Visu vai neko! Latvijas hokejistiem izšķirošā cīņa par palikšanu augstākajā divīzijā

Duelis "O2" arēnā Prāgā sāksies plkst.17.15 pēc Latvijas laika. Spēli tiešraidē pārraidīs kanāli TV3, TV5, "Viasat Sport Baltic" (VSB) un virszemes bezmaksas kanāls OTV.

Kā zināms, šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, bet pēc tam ar 2:4 atzina mājinieces Čehijas pārākumu. Savukārt pasaules čempionāta trešajā spēlē Latvija pirmdien ar 1:8 kapitulēja Zviedrijas priekšā, bet pēc divām dienām Latvijas valstsvienība izcīnīja pirmo uzvaru čempionātā, kad papildlaikā ar 2:1 pārspēja Šveici.

Tikmēr piektdien Latvija cieta ļoti sāpīgu neveiksmi ar 1:2 pret Vāciju, kas lika tai zaudēt reālas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā, bet dienu vēlāk vien papildlaikā ar 2:1 tika uzvarēta Austrija.

Savukārt Francija čempionātu iesāka ar diviem zaudējumiem - vispirms ar 1:2 piekāpjoties Vācijas, bet pēc tam nākamajā dienā kapitulējot 1:3 Šveices hokejistu priekšā. Nākamajā cīņā francūžiem jau "sausā" uzvara 2:0 pret Austriju, bet pēc divām dienām sāpīgs zaudējums čehiem ar 1:5.

Sestdien Francija minimāli ar 3:4 piekāpās Kanādai, bet pirmdien ar 2:4 kapitulēja Zviedrijas valstsvienībai.

Pēc šīm cīņā A apakšgrupas kopvērtējumā līdere ar sešās spēlēs maksimāli iekrātajiem 18 punktiem ir Kanāda, bet no tās par diviem punktiem atpaliek Zviedrija, kamēr Čehijai 13 izcīnīti punkti. Tikmēr deviņi punkti ir Šveicei, bet septiņi punkti ir Vācijai, kam ar pieciem punktiem seko Austrija. Aiz tās ar četriem punktiem ir Latvija, bet trīs punktus iekrājusi Francija.

Pirms Latvijas izlases cīņas, spēli A apakšgrupā plkst.13.15 aizvadīs Austrijas un Kanādas hokejisti, bet B apakšgrupā tiksies Norvēģijas un Baltkrievijas valstsvienības. Savukārt, kad plkst.17.15 dueli aizvadīs Latvija un Francija, Ostravā tiksies ASV un Slovākija. Apakšgrupu turnīrs noslēgsies plkst.21.15, kad Prāgā mājinieki čehi mēros spēkus ar Šveici, bet B apakšgrupā Somija dosies cīņā ar Krieviju.

Ja Austrija otrdien neatņems punktus Kanādai, Latvijas izlasei, lai paliktu elites divīzijā, cīņā ar francūžiem pietiks ar vienu punktu. Tādā gadījumā pa pieciem punktiem būs gan Austrijai, gan Francijai, gan Latvijai, taču, ņemot vērā savstarpējās spēles, sesto vietu grupā ieņems francūži, kuriem septītajā vietā sekos Latvijas hokejisti, bet elites divīziju nāksies pamest Austrijai.

Ja Austrija cīņā ar Kanādu atņems kaut vienu punktu, Latvijai, lai paliktu elites divīzijā, būs jāuzvar francūži vai nu papildlaikā, vai pamatlaikā.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu, bet Francija ar pieciem panākumiem ieņēma piekto pozīciju.

EHC turnīra ietvaros komandas tikās arī savstarpējās pārbaudes spēlēs, kad Rīgā abos mačos zaudējumu piedzīvoja Latvijas izlase, piekāpjoties ar 1:2 un 0:1. Vienīgos vārtus šajās cīņas Latvijas izlases labā guva valstsvienības debitants Rodrigo Ābols.

