga darbības pārtraukšanas 1999. gadā tā funkcijas pārņēma LLMC, būtiski papildinot, pārskatot un paplašinot uzkrāto informāciju. Šodien tas ir viens no svarīgākajiem arhīviem, kas atsedz laikmetīgās mākslas procesus Latvijā, sākot no 1960. gadiem.

Pēdējā desmitgadē LLMC galvenā uzmanība ir bijusi vērsta uz arhīva kontekstualizāciju, pētot tādas tēmas kā dzimte, minoritātes, individuālā un kultūras atmiņa, kā arī vides jautājumi. Viens no veidiem, kā pārskatīt pagātni, ir izmantot laikmetīgās mākslas stratēģijas un iesaistīt pētniekus un māksliniekus no Baltijas reģiona un bijušajām sociālistiskā bloka valstīm. Tomēr savu svarīgumu šajos procesos nezaudē jautājums par ilgtspējīgas un kritiskas analīzes iespējām. Tādēļ “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” iedziļinās tajā, kā atšķirīgas un alternatīvas pētnieciskās, radošās un  institucionālās prakses var mainīt mūsu domāšanu par zināšanu veidošanu kultūrā un mākslā un kā šie procesi tiek aktualizēti.

Projektu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Projekta kuratore ir Andra Silapētere. Projektu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Valsts Kultūrkapitāla fonds.