Ieva Sutugova: ar dziesmu sirdī un dzīvē – ceļš no bērnības uz lielo skatuvi
foto: Antra Makarova
Ieva Sutugova.
Intervijas

Ieva Sutugova: ar dziesmu sirdī un dzīvē - ceļš no bērnības uz lielo skatuvi

Ieva Freinberga

"100 Labi Padomi"

Ieva Sutugova dziedot klausītājus var gan aizkustināt, gan iepriecināt, gan mudināt mesties galvu reibinošā dejas virpulī, gan dziedāt viņai līdzi. Tomēr Ieva nav tikai dziedātāja – viņa ir arī izglītības zinātņu maģistre un mamma divus gadus vecajam Austrim. Sarunu ar Ievu Sutugovu lasi žurnāla "100 Labi Padomi" jaunākajā numurā.

Ieva Sutugova: ar dziesmu sirdī un dzīvē – ceļš no...

Dziedāšana uzlabo omu

Ieva teic, ka profesionālas dziedātājas liktenis viņai lemts jau kopš bērnības, jo uz skatuves sākusi dziedāt trīs gadu vecumā, un to nekad nav uzspieduši ne skolotāji, ne vecāki. Dziedātāja atceros, ka bērnībā vokālistu konkursos bijis tik daudz talantīgu bērnu un ar tādām balsīm! Visi ļoti centās, cīnījās, visiem bija uguntiņa acīs. Citi tagad ir populāri dziedātāji, bet citi ne... Kāpēc tā? Vai veiksme?

“Domāju, ka režisors tur augšā to ir ielicis man šūpulī un parūpējies, lai man ir vislabākie vecāki, kuri mani vienmēr atbalsta un palīdz.” Ieva stāsta, ka zinātnieki sen jau pierādījuši un uzskaitījuši labās lietas, kas notiek ar cilvēku, kad viņš dzied un klausās mūziku. Viņa to izjūt arī pati. “Lai arī, dziedot uz skatuves, vairāk domāju par tehniskām lietām, katru reizi, kad uz tās uzkāpju, man uzlabojas garastāvoklis – pat tad, ja tas iepriekš bijis ļoti slikts.” Arī ikdienā Ieva nevar iztikt bez dziedāšanas. “Es dziedu ļoti bieži un daudz – pie auto stūres, mājās, dušā, vannā. Arī kopā ar divgadīgo dēlu – tiesa, stipri mierīgākos toņos nekā uz skatuves.”

Paldies par klausīšanos un uzticēšanos

“Man ļoti patīk tas, ko daru,” smaida Ieva. “Un mani iepriecina, ka tas patīk arī citiem un viņi gūst kaut ko labu no manis darītā. Katru reizi, kad ieraugu, ka uz manu koncertu sanācis ļoti daudz cilvēku, mani pārņem laimes izjūta! Sajūsminos, ka viņi visi atnākuši klausīties mani! Pie tā es nepierodu un katru reizi esmu cilvēkiem par to ļoti pateicīga!”