Astoņi Francijas izlases spēlētāji ir no pašmāju čempionāta, bet pieci no Somijas. Tikmēr trīs hokejisti spēlē Vācijā, bet divi Šveicē. Pa vienam francūzim izlasē ir no Polijas un Zviedrijas čempionātiem, kā arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL), Amerikas Hokeja līgas (AHL) un Nacionālās hokeja līgas (NHL).

Spēcīgāko hokeja līgu pasaulē Francijas komandā pārstāv Dalasas "Stars" uzbrucējs Antuāns Rusels, kurš regulārā čempionāta 80 cīņās ir guvis 13 vārtus un izdarījis 12 rezultatīvas piespēles.

Zīmīgi, ka Francijas izlases vārtsargam Kristobalam Uē šis ir jau 11 pasaules čempionāts, bet "sauso" uzvaru viņš spēja izcīnīt tikai šogad. Savukārt latviešu vārtsargam Edgaram Masaļskim šis ir jau 14 turnīrs no 19 Latvijas izlases pasaules čempionātiem augstākajā divīzijā.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkojas Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešamas meistarsacīkstēs bija četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices, kas netika paveikts.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas - pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvo aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, "domājot par nākotni", treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un "O2" arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā - bukmeikeru kantoris "viensviens.lv" prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs "vienā vai divos" mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī "Optibet" un "Olybet" bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes - 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

vārtsargi - Ervīns Muštukovs (Olborgas "Pirates", Dānija), Edgars Masaļskis ("Ambri-Piotta", Šveice), Jānis Kalniņš (Dunaūjvārošas "Acelbikak", Ungārija);

aizsargi - Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi - Rīgas "Dinamo"), Māris Jass (Znojmo "Orli", Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī "Red Ice", Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno "Foxes", Itālija), Toms Andersons (Trenčīnas "Dukla", Slovākija);

uzbrucēji - Rodrigo Ābols ("Rīga"), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi - Rīgas "Dinamo"), Koba Jass (Liberecas "Bili Tygri", Čehija), Lauris Bajaruns (Hersholmas "Rungsted", Dānija), Jānis Sprukts ("Fribourg-Gotteron", Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko "Val Pusteria", Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas "Dinamo", Krievija), Ņikita Jevpalovs (Blēnvilas-Buābriānas "Armada", Kanāda).

vārtsargi - Florians Ardī (Minhenes "Red Bull", Vācija), Kristobals Uē ("Lausanne", Šveice), Ronans Kemenērs (Mikeli "Jukurit", Somija);

aizsargi - Antuāns Manavjans, Žonatans Žanils (abi - Ruānas "Dragons", Francija), Žoans Ovitū ("IFK Helsinki", Somija), Benžamēns Didē-Fovels (Aiovas "Wild', AHL), Tedijs Trabišē (Gapas "Rapaces", Francija), Florāns Čakiačvili ("Diables Rouges", Francija), Nikolā Bešs (Tihi GSK, Polija), Kevins Ekēfjēls (Langnavas "Tigers", Šveice);

uzbrucēji - Joriks Trejē (Grenobles "Bruleurs de Loups, Francija), Damjēns Flerī (Stokholmas "Djurgarden", Zviedrija), Lorēns Menjē (Štraubingas "Tigers", Vācija), Valentīns Klero (Lempēles "LeKi", Somija), Stefāns da Kosta (Maskavas CSKA), Antuāns Rusels (Dalasas "Stars", NHL), Žiljēns Derosjē, Luiks Lamperjē (abi - Ruānas "Dragons", Francija), Damjēns Ro (Briansonas "Diables Rouges", Francija), Antonijs Gutigs (Mikeli "Jukurit", Somija), Saša Trejē (Štraubingas "Tigers", Vācija), Tedijs da Kosta (Lahti "Pelicans", Somija), Antuāns Rešs (Dižonas "Ducs", Francija), Šarls Bertrāns (Vāsas "Sport", Somija).

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA