Hale Berija atklāj diētu, kas palīdz viņai 51 gada vecumā tik lieliski izskatīties

„Tā kā lielāko dzīves daļu esmu bijusi diabētiķe, man vienmēr pret ēdienu nācās attiekties nopietni,” raksta „Oskara” balvas laureāte. „Gadiem ilgi es ievēroju keto jeb ketogēno diētu. Neieredzu vārdu „diēta”. Kad redzat vārdu „diēta”, ziniet, ka es iedrošinu jūs padomāt par to kā dzīvesveida maiņu, bet NE DIĒTU! Keto – tas ir zema ogļhidrātu satura plāns, kas patiesībā liek jūsu ķermenim pašam dedzināt taukus kā trakam. Es arī ticu, ka [šī diēta] lielā mērā palīdzējusi aizkavēt manu novecošanās procesu.”

„Keto dzīvesveids sniedz tik daudz priekšrocību, kā, piemēram, svara zudumu (mammas, tā mēs atbrīvojamies no grūtnieču vēderiņiem), kontrolētu apetīti, vairāk enerģijas un labāku smadzeņu darbību,” turpina aktrise. „Ja esat tādi paši kā es, jūs iespējams varēsiet izmainīt 2. tipa diabētu, jums būs labāka fiziskā izturība, labāks ādas stāvoklis un arī mazāk pūtīšu. Tā palīdz kontrolēt arī migrēnas lēkmju biežumu!”

Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem Hale Berija paziņoja, ka viņai vairs nav 1. tipa diabēts, kad nepieciešamas regulāras insulīna injekcijas. Viņa sevi pieskaita 2. diabēta tipam, kad ir jāievēro uztura režīms, bet injekcijas nav nepieciešamas. Aktrise uzskata, ka viņai par to jāpateicas keto diētai un sportam.

Par šo specifisko diētu Berija intervijās ieminējusies laiku pa laikam. „Zvēru pie ketogēnās diētas,” divu bērnu mamma reiz izteicās pārraidē „Mamarazzi”. „Tā ir vienkārša. Tajā nav cukura un ogļhidrātu. Tu savam ķermenim piespied nevis sadedzināt cukuru, lai gūtu enerģiju, bet dedzināt veselīgos taukus, kādi ir atrodami avokado, kokosriekstu eļļā un olās. Tu sāc uzturā lietot veselīgos taukus. Arī sviests var būt daļa no tavas diētas. Tu uzturā lieto olbaltumvielas (proteīnu), riekstus, pākšaugus. Tu sāc skolot savu ķermeni. Tavs ķermenis sāk dedzināt taukus nevis cukuru. Bet, kad tu sāc dedzināt taukus, arī tavi apkārtmēri samazinās.”

No vēstures

Tā saukto ketogēno diētu savulaik izstrādāja epilepsijas slimniekiem. Hjū Konklins uzskatīja, ka šo slimību provocē organismā esošie toksīni. Savukārt, ja pacients ieturot 18-25 dienu ilgu ūdens-badošanās kūri, toksīni no organisma tiekot izvadīti. Pirms simts gadiem veiktajos pētījumos secināts, ka badošanās laikā organisms izstrādā vielas – acetonu, beta-hidroksibutarātu un acetoacetātu jeb ketoni. Tālajā 1921. gadā Rasels Vailders šo nosauca par ketogēno diētu un izmantoja epilepsijas ārstēšanā, jo pētījumi rādījuši, ka tā palīdzējusi 90% slimo bērnu un 50% epilepsijas mocītu pieaugušo.

Tikai sešdesmitajos gados atklāja, ka ketonvielu skaits pieaug taukskābju rezultātā, un sāka diētā iekļaut arī taukiem bagātus produktus.

Kas ir keto diēta?

Mūsdienās par keto diētu dēvē ārkārtīgi zema ogļhidrātu satura diētu, kas sevī ietver normālu olbaltumvielu daudzumu un pastiprinātu tauku daudzumu. No ēdienkartes pilnībā nākas izsvītrot maizi, graudaugus, saldus augļus un ogas, kā arī visa veida saldumus, medu, saldinātus dzērienus un augļu sulas. Taču šajā ēdienkartē atrodams daudz taukiem bagātu produktu, kā sviests, augu eļļa, trekna gaļa un zivis, olas, trekns piens un piena produkti.

Keto diētā uzņemto ogļhidrātu daudzums samazināts līdz minimumam, sastādot vien aptuveni 5% no ēdienkartes. Dedzīgākie šīs diētas piekritēji ogļhidrātu daudzumu samazina līdz nullei.

Vienmēr ticis uzsvērts, ka tieši ogļhidrāti ir galvenais organisma enerģijas avots. Taču keto diētas atbalstītāji norāda, ka, nesaņemot tos, organisms sāk viltīgi ražot enerģiju no taukiem. Lietojot ogļhidrātiem bagātu uzturu organisms tos spēj sašķelt līdz vienkāršai glikozei un tādējādi baro organismu, sniedzot tam enerģiju. Bet tā kā keto diēta neparedz ogļhidrātu uzņemšanu, aknas sašķeļ taukus taukskābju ketonvielās. To mēdz dēvēt par tauku vielmaiņas starpproduktu, ko organisms turpmāk izmanto kā enerģijas avotu glikozes vietā. Keto dietas piekritēji uzskata, ka cilvēks varot pilnvērtīgi funkcionēt, arī pārtiekot tikai no taukiem.

Pētījumos gan apliecinājies, ka bērniem šāda diēta var būt kaitīga. Var rasties organisma atūdeņošanās, vemšana, kuņģa gļotādas iekaisumi un pat veidoties nierakmeņi.

Der atcerēties, ka tauki iedalās divās kategorijās – piesātinātie un nepiesātinātie. Tie atšķiras ar ķīmisko formulu. Nepiesātinātie tauki ir labi veselībai, tos satur tādi produkti kā rieksti, zivis, avokado un augstas kvalitātes augu eļļa. Savukārt piesātinātie tauki var veicināt sirds-asinsvadu saslimšanas. Tie parasti atrodami dzīvnieku izcelsmes produktos – gaļā, speķī, subproduktos, sviestā un sierā. Šos taukus būtu vēlams lietot ar mēru.