No plakanās pēdas profilakses līdz dabas izpratnei. Ko bērnam dod staigāšana basām pēdām?
Staigāt basām kājām ir labi – tā, visticamāk, domā liela daļa vecāku, un ne velti. Tā patiesi ir ieteicama prakse, un ne tikai tāpēc, ka bērniem tā ir efektīva plakanās pēdas profilakse. Pēc iespējas bieži basām kājām būtu jāstaigā gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem.
Par ieguvumiem un to, kā bērnu radināt pie dabas sajušanas caur plikām pēdām, stāsta sertificēta fizioterapeite, Rimi bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.
Kāpēc ir labi staigāt basām kājām?
Staigāšana basām kājām ir ļoti ieteicama pēdu veselībai. Staigājot pa nelīdzenām virsmām, bērniem tiek stimulēti un aktivizēti pēdu muskuļi, kā arī veicināta līdzsvara izjūta. Bērniem tā ir arī efektīva plakanās pēdas profilakse. “Tāpat basām kājām ieteicams staigāt arī pieaugušajiem – pēdām tā ir viegla masāža, kas sniedz relaksāciju. Notiek akupresūras punktu stimulācija, kas uzlabo enerģijas plūsmu, tāpēc tā ir gan dažādu slimību profilakse, gan vērtīga metode, lai veicinātu atveseļošanos pēc saslimšanām,” skaidro sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Basas pēdas palīdz sajust dabas daudzveidību
Staigāt basām kājām pa dažādām virsmām dabā bērns var sākt, tiklīdz viņš ir sācis staigāt stabili un spēj pārvietoties bez palīdzības. Virsmas ir dažādas, un arī sajūtas var būt atšķirīgas, tāpēc ietekmē bērna pasaules uztveri un veido pirmos iespaidus par dabu. Piemēram, staigājot pa akmeņiem, ar pēdu var sajust un secināt, ka akmens ir ciets, gluds, arī nelīdzens. Smiltis – mīkstas, irdenas, siltas, patīkamas. Zāle – vēsa, kutelīga. “Reizēm pavisam maziem bērniem ir bail nolikt pēdas zālē, jo tā rada interesantu sajūtu – it kā mīksta, it kā mazliet kut, bet ir vēsa. Bērns mācās sevi pārvarēt,” skaidro eksperte. “Šīs dažādās sensorās sajūtas var raisīt plašu emociju spektru. Ūdens pieskāriens var patikt, skujas uz takas mežā – nē. Vienā brīdī ir patīkami, citā interesi raisoši, vēl kādā – nepatīkami. Tā ir priekšstata veidošana par pasauli caur sajūtām.”
Bērna iedrošināšana sajust pasauli plikām pēdām
Ir mazuļi, kas baidās iemērkt kājas jūrā vai citā atklātā ūdenstilpē. Ir arī tādi, kam bailīgi no mammas vai tēta drošā klēpja nolaist kājas zālienā. Kad bērnam pirmo reizi piedāvāt sajust dabu basām kājām? “Mazais ir jāvēro – kādas ir viņa emocijas, izjūtas? Likt uz kādas virsmas, ja bērns raud, noteikti nevajadzētu. Procesam jābūt saudzīgam, lai ar dabu un laika pavadīšanu ārā veidojas patīkamas asociācijas un gribas šo pieredzi gūt vēlreiz,” saka Jekaterina Bovtramoviča. Lai motivētu iepazīt sajūtas, ko sniedz, piemēram, zāle, vecāks var noplūkt zāles stiebriņu un iedot bērnam to paturēt rokās, pakutināt ar to bērna pēdu. Tāpat var rādīt, kā vecāks pats staigā pa zāli basām kājām. Var rosināt zālienā noplūkt krāsainu ziediņu – motivācija iepazīt var raisīties tik liela, ka baiļu sajūta tiek atvairīta. Ja mājas apstākļos telpā veido pastaigu takas, zāles stiebriņus var iekļaut arī tajās.
Kas jāņem vērā, ļaujot mazulim pārvietoties basām kājām
Mazuļu āda uz pēdām ir ļoti plāna un viegli ievainojama, tāpēc izvēlētajām vietām, kur pašiem mazākajiem staigāt basām kājām, jābūt tīrām un drošām. Piemēram, mazuļiem nav ieteicams spēlēties atvērtās smilšu kastēs, kur brīvi var nokārtoties dzīvnieki. Maziem bērniem visu patīk “pārbaudīt” ar muti – arī savas basās, pa zemi sastaigātās kājas. Ja visu lietu nogaršošanas periods ir beidzies, tik un tā ir jāievēro higiēna un kājas regulāri jāmazgā. Pilsētvidē mēdz būt sīki stikli, no kuriem jāuzmanās. Ja mazulis nupat sācis dabas sajušanu ar pēdām, ir vērts uzraudzīt, lai viņa ceļā nav, piemēram, sarkano skudru – tās bērnu var lieki sabaidīt.
“Nogaidīt ar basu kāju pastaigām ieteicams, ja nesen bijusi kāda nopietna saslimšana un bērns ir ļoti jutīgs, ja ir bijušas ar kājām saistītas traumas, dažādas saslimšanas, piemēram, dermatīti, erozijas, virspusēji ādas bojājumi u. c., kad āda var būt viegli ievainojama. Tāpat jāievēro saudzīgs režīms, ja ir pēcoperācijas periods un noteikti ārsta ierobežojumi, ja ir nopietnas ortopēdiskas saslimšanas,” stāsta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.