Aleksandra un Aleksandrs - pāris, kas saderinās "Rimi Rīgas maratonā"
Aleksandra un Aleksandrs iepazinās "Rimi Rīgas maratonā" - abi bija mediķi, kas laiku pa laikam bija redzējušies universitātes gaiteņos. Pēc sacensībām viņi Brīvības ielā uzsāka sarunu, un pat iedomāties nespēja, ka pēc dažiem gadiem šajā pat vietā viņu ceļi savīsies uz mūžu.
"Mēs iepazināmies maratonā, kad bijām mediķi. Aleksandra ir daktere rezidentūrā, es esmu sestajā izlaiduma kursā. Mēs iepazināmies Brīvības ielā, sēdējām kopā, ēdām bulciņas pēc maratona, abi bijām 'mediķi uz riteņiem'," stāsta Aleksandrs. Lai gan iepriekš viņi bija redzējušies universitātē, tieši šis skrējiens kļuva par vietu, kur sākās viņu stāsts.
Pēc vairākiem kopā pavadītiem gadiem Aleksandram radās ideja sasaistīt bildinājumu ar viņu iepazīšanās vietu. "Pagājušajā gadā jau bija skaidrs, ka mums varētu būt kāzas. Es jautāju Aleksandrai: 'Kā tu gribi? Lai mēs aizejam kopā, izvēlamies gredzenu vai kaut ko citu?' Viņa atbildēja: 'Es gribu kā visas meitenes, lai tu mani pieķer kaut kur, tā lai tas ir – pārsteigums.'" Ar šo domu Aleksandrs jau rudenī pieteicās maratonam, mudinot Aleksandru trenēties un, neizrādot savus patiesos nolūkus, motivēja viņu piedalīties skrējienā.
Sākotnējais plāns bija bildināt pusmaratonā, taču treniņos kļuva skaidrs, ka fiziski tas nebūs iespējams. "Aleksandra nebija ļoti priecīga par skriešanu, un man bija svarīgi maratona laikā nesastrīdēties," viņš atzīst. Tāpēc Aleksandrs izstrādāja citu stratēģiju – iesaistīja savā plānā sacensību organizatorus un draugus, kuri palīdzēja viņam ar foto un video uzņemšanu. "Bija sarunāts ar organizatoriem, ka tas viss būs nemanāmi. Maratona vadītājs mikrofonā pateiks: 'Oho, cik daudzi skrien pāros! Interesanti, kā jūs esat iepazinušies?' Tad viņš 'nejauši' pieskrēja pie manis, un es atbildēju, ka mēs iepazināmies šeit, un tālāk kā ieplānots – bildinājums."
Lai gan Aleksandrs bija pārliecināts par atbildi, satraukums bija neizbēgams - viss kas varēja gadīties. "Mūs sagaidīja ar kamerām un pēc bildinājuma izteikšanas turpat arī nointervēja. Tas bija stresaini, un to ļoti labi var redzēt ierakstā, tomēr mums ir brīnišķīgs bildinājuma ieraksts," viņš atceras.
Pēc bildinājuma video ātri izplatījās sociālajos medijos, un viņu stāsts kļuva zināms plašākai auditorijai. "Atceros, ka uzreiz pēc bildinājuma sociālajos medijos tika ielikts video, paldies maratona organizatoriem. Kad finišējām, visi jau zināja mūsu stāstu - mūsu draugi un kolēģi uzzināja par bildinājumu no "Instagram", jo visi seko maratonam," viņš piebilst. Dažas nedēļas vēlāk kāzu vadītājs citās kāzās viņus atpazina kā "to pāri no maratona". Aleksandrs smejoties saka: "Patiesībā tas ir ļoti vienkāršs ieteikums pārējiem – ja gribat kļūt slaveni, atrodiet pasākumu un bildiniet!"
Noslēgumā Aleksandrs uzsver, ka šis maratons ne tikai iezīmēja viņu attiecību nozīmīgākos mirkļus, bet arī motivēja viņus turpināt skriet. "Kad pabeidzām skrējienu, abi apņēmāmies, ka nākamgad vismaz pusmaratons ir jānoskrien," viņš saka. Skriešana, pēc viņa domām, simbolizē arī spēju pārvarēt sevi. "Grāmatas jālasa, jo nav tādu problēmu, ar ko nav saskāries kāds cits. Jāskrien maratoni, jo tajos tu pārspēj sevi. Kaut kādā brīdī negribi to darīt, bet piespied sevi, un pēc tam esi priecīgs." Un, lai gan skriešana Aleksandrai joprojām nepatīk, nākamajos maratonos viņi plāno piedalīties jau kā ģimene.
