Vīrieši nesaka komplimentus, jo jūtas nedroši, uzskata eksperte

Seksualitātes konsultante un autore Redžīna Hekerte apgalvo, ka komplimentu trūkumam var būt daudz spēcīgāka ietekme, nekā sākotnēji šķiet, ziņo Focus.de. Tas, kas ikdienā šķiet sīkums, bieži vien skar delikāto vajadzību tikt pamanītam un novērtētam. Ja ilgstoši nav komplimentu vai jauku vārdu, daudzas sievietes sāk meklēt problēmu sevī.

Domas “Vai viņš mani joprojām uzskata par pievilcīgu?” vai “Varbūt es vairs neesmu tik skaista?” galu galā var nostiprināties un kļūt par pastāvīgu iekšēju neuzticēšanos. Tomēr, pēc Hekertes domām, šādi secinājumi parasti neatbilst realitātei. Komplimenti nav objektīvs pievilcības vai mīlestības mērs. Biežāk tie atspoguļo cilvēka pašapziņu un spēju paust jūtas.

Klusēšana ne vienmēr nozīmē noraidījumu

Eksperte skaidro, ka cilvēki izsaka mīlestību un uzmanību tā, kā viņiem mācīts kopš bērnības. Dažiem komplimenti un uzslavas rodas dabiski, savukārt citiem ir grūti atrast pareizos vārdus. Problēma ir tā, ka cilvēka smadzenes bieži vien partnera klusēšanu interpretē personīgi. Tad klusēšana kļūst par noraidījuma zīmi, pat ja tam nav reāla pamata.

5 izplatīti iemesli, kāpēc vīrieši nesaka komplimentus

Pēc Redžīnas Hekertes teiktā, tiklīdz saproti iemeslus, tu vari reālistiskāk novērtēt situāciju un vairs automātiski nesaistīt to ar savu izskatu.

Pirmais iemesls ir nedrošības sajūta. "Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, daži vīrieši neizsaka komplimentus, jo jūtas nedroši," saka eksperte. Pēc viņas teiktā, viņi baidās pateikt kaut ko nepiedienīgu, izskatīties banāli vai tikt pārprasti. Īpaši tie vīrieši, kuriem nav lielas pieredzes sarunās par jūtām. Tāpēc viņi izvēlas klusēšanu kā drošāku variantu. Tā parasti nav vienaldzība, bet gan apmulsums.

Otrais iemesls – viņi to nekad nav mācējuši. Daudzi vīrieši ir auguši vidē, kur jūtas reti tika atklāti paustas. Uzslavas, apbrīna vai emocionāla valoda nav bijusi ierasta ikdienas sastāvdaļa. Ko cilvēks nav redzējis bērnībā, to viņam vēlāk ir grūti lietot savā dzīvē. Šādiem vīriešiem komplimenti nav pašsaprotami – bieži vien tas viņiem jāapgūst jau pieaugušā vecumā.

Trešais iemesls – rutīna ilgtermiņa attiecībās. Hekerte uzsver, ka laika gaitā partnera pievilcība kļūst par kaut ko pašsaprotamu. Tas, kas attiecību sākumā tika aktīvi pamanīts un skaļi nosaukts, laika gaitā kļūst par ieradumu. Tas nenozīmē, ka partnere ir kļuvusi mazāk skaista vai mazāk novērtēta – vienkārši viņas pievilcība vairs netiek komentēta tik aktīvi kā iepriekš.

Ceturtais iemesls – mīlestība tiek izrādīta citādi. Ne visi vīrieši vārdus izmanto kā galveno mīlestības izpausmi. Daži savas jūtas demonstrē ar darbiem: viņi rūpējas, uzņemas atbildību, palīdz risināt problēmas vai ir uzticami ikdienas dzīvē. Viņiem tas ir skaidrs mīlestības pierādījums. Problēma rodas, ja partnere šādu uzvedību nepieņem kā uzmanības izrādīšanas veidu, jo vārdi viņai ir daudz svarīgāki.

Piektais iemesls – komplimentu nozīmes pārprašana. Pēc ekspertes teiktā, daudzi vīrieši vienkārši neapzinās, kādu ietekmi var atstāt pat vienkāršs kompliments un cik daudz tas veicina partneres emocionālo labsajūtu. Tas, kas vīrietim šķiet nenozīmīgs sīkums, sievietei bieži vien ir liela emocionāla vērtība. Ja šīs uztveres nav, trūkst arī motivācijas mainīt uzvedību.

Komplimentu trūkums neliecina, ka esi nepievilcīga

Redžīna Hekerte uzsver, ka, iespējams, vissvarīgākais ir saprast vienu lietu: komplimentu trūkums ne vienmēr ir pazīme, ka cilvēks ir kļuvis mazāk pievilcīgs. Tomēr daudzas sievietes sāk domāt šādi, iekrītot paškritikas slazdā. Kad partnera uzvedība pastāvīgi tiek saistīta ar sevi pašu, pieaug neuzticēšanās un paškritika. Cilvēks sāk biežāk salīdzināt sevi ar citiem, kritiskāk vērtēt savu izskatu un negatīvi interpretēt pat neitrālas situācijas. Tādā veidā veidojas spirāle, kas kaitē ne tikai pašapziņai, bet arī attiecībām.

Nedrošība laika gaitā maina uzvedību – cilvēks kļūst jūtīgāks, norobežojas vai pastāvīgi meklē atzinību. Tas var radīt spiedienu uz partneri un vēl vairāk palielināt emocionālo distanci. "Noderīgāk ir uzdot jautājumu nevis "Kas ar mani notiek?", bet gan "Kāda ir šīs situācijas dinamika?" – saka eksperte. Šādi jautājumi palīdz atteikties no sevis vainošanas un paver ceļu uz labāku izpratni.

Ko darīt, ja jūties ļoti vīlusies?

Pēc Hekertes domām, ja cilvēkam trūkst uzmanības un atzinības, nevajadzētu gaidīt, ka partneris "sapratīs pats". Vissvarīgākais ir atklāta komunikācija, bet ne apsūdzību veidā.

Frāzes "Tu nekad mani nekomplimentē" vietā ir daudz efektīvāk teikt: "Es ievēroju, ka komplimenti man ir svarīgi un mani iepriecinātu." Tādā veidā cilvēks skaidri pauž savu vajadzību, bet nespiež partneri sevi aizstāvēt. Eksperte arī mudina paskatīties plašāk: kā partneris ikdienā izrāda mīlestību? Iespējams, ir daudz mazu uzmanības pazīmju, kas līdz šim ir palikušas nepamanītas, jo neatbilda personīgajām cerībām. Vēl viens svarīgs aspekts ir pašcieņa. "Cilvēks, kurš sevi uzskata par pievilcīgu un vērtīgu, kļūst mazāk atkarīgs no ārējas atzinības," skaidro Hekerte. Komplimenti tad kļūst par patīkamu papildinājumu, nevis galveno pašcieņas avotu.

Eksperte piebilst, ka uzvedība attiecībās bieži vien darbojas kā spogulis. Cilvēks, kurš pats izsaka pateicību un cieņu pret savu partneri, visticamāk, saņems tādu pašu atbildi. Tas nenozīmē izlikšanos – drīzāk tas nozīmē apzinātu atzinības un cieņas kultūras veidošanu attiecībās